Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Viedoklis: Par sertifikāciju 13.11.2017

Sviitra

 Ar zināmu regularitāti atgriežos pie jautājuma par mērnieku sertifikāciju, izklāstīšu savu redzējumu par situāciju 2017. gada rudenī. 2013. gadā nozares aktīvisti nonāca pie slēdziena, ka spēkā esošais normatīvs (sertifikācijas noteikumi) ir jāpārstrādā un jāpapildina, jo nav iespējams veikt kvalitatīvu mērnieku uzraudzību. Šajā laikā esmu aktīvi piedalījies procesā. Uzsākot to, naivi cerēju, ka normatīvos aktos saprātīgā termiņā ir iespējams iestrādāt loģiskas un visām iesaistītajām pusēm nepieciešamas normatīvu izmaiņas. 

 
Pirms četriem gadiem mēs secinājām, ka mērniecības darbu kvalitāte samazinās, sertifikācijas centriem (SC) nav mehānisma, lai spēkā esošā normatīva ietvaros veiktu kvalitatīvu uzraudzību, kā rezultātā pasūtītājs un valsts iegūst nekvalitatīvus kadastra un ADTI datus. Izgājām pilnu normatīvu izstrādes darba ciklu - tika izveidota darba grupa nozares ietvaros, radīts gala ziņojums, darba grupa Valsts zemes dienestā (VZD) kopā ar iesaistītajām ministrijām un gala ziņojums ar loģiskiem priekšlikumiem, pauze gada garumā, atkal pauze un beidzot septembrī noteikumu projekts. No visiem priekšlikumiem tajos ir iekļautas tikai pāris maznozīmīgas lietas, bet būtiskās izmaiņas tikšot virzītas 2020. gadā kopā ar Kadastra likumu. Darba grupai 2014. gadā VZD solīja, ka plānotās izmaiņas sāks piemērot jau no 01.01.2017. Septiņi gadi, lai MK noteikumos izdarītu izmaiņas? Vai 2020. gadā nebūs vajadzīgas pavisam citas izmaiņas, jo tik ilgi strādājot pašplūsmā, bez reālas uzraudzības, problēmas būs vēl lielākas un esošie priekšlikumi būs daļēji zaudējuši aktualitāti.
 
Domāju, ka mēs visi esam saskārušies ar nekvalitatīviem mērniecības darbiem un zinām, ko nozīmē tos labot. KU ir jāveic kontrolmērījumi, jāpilda virkne juridisku dokumentu līdz nekvalitatīvi izgatavotais plāns nokļūst kļūdu līmenī. Līdz šim mērnieki, saskaroties ar šīm problēmām, toleranti ir paklusējuši, ‘’varoņu’’ loks laika gaitā ir noskaidrots, kas tālāk? Turpināsim ar bailēm gaidīt pierobežnieka plānus un ar šausmām konstatēt, ka mērījusi X firma vai Y mērnieks un, jau pirms iziešanas uz lauka, skaidri zināsim, ka būs problēmas.
 
Kontaktējoties ar būvniekiem un mežiniekiem, kļūst skaidrs, ka mērnieka profesionālais prestižs tiek vērtēts zemu un tas turpina kristies. Meža īpašnieks var atļauties atklātā tekstā norādīt, kur un kā ir jāatjauno robežas (atbilstoši kadastram), būvnieks pie aizbērtas tranšejas nosaka, par cik zemāk izpildmērījumā nedrīkst parādīties ca. Ja atsakies pildīt prasības, vienmēr atradīsies mistiskais ‘’cits mērnieks’’,  kurš to izdarīs. 
 
Nozares mērnieki, kuri cenšas strādāt kvalitatīvi un ilgtermiņam, diemžēl zaudē tiesības izdzīvot. Fakts, ka nesoda haltūristus, kā arī salīdzinoši mazais atalgojums daļai mērnieku liek apsvērt, vai ir vērts turpināt strādāt šādi regulētā nozarē (īpaši kadastrā). Kvalitatīvi strādājošie mērnieki parasti strādā pasūtītājiem, kuriem ir nepieciešami kvalitatīvi dati un kuri nav spiesti izmantot valsts iepirkuma likuma principus. 
 
Objektīvi mērniecības datu precizitāti pārbauda nākamais mērnieks, kurš mēra tajā vietā. Šī ir vienīgā atgriezeniskā saite mērniecības datu kvalitātes kontrolē. VZD, SC un datu centri nevar to konstatēt. 
 
Katru reizi, kad mēs noklusējam, mēs radām nākamo precedentu nākotnei. Uzmērīt mežā ar GPS vienmēr būs lētāk un ātrāk, nākamais mērnieks izlabos. Nodot LVTRC trasi bez ca atzīmēm, pārnesot trasi no projekta, tā ir norma. Nākamais, kuram būs šajā vietā jāmēra, izzvanīs, saliks atzīmes, mēnesi "pačakarēsies", un viss būs kārtībā. Nākamā iepirkumā atkal uzvarēs lētākie un ‘’gudrākie’’. Bezatbildības loks turpinās.
 
Strādājot darba grupā, man radās pārliecība, ka VZD pārstāvji saprot kadastra sistēmas grafiskās daļas nepilnības, gan vēsturiskās (ierādāmie plāni), gan pēdējā laikā tapušās (GPS mežā, utt). VZD atzīst, ka nav spējīga veikt KU darbu mērniecības datu pārbaudi, jo tam nav resursu un zināšanu. Loģiski, ka VZD atbalstīja izmaiņas pašlaik spēkā esošo normatīvu ietvaros, kas ļautu veikt kvalitatīvāku uzraudzību. Radās pārliecība, ka VZD ir ieinteresēts maksimāli ātrāk veikt izmaiņas MK noteikumos.
 
 Laika posmā no 2015. gada decembra, kad tika sagatavots VZD darba grupas gala ziņojums un iesniegts TM normatīvā akta izmaiņām, līdz 2017. gada septembrim, kad notiek starpministriju sēde par sertifikācijas noteikumu izmaiņām, notiek krasas politikas izmaiņas. Diemžēl valsts pārvaldes institūcijās notikušo izmaiņu avoti nav zināmi, varam vīt sazvērestības teorijas par to, kurš ko ir nolobējis, kurš ar kuru kopā ir mācījies, vai varbūt kopā pirtī gājis. Fakts ir tāds, ka pēc četriem gadiem mēs esam sākuma pozīcijās – bez reālas nozares uzraudzības un iespējas ar normatīviem aktiem tuvāko trīs gadu laikā to izmainīt. Diemžēl izrādījās, ka vislielākā pretestība noteikumu izmaiņām ir no Tieslietu ministrijas (TM) puses. Pašlaik man ir radusies pārliecība, ka tieši valsts birokrātiskajam aparātam NAV vajadzīgi kvalitatīvi kadastra un ADTI dati, kā rezultātā notiek pretdarbība tādu normatīvo aktu izstrādei, kuriem vajadzētu uzlabot uzraudzību nozarē. 
Starpministriju sapulcē tika viennozīmīgi pateikts, ka, pieņemot jauno Kadastra likumu, uzraudzību deleģēs VZD (ar tiesībām pārdeleģēt šīs tiesības citam). Pieņemu, ka VZD plāno pārņemt uzraudzību KU (palielinās funkcijas un piesaistīs finansējumu). Tuvāko četru gadu laikā atļaus esošiem SC par fiksēti mazu tarifu (pašlaik to mēģina noteikt tik mazu, lai reālu uzraudzību pat nevarētu veikt) turpināt formāli mūs uzraudzīt, tad TM secinās, ka uzraudzība nestrādā (to mēs skaļi sakām jau sen un mēģinām to izmainīt jau 4 gadus) un vienīgi valsts ir spējīga mūs uzraudzīt. Lūk arī izvēle, neliekamies ne zinis par notiekošo nozarē, vai arī ziņojam SC par haltūrām un piespiežam tos strādāt.
 
