Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Par Mērniecības likumu 26.03.2018

Sviitra

 Arvien biežāk kontekstā par nepilnībām mērniecības nozares regulējumā tiek runāts par Mērniecības likuma izstrādes nepieciešamību. Ideja par nozares likumu nav jauna. Jau atjaunojot Latvijas Mērnieku biedrību (LMB) 1988. gada decembrī, bija pirmā attīstības ceļa izvēle, tika nolemts atjaunot zvērināta mērnieka institūciju. Kolēģi no citām reglamentētajām profesijām nosliecās par labu nozari regulējošajiem likumiem (Advokatūras likums 1993. gadā, Likums par Zvērinātiem revidentiem 2012. gadā, Būvniecības likums arhitektiem un būvuzraugiem 2013. gadā).

Ir redzams, ka reglamentēto nozaru likumdošana vēl arvien tiek izstrādāta. Reglamentēto nozaru pārstāvji lēmumu par nozares likumdošanas nepieciešamību pieņem, pamatojoties uz pašas nozares gribu mainīties un aizsargāt savu profesiju. Salīdzināsim pēc atbildības un apmēra mums līdzīgās nozares, kuru darbība tiek regulēta ar nozares likumu.

-          Advokāti                               1145 personas, 86 uzņēmumos,

-          Zvērināti revidenti                187,                  147

-          Arhitekti                                 817,                  280

-          Sertificēti mērnieki               550,                  210

Katra reglamentētā profesija tautsaimniecībā sniedz unikālus pakalpojumus un cenšas aizsargāt tirgu. Sertificētajiem mērniekiem vienīgajiem valstī ir tiesības mainīt nekustamā īpašuma sastāvu, veikt inženierģeodēzisko izpēti (topogrāfisko uzmērīšanu, būvasu nospraušanu, būvju deformācijas kontroli), veikt būvju un inženierbūvju izpildmērījumus, kā arī veidot ģeodēzisko tīklu.

Būtiska mūsu nozares problēma ir pakļautība dažādām ministrijām (Tieslietu ministrijai ar Kadastra un Zemes ierīcības likumiem, Ekonomikas ministrijai ar Būvniecības likumu un Aizsardzības ministrijai ar Ģeotelpiskās informācijas likumu), kas principiāli bremzē likumdošanas izmaiņas nozares interesēs, jo tiek spēlētas ‘’starpministriju spēlītes’’ (MK 1011 noteikumi, darbs pie izmaiņām 2013-202? gads). Mūs kā tādu ‘’karstu kartupeli’’ problēmu gadījumos bez rezultātiem ripina no vienas vietas uz otru. Kā izrādījās pēc Valsts kontroles (VK) ziņojuma, tad mūsu lielākajam sadarbības partnerim Tieslietu ministrijai (TM) pat nav deleģējuma uzraudzīt mērniecības nozari.

Mērniecības likums pašlaik ir kā brīnišķīga utopija, kuru ik pa brīdim piesauc, tomēr neviens nozarē īsti netic iespējai to ieviest. Idejai ir arī pretinieki nozares iekšpusē, jo likuma ieviešana būtiski ietekmēs pašreizējo nozares struktūru un horizontālās saites. Skatoties uz šodienas aktuālajām problēmām caur nozares likuma prizmu, es labi saredzu iespējamos pozitīvos risinājumus nozares attīstībai.

Galvenie reglamentēto profesiju nozaru likumu punkti:

1.       Kolēģija. Augstākais lēmējorgāns. VISAS sertificētās personas sastāv kolēģijā. Pilnsapulce reizi gadā. Kolēģijai ir pakļauta padome, kura risina kolēģijas izvirzītos mērķus gada garumā.

2.       Sertifikācija un uzraudzība notiek kolēģijas vadībā, ir viens un nozarei pakļauts sertifikācijas centrs (SC).

3.       Uzņēmumu reģistrs (licencēšana).

4.       Tiek beidzot definētas mērnieka tiesības, pienākumi, atbildība, ētika, neatkarība lēmumu pieņemšanā, apdrošināšana, palīga statuss, sodi utt.

Sertifikāts uzliek par pienākumu obligāti sastāvēt vienā kopējā sabiedriskā organizācijā un reizi gadā ar savu balsi un naudas maku balsot par nozares mērķiem (ja nepiedalies, tad ar Tavu maku (biedru naudas lielums) balso citi). Viens nozarei tieši pakļauts sertifikācijas centrs, kura ekspertu sastāvu un izmaksas nosaka kolēģija un padome. Nozares viedokli valsts un pašvaldības iestādēm var sniegt tikai padome kolēģijas uzdevumā. Obligāta sertificētās personas atrašanās pakalpojuma sniegšanas reģistrā.

Mērniecības likuma izstrādē ir jāiegulda darbs, lai to izstrādātu, apstiprinātu un ieviestu dzīvē. Ja nozarē nav izstrādāta un aprobēta šī likuma ideja, tad tas nebūs iespējams nekad, jo attiecīgā situācijā mums nebūs ko piedāvāt vai nepietiks laika to izstrādāt. Tas ir ceļš uz ‘’mūžīgā bāreņa’’ statusu. Saskatu, ka pašlaik izpildās vairāki ārēji priekšnoteikumi, lai ideju par likuma nepieciešamību varētu aktualizēt, jautājums  - vai nozare ir tam gatava?

Rakstā paužu savu privātu redzējumu, kurš nav saskaņots ar sabiedriskajām organizācijām.

Ja nozarē ir kolēģi, kurus varētu ieinteresēt darbs pie likuma, labprāt padalītos ar Mērniecības likuma darba versiju (tēzēm un idejām).

 janisdragons@gmail.com

Pašreizējo mūsu nozares likumdošanas profesionālisma absurdumu mēģināšu parādīt ar piemēru.

Kā kļūt par skursteņslauķi (www.skurstenslaukiem.lv)? Nepieciešama tehniskā izglītība, 3 gadi pieredze palīga amatā, tad zeļļa eksāmens, 5 gadi darbs kā zellim, praktiskais eksāmens 3 mēnešu garumā un tikai tad kļūsti par meistaru ar tiesībām strādāt patstāvīgi.

Sertificēts mērnieks, speciālā izglītība bakalaurs, izziņa no mērniecības uzņēmuma par pieredzi (SC nav pienākums pārbaudīt nodokļu nomaksu, darba līguma esamību vai izpildīto darbu sarakstu), teorētiskais tests ar iepriekš zināmiem jautājumiem (bez praktisko zināšanu pārbaudes) un mēnesi pēc diploma saņemšanas esi tiesīgs strādāt pastāvīgi. Šī sertificētā persona var nodibināt uzņēmumu un piedalīties iepirkumos, likumīgi iet uz tiesu kā eksperts, strādāt SC par ekspertu. Ja nav sūdzības, tad plānveida pārbaudi pirms sertifikāta pagarināšanas var veikt piektā gada pēdējā ceturksnī, attālināti un formāli pārbaudot trīs lietas.

Jānis Dragons

20.03.2018.

Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Sviitra_b
Arrow_left 2018. gada jūlijs Arrow_right
P O T C P S S
2526272829301
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
303112345
Šodiena 2018. gada 21. jūlijs

Vārda diena:

Meldra, Meldris, Melisa
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.