Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju konferencē akcentē datu atvēršanas nepieciešamību 12.12.2017

Sviitra

Piektdien, 8. decembrī, Latvijas universitātes Dabaszinātņu fakultātē norisinājās pirmā "Latvijas ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju konference", ko organizēja Latvijas ĢIS biedrība. Vērienīgajā pasākumā, kas norisinājās vienlaicīgi divās auditorijās, kopumā uzstājās vairāk nekā 20 dažādu runātāju gan no Latvijas, gan Lietuvas un Igaunijas, un viens - pat "Skype" telekonferencē no Parīzes. Teikt savu uzrunu konferences dalībniekiem bija ieradies arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Konferences temati variēja no dažādu ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju un programmatūru jaunāko tendenču apskatiem līdz pat ģeoinformātikas nozares izglītības aktualitātēm, taču viens no centrālajiem tematiem, kas atspoguļojās vairākās prezentācijās, bija veltīts atvērto datu sniegtajām iespējām (un problemātikai to atvēršanā).

Virzība uz valsts rīcībā esošo ģeotelpisko datu brīvpieeju Eiropā un pasaulē kļūst arvien spēcīgāka, un, kā izskatās, arī Latvijas reizēm iesīkstējušais pārvaldes aparāts drīz vairs nespēs turēties pretī šiem pārmaiņu vējiem. Konferencē ar vienu no prezentācijām uzstājās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Toms Ceļmillers, kurš iepazīstināja ar jaunākajām iniciatīvām valsts pārvaldē ģeotelpisko datu atvēršanas jomā.

Aprēķināts, ka datu atvēršana būtu ne vien izdevīga Latvijas ģeotelpiskās informācijas nozares uzņēmumiem, bet nestu pavisam konkrētus finansiālus ieguvumus arī valsts budžetam - piemēram, karšu izdevniecības "Jāņa Sēta" samaksāto nodokļu apjoms vien varētu pieaugt par gandrīz 50 000 eiro gadā, "Latvijas Valsts mežu" ietaupījums, neiegādājoties ģeotelpiskās informācijas produktus - ap 36 000 eiro gadā (šo summu varētu ieskaitīt budžetā dividenžu veidā), savukārt SIA "Mērniecības datu centrs" prognozējot, ka ģeotelpisko datu atvēršana uzņēmumā radītu vismaz divas jaunas darba vietas, kas budžetā nodokļu veidā papildus ienestu ap 19 000 eiro. Protams, bez tiešajiem ieguvumiem valsts budžetā datu atvēršana varētu nodrošināt nozīmīgu dinamiku tautsaimniecībā - aprēķināts, ka kopējais potenciālais Latvijas atvērto datu tirgus izmērs varētu sasniegt 70 miljonus eiro, un arī kopējais valsts pārvaldes ietaupījums varētu būt iespaidīgs - ap 2 miljoniem eiro. Turklāt, kā izrādās, valsts iestāžu papildus izmaksas, atverot datus (jaunu darbinieku algošana, aparatūras iegāde un uzturēšana, utt.) nemaz nebūtu tik lielas - saskaņā ar Valsts zemes dienesta veiktajiem aprēķiniem Valsts adrešu reģistra datu nodrošināšana sabiedrībai bez maksas gadā radītu 53 225 eiro papildu slogu VZD budžetam, bet Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra aprēķinājusi, ka sešu datu kopu nodrošināšana sabiedrībai bez maksas iestādei izmaksātu 134 700 eiro (minētās sešas datu kopas ir: 1) topogrāfiskā karte mērogā 1:50 000 visas Latvijas teritorijai; 2) Latvijas pārskata karte mērogā 1:250 000 visas Latvijas teritorijai; 3) ortofotokartes krāsainā spektrā; 4) digitālais reljefa modelis ar regulāro tīkla soli 20 m visai Latvijas teritorijai; 5) vietvārdu datu bāze; 6) ģeodēziskā tīkla datu bāze). Tiesa gan, vēl jāņem vērā valsts iestāžu zaudējumi no neiegūtās samaksas par ģeotelpisko datu izsniegšanu (jau minētais piemērs ar "Latvijas Valsts Mežu" ietaupījumu 36 000 eiro apmērā patiesībā būtu tikai naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā, jo LVM ģeoproduktus pērk no LĢIA). Kā informēja T. Ceļmillers, šādu zaudējumu aprēķini nav veikti.

Jaunākais solis datu atvēršanas progresa virzienā ir izveidota centralizēta interneta vietne, kur vienkopus publicēt dažādu valsts iestāžu atvērtos datus (metadatu katalogs ar iespēju lejuplādēt datu failus) - data.gov.lv. Nākamajā gadā paredzēts sākt automatizētu metadatu nodošanu no valsts vienotā ģeoportāla geolatvija.lv uz atvērto datu portālu (par ģeoportāla funkcionalitāti, šķiet, nav dzirdēts neviens pozitīvs viedoklis - kā konferencē, atbildot uz kādu auditorijas jautājumu, atzina pat Centrālās statistikas pārvaldes darbinieks Dāvis Kļaviņš: "Vienotais ģeoportāls nav piemērots datu publicēšanai").

Par Lietuvas pieredzi vienotā atvērto datu portāla izveidē un atvērto datu publicēšanā konferencē pastāstīja Lietuvas Reģistru centra pārstāvis Arvīdas Dotas. Kaimiņzemē ir izveidota ģeoinformācijas platforma "Regia", kur tiek apkopoti un publiskoti dažādi dati - no kadastra kartes, nekustamo īpašumu un adrešu reģistra līdz atkritumu apsaimniekošanai, infrastruktūras objektiem un tūrisma informācijai. Lietotājs reģistrējas sistēmā ar savu elektronisko parakstu (daudz ko var aplūkot arī nereģistrēts lietotājs) un ne vien tiek pie datiem, bet arī pie iespējas sistēmā veidot pats savus datu slāņus, kā arī veidot un piedāvāt citiem servisus, kas bāzēti uz ģeoreferencētiem datiem (tas viss tiek saglabāts "mākonī" un ir pieejams no jebkura datora). Grūti pateikt, vai praksē viss strādā tik nevainojami, taču "Regia" tiešām izskatās pēc modernas, advancētas, bet reizē ērti lietojamas platformas, kur visi dati apskatāmi arī uz interaktīvas kartes, par katru Lietuvas pašvaldību. Latvijas ģeoportālam būtu ko pamācīties (lai neteiktu skarbāk).

Atvērto datu tematikai konferencē bija veltītas arī prezentācijas par "Open Street Map" un "Latvijas Valsts mežu" brīvpieejas datu servisiem (konference tika filmēta un organizētāji sola publicēt visu prezentāciju video ierakstus YouTube). Savā ziņā ar šo tematiku sasaucās arī Centrālās statistikas pārvaldes Informācijas, izdevniecības un poligrāfijas departamenta ĢIS speciālista Dāvja Kļaviņa prezentācija par CSP apkopoto tautas skaitīšanas un citu datu publicēšanas iespējām ģeotelpiskā tvērumā (uz kartes). Jāatzīst, ka CSP rīcībā esošie datu resursi tiešām pavērtu iespējas izveidot un publicēt ļoti aizraujošas un daudzveidīgas statistikas kartes, un atliek tikai novēlēt CSP strādāt pie šīs idejas daudz aktīvāk. Tiesa gan, reizēm arī CSP saskaras ar dilemmu, saduroties atvērto datu publicēšanas nepieciešamībai ar privātās dzīves aizskārumu. Kā piemēru D. Kļaviņš minēja Latvijas karti ar režģa šūnām (1x1km) par Latvijas iedzīvotāju vidējiem ienākumiem (vidējais ienākums uz cilvēku attēlots katrā no šūnām - piemēram, Rīgā un tās apkārtnē kā turīgāko cilvēku apdzīvotās apkaimes parādās centrs un Mārupe). Problēmas ar šo karti sākas tajās vietās, kur ir ļoti zems iedzīvotāju blīvums. "Piemēram, kādā režģa šūnā ir tikai viena lauku māja, bet vidējais ienākums - 4000 eiro mēnesī. Laupītāji apskatās - ahā, tuvākais policijas iecirknis arī tālu, braucam laupīt!", pamatojumu tam, kāpēc šādu karti nevar publicēt, klāstīja D. Kļaviņš. Tiesa gan, pat ja pieņemam, ka vienkārši māju aplaupītāji tiešām mēdz iepriekš meklēt un izpētīt tik specifiskus ģeotelpiskās informācijas resursus, lai plānotu savus noziegumus, tad kur būtu problēma šādu karti publicēt, vienkārši atstājot tukšas tās režģa šūnas, kurās ir izteikti zems iedzīvotāju blīvums?

Piedāvājot atslodzi no nopietnajiem tematiem, atraktīvu prezentāciju ar ieskatu jau tuvāko gadu nākotnē sniedza kompānijas "Overly" dibinātājs Ainārs Kļaviņš. Papildinātā realitāte ir viens no moderno tehnoloģiju attīstības virzieniem, kuras perfekcijas slīpēšanā ļoti svarīgu lomu spēlē tieši ĢIS datu precizitāte. A. Kļaviņš demonstrēja, kā jau tagad iespējams panākt dažādu attēlu "atdzīvošanos" trijās dimensijās viedtālruņa vai planšetes ekrānā, noskenējot tos ar mobilo ierīci. Viņaprāt, jau drīzumā izzudīs arī šīs ierīces, un visu digitālo realitāti baudīsim ar īpašām 3D brillēm (vēl mazliet tālākā nākotnē tas būšot iespējams arī kontaktlēcās), kas acu priekšā projicēs ne vien ierasto interneta informācijas plūsmu, bet arī realitātes simulācijas. Šai tehnoloģijai ir neskaitāms daudzums iespējamo pielietojumu, bet, lai to spētu ieviest dzīvē, galvenie atrisināmie jautājumi šobrīd saistās ar ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju sfēru, konkrēti - GPS signāla precizitāti, kurš baudāmai lietotāja pieredzei parastā viedtelefonā patlaban ir nepietiekams (taču, kā zināms no šāgada "InterGeo" foruma, jau drīz vien GPS kļūs ārkārtīgi precīzs arī masu patēriņa mobilajās ierīcēs), kā arī sensoru attīstību un mobilo ierīču veiktspējas ierobežojumiem, kas pagaidām trīsdimensiju realitātes simulāciju īsti "nepavelk".  

PLAŠĀKA KONFERENCES FOTO GALERIJA APSKATĀMA ŠEIT

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Sviitra_b
Arrow_left 2018. gada septembris Arrow_right
P O T C P S S
272829303112
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
Šodiena 2018. gada 23. septembris

Vārda diena:

Vanda, Veneranda, Venija
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.