Paralēli visiem apzinīgajiem un zinošajiem mērniekiem obligāti vajadzētu pārsūdzēt VZD atteikumus, jo lielais atteikumu skaits būs papildus arguments, lai pārņemtu uzraudzību. Visu cieņu jaunajai VZD nostājai (vadībai?), jo nepamatoto atteikumu skaits samazinās.
 
Ja nozare neko negribēs vai nevarēs, tad vienmēr atradīsies kāds, kurš mūsu vietā to izdarīs.
 
Piedodiet par pesimismu, labprāt uzklausīšu priekšlikumus, kā uzlabot mērniecības darbu kvalitāti bez ‘’stučīšanas’’ SC.
 
Jānis Dragons
Komentāri:
 
Andrejs Ve
13.11.2017
14:05
"Nozares mērnieki, kuri cenšas strādāt kvalitatīvi un ilgtermiņam, diemžēl zaudē tiesības izdzīvot..." - re kur atbilde.
 
Valera
13.11.2017
15:15
Te runā par kvalitatūvu darbu, atbildību, precizitāti. Kā var veikt darbu ja, nav normatīvos noteikts (vismaz es neatradu) precizitāti ar kādu ir jāstrādā. Vai nu formulu veidā, vai nu absolūtās mērvienībās. Citādi met atpakaļ izpilduzmērījumus ar 0,20 m nobīdi no projekta, kur izmantots RTK mērījums. Mērnieks kļūst par birokrātijas ķīlnieku. Ir bijuši gadījumi, kad uztaisu izpilduzmērījumu kolonām tur ir lielas nobīdes (pat savstarpējas). Aizsūtot apskatīties pasūtītājam, tas paņem citus mērņiekus, kas uztaisa kā vajag. Mērnieka dēļ taču projekts nevar apstāties :)) Es tā,- par izpildenēm.
 
fabrika
13.11.2017
16:35
tad jau sanāk, ka lielākā daļa te nodarbojās ar datu viltošanu un safabricēšanu un kārtējo reizi atbildīgie neko neredz un nedzird! Smuki:)
 
Andrejs Ve
13.11.2017
16:58
Jāsāk ar mācību iestādēm, tad arī būs kvalitāte.
 
Alvis
13.11.2017
17:19
Jāveic izmaiņas un jaunievedumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā attiecībā uz mērniecības darbiem! Bet kā izskatās, tas nekad netiks ieviests!
 
Andrejs Ve
13.11.2017
18:00
+ Alvis
 
Jānim un ne tikai Jānim
15.11.2017
21:22
..hm izlasot Tavu rakstu ... ap dūšu sāka šķebināt ... jo raugi , manuprāt ir vēl bēdīgāk nekā varētu sākumā likties.
Tātad ko es esmu novērojis :
1) apmēram 4 gadu garumā diezgan regulāri veicot dažāda rakstura mērniecības darbus esmu saskaries ar sekojošo:
1.1.)ADTI diezgan bieži "izpildmērījumi"faktiski ir fiktīvi (ne tikai nav veiki mērniecības darbi "pie atvērtas tranšejas', bet NE RETI TIE VISPĀR NAV VEIKTI!!!) kartogrāfiskais materiāls ir sastādīts fiktīvi!
1.2.) ZKU darbi ir vēl šokējošāki , ne tikai X vai Y : personām kurām piešķirti "izsniegti"sertifikāti , pēc apsekoto šo personu darbiem es un pāris manu kolēģu esam nonākuši pie secinājuma : šīs personas vispār nesaprot ko nozīmē robežzīme, kādai tai ir jāizskatās , neprot noteikt zemes lietošanas veidus u.t.t. u.t.j.pr.
Šis ir sākuma pārskats ( es tā ceru ka sākuma)
Kādi varētu būt risinājumi:
Ņemot vērā iepriekš aprakstīto , te gan piebildīšu ka es un arī mani kolēģi ir protams sūtījuši vēstules n-tās : vnk pilnīgi bezjēdzīgi , piedāvāju sekojošu "shēmu" par cik nevienam nekas neinteresē , tad vajadzētu apkopot visus "brīņumdrabu darītājus"( es arī esmu ne reti izveidojos klāt sūtītajām vēstulēm foto galeriju kur uzskatāmi redzama patiesā situācija) , tad šo apkopoto informāciju nodot SC , pēc atbildes saņemšanas vai ne - saņemšanas , tos iesniegt LATAK ( pārbaudei ar ko nodarbojas SC) , jo esmu konstatējis ka sertifikāti izsniegti personām kuras vispār pat pretendēt uz tādiem nevarēja , tātad ir iespējams veiktas koruptīvas darbības daļēji tas arī būtu skaidrojums kādēļ ir neprofesionāli veikti darbi kas nosaukti par mērniecības darbiem.
Paralēli šim pasākumam nepieciešams piesaistīt arī VID - noskaidrot cik kas par ko ir maksājis un saņēmis ( te nav mana skaudība, bet vnk ja sertificēta persona n-gadus saņemot izikas minimumu spēj uzturēt ģimeni un iegādāties n-skaitu auto) , nu tak kaut kas nav riktīgi vai ne .
Tad visparadoksālākais ir tas ka kopā ar kolēģiem "karstumā"gribējām taisnīgu tiesu , bet ar "vēsu prātu"izspriedām sekojošo : MK noteikumi ZKU vairākos ļoti būtiskos jautājumos , rada prettiesisku situāciju , proti: kā sertificēta persona kura neprot noteikt zemes lietošanas veidu , var "labot plānu"? - paradokss vai ne . Tātad faktiski nav spējīga to veikt , turklāt vairākos gadījumos esam konstatējuši arī situācijas ka zemes lietošanas veidi neatbilst faktiskajam apvidū , un mums rad;as pamatotas aizdomas par fiktīviem darījumiem: sertificēta persona ( vai arī kāds cits kas par tādu uzdodas), iespējams vienojoties ar pasūtītāju , neattēlo ( neuzmēra) patieso situāciju dabā . Šis bija viens no iemesliem kas veicināja ideju par šo materiālu ( tad kad izpildīti iepriekš pieminētie nosacījumi , vērsties pie tiesībsarga ar domu ka šī LV institūcija sniedz atzinumu vai ZKU noteikumos nav saskatāmi prettiesiski (neizpildāmi) punkti . Tad šis būtu labs arguments tam jautājumam cik un kādi SC Latvijā vajadzīgi : respektīvi šādā veidā būtu labi uzskatāmi pierādīts ka piemēram ABC SC sertifikātus izsniedz katram kurš izteicis vēlēšanos tādus iegūt. ... manuprāt var mēģināt, turklāt ARĪ PARALĒLI NEPIECIEŠAMS piesaistīt žurnālistus (rādošos - TV) pasākums jāveido apjomīgs tā lai patiešām daudziem kļūtu skaidrāks.
 
ķirbis
15.11.2017
21:30
ir jāsāk ar sevi un citu-nekvalitativu darbu veicēju stučīšanu. iesaku - strādās:)
 
Maksis
15.11.2017
23:46
Par LATAK - janvārī iesniedzām sūdzību par SC"ABC" mērnieka nekvalitatīvo darbu paviršu pārbaudi. Aprīlī LATAK atbildēja ka vel vāc informāciju. Jūlijā atkārtoti iesniedzām sūdzību LATAK, tie septembri piezvanija, ka pēc nedēļas-divām būs atbilde, bet joprojām nav nekā.

