Из всех вещей время менее всего принадлежит нам, и более всего нам его недостает
Veciits_meklesana
Опрос
 
Введение в отрасле
Словарь терминов
О портале
Заказчикам
 
Законодательство
В землемерие
В землеустройстве
В картографие
В геодезие
Список землемеров
ADTI uzturētāji
Закупки
Конкурсы
Результаты
 
Новости
В Латвиe
В мире
В вузах
В обществе землемеров
LKĢA
В строительстве
Недвижимость
Īsumā
Исследования
История
Технологии
Развлечения
 
Услуги
Геодезические приборы
Данные для работы
Калькуляторы перерасчета
Saites
Форум Галерея Блоги Объявления

Mērnieku sertifikācijā plāno ieviest valsts noteiktas cenas 23.10.2017

Sviitra

Jau jūlija beigās Valsts sekretāru sanāksmē ticis izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz noteikt vienotu cenrādi zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes ierīcības darbu veicēju sertificēšanā. Noteikumu projekta pieņemšana nozīmētu, ka gan sertifikāta iegūšanas, gan gada uzraudzības izmaksas minētajās sertificēšanas jomās visos trijos sertifikācijas centros būtu vienādas. Latvijas Mērnieku biedrības Sertifikācijas centrs (LMB SC) paudis vairākus iebildumus pret plānoto noteikumu projektu, izklāstot savus argumentus vēstulē, kas adresēta noteikumu projekta autoriem - Tieslietu ministrijai.

Cik jāmaksā sertifikācijai un uzraudzībai?

Cenrāža projektā paredzēts, ka turpmāk sertifikācija vienai personai vienā jomā izmaksās 80 eiro, gada uzraudzības maksa - arī 80 eiro, savukārt sertifikāta darbības termiņa pagarināšana - 35 eiro. Piedāvātās cenas ir līdzīgas šobrīd tirgū esošajām. Piemēram, LMB SC sertifikācija vienā jomā maksā 95 eiro, gada uzraudzība - 80 eiro, pārsertifikācija - 35 eiro, bet SIA "ABC Mācību un konsultāciju centrs": sertifikācija - 70 eiro, gada uzraudzība - 80 eiro, resertifikācija - 35 eiro. Tātad būtībā Tieslietu ministrija piedāvā vidējo aritmētisko starp abu lielāko sertifikācijas centru pašreizējām cenām (jaunpienācēju SIA "Sertifikācijas centrs" cenas ir mazliet zemākas: sertifikācija vienā jomā maksā 65 eiro, gada uzraudzība - 60 eiro, pārsertifikācija - 32 eiro).

LMB SC uztraucas, ka cenrāža projektā piedāvātās cenas neesot pietiekamas, lai nodrošinātu pilnvērtīgu sertifikāciju un uzraudzību. LMB SC nav pieņemams, ka cenrāža projektā piedāvāta zemāka cena par sertifikāciju (salīdzinot ar LMB SC pašreizējo), ne arī tas, ka pašreizējā līmenī atstāta pārsertifikācijas maksa (tā sedzot tikai formālu dokumentu sakārtošanu, izmaiņas reģistrā un sertifikāta sagatavošanu, bet ne sertificētās personas izvērtējumu sertifikāta darbības periodā) un uzraudzības maksa.

"Tas nozīmē, ka uzraudzība kļūs arvien neefektīvāka. Turklāt cenrādis nav ticis skatīts kontekstā ar sertifikācijai izvirzāmajiem mērķiem un uzdevumiem. Mūsu skatījumā vispirms būtu jāvienojas par sertifikācijas modeli un mērķiem, un vienotais cenrādis jāvērtē saistībā ar plānotajām izmaiņām sertifikācijas noteikumos", saka LMB SC vadītājs Mārtiņš Reiniks.