Par mērnieku izpildmērijumiem - kamēr nav iespējams noteikt, vai tiešām mērnieks mērija atvērtajā tranšejā, nekas nenotiks. Gan mērniekiem, gan mērniecības firmu īpašniekiem ir izdevīgāk mērīt caurulēs vai celtnieku norādītajās vietās. Piemēram, trase ir 5 km. Celtnieki taisa pa 250 m posmiem. Tātad, jābrauc 20 reizes mērīt. Par katru izbraukumu 100 EUR. Laika un darba ziņā katra izbraukšana aizņem aptuveni kā neliels objekts par 300 EUR. Protams, ka negodīgam mērniekam izdevīgāk samērīt 5 km vienā izbraukumā par 1000 EUR un pārejos 19 izbraukumus veikt uz citiem objektiem, kur viņs nopelnīs vēl 5700 EUR, kamēr godīgs mērnieks bakstīsies ar šo objektu par 2000 EUR.

Kamēr datu centri neprasa pierādījumus ka mērīts ir tiešām atvērtajā tranšejā, tādi blēži turpinās šmaukties.
 
rīgas mērnieks
16.11.2017
00:16
Ja mēra kadastru, tad redz ko un kā iepriekšējais mērnieks ir vai nav darijis. Ari MK noteikumi paredz uzzināt iepriekšējā mērnieka viedokli, ja konstatēta neatbilstība.
Bet no ADTI planšetes nevar uzminēt, kurš un cik sen pirms tam ir darbojies.To vislabāk redz ADTI datu uzturētājs.
Rīgas ADTI uzturētāji nu jau prasa, lai mērnieki iesniedz lauka mērijumu datus. Tas ari būtu īstais ceļš - šaubu gadijumā prasīt mērniekam papildus informāciju.
 
Dzintrs
16.11.2017
14:48
MK noteikumos ir noteikts, kas jāizpilda veiecot komunikācijas uzmērīšašanu. Problēma cita, tranšeja ir atvērta starp diviem horizontļiem urbumiem (ir protokols ir būvdarbu veicēja, horizontālās piesaistes), ADTI uzturētājiem ir vēļēšanās uzbāzt(varbūt noņemt atbildību) par nekorektiem datiem iegūtiem pastarpināti no būvdarbu veicējiem. Bāzē nekur neparādās, ka dati iegūti "pastarpināti" uzmērot komunikāciju iebūvētu ar "arklu" vai "caurduri", atbildība mērniekam (tiesas proces), vajag kārtot sistēmu tālāk (projektētāji(specifikācijas nav (viss"mēsls, sagatavot projekt darbam!!) , būvnieki brīvdomātāji (labs būvuzraugs), drāzt vajag visus kopā ar mērniekiem arī būvniekus(un viņus īpaši).
 
Problema-1
17.11.2017
09:01
Nav nozarē mācekļa statuss. Ir ļoti viegli paņemt sertifikātu un tad pa pasūtītāja naudu mācīties kļūt par mērnieku.
 
17.11.2017
09:08
kamēr tēlos viens par otru gudrāku un likumus tulkos kā izdevīgāk, nekas nemainīsies
 
Problema-2
17.11.2017
12:35
Dempings. Haltūristi nosauc tik zemas cenas, ka nozare stagnē. Ja šodien nevar garantēt mērniekam 1200 pēc nodokļiem katru mēnesi, tad jebkurš spējīgs un zinošs aizies no nozares. Paliek strādāt haltūristi un fanātiķi.
 
fan
17.11.2017
17:34
Piekrītu!
1200 tiešām tagad grūti pacelt!
Un paliek tikai skumjāk
 
Problema-3
18.11.2017
17:18
Nozarē nav definēts eksperta statuss. Viens no centriem ekspertus pat izvēlas pēc lētākā piedāvājuma principa. Stulbi.
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Mērnieku laika ziņas
Sviitra_b
Arrow_left 2017. gada novembris Arrow_right
P O T C P S S
303112345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930123
Šodiena 2017. gada 23. novembris

Vārda diena:

Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.