Līdzīgs viedoklis ir SIA "ABC Mācību un konsultāciju centrs" valdes loceklei Rudītei Krūgaļaužai. Iecere par vienotu cenrādi esot atbalstāma, bet "ar nosacījumu, ka MK noteikumu grozījumi tiks skatīti kopsakarībās. Par cenrāža lielumu šobrīd nav viedokļa, jo, mūsuprāt, cenrādi var komentēt tikai brīdī, kad ir precīza vienošanās par sertifikācijas kārtību - veidu, apjomu utt. Esošās cenas ir pieņemamas pie esošās mērnieku sertifikācijas un uzraudzības kārtības, vienīgais komentārs ir par neprognozējamo sūdzību skaitu, ko, mūsuprāt, kaut kādā veidā būtu jāietver cenrādī, jo var gadīties, ka pie liela sūdzību apjoma esošā uzraudzības maksa nesedz ekspertu izmaksas. Savukārt, ja uzraudzības kārtība tiek mainīta, cenrādis arī ir jāpārskata. Ir jāsaprot, kādu uzraudzības kārtību Tieslietu ministrija sagaida no sertifikācijas centriem/birojiem?"

SIA "Sertifikācijas centrs" valdes priekšsēdētājs Ainārs Saulītis pauž, ka cenrādī piedāvātās cenas nosegtu sertifikātu izsniegšanu un uzraudzību, un arī norāda uz to, ka atsevišķi būtu jādomā par strīdu risināšanas finansējuma mehānisma izveidi: "Vienota cenu politika nodrošina, ka sertifikāciju centru darbība nenotiks par dempinga cenām un varētu sagaidīt kvalitatīvu eksāmenu pieņemšanu un kvalitatīvu uzraudzību. Nenoteikta paliek strīdu risināšanas finansēšana, jo tas sarežģītās lietās var prasīt lielus resursus. To varētu risināt ar apdrošināšanas instrumenta palīdzību (vainīgā apdrošinātājs nosedz izmeklēšanu un kļūdu novēršanu). Svarīgi, protams, kādas cenas tiks pieņemtas cenrāža gala variantā".

LMB SC savā iebildumu vēstulē norāda, ka izmaiņas sertifikācijas noteikumos paredz sertificēšanas birojiem jaunus, papildus pienākumus, kā piemēru minot, ka šā gada jūlijā izsludinātie Ministru kabineta noteikumu (Nr. 1011 "Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā") grozījumi paredz paplašināt sertifikācijas eksāmenu ar praktisko daļu, kas ietvertu "vairāku ekspertu pieaicināšanu, garāku pārbaudījumu laiku, mērniecības instrumentu izmantošanu". "TM šo Noteikumu projekta cenrādī nav ņēmusi vērā pašas izstrādāto citu noteikumu projekta reālu izpildi", vēstulē secina LMB SC.

Tieslietu ministrija norāda, ka plānotie grozījumi 1011tajos noteikumos, kas paredz praktiskā eksāmena ieviešanu, vēl nav pieņemti, kā arī apliecina, ka turpmākajā saskaņošanas procesā normatīvo aktu projekti tikšot skatīti kopā un dod mājienu, ka cenrādī iekļautās cenas vēl varētu mainīties. "Ņemot vērā, ka 2017.gada 7.septembra saskaņošanas sanāksmē tika nolemts virzīt šos noteikumu projektus izskatīšanai kopā, jautājums par pakalpojuma maksas precizēšanu vēl tiks izvērtēts", rakstīts TM atbildē portālam Mernieks.lv. TM atzīst, ka cenrāža projektā iekļautais cenu piedāvājums tapis, izvērtējot tikai pašreizējās sertifikācijas procesa izmaksas, par kurām ministriju esot informējis gan LMB SC, gan "ABC Mācību un konsultāciju centrs", turklāt esot jāņem vērā arī sertificējamo personu intereses: "Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka noteikumu projektā noteiktās pakalpojumu maksas atbilst šā brīža spēkā esošām sertificēšanas pakalpojumu izmaksām. Turklāt ņemams vērā ir ne tikai sertificēšanas institūciju viedoklis, bet arī zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēto personu un personu, kas vēlās iegūt sertifikātu zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā intereses".

Kas notiks ar ģeodēziskajiem darbiem?

Vienotā cenrāža projektā ir vēl kāds savāds aspekts, pret ko iebilst LMB SC - valsts cenrādi nez kāpēc plānots noteikt tikai zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas, bet ne ģeodēzisko darbu sertifikācijā. Kāpēc tā, un kas tādā gadījumā sagaida ģeodēzisko darbu veicējus? Vai šajā sertifikācijas jomā nav paredzēts ieviest vienoto cenrādi un tiks atstāta brīva cenu konkurence?

Tieslietu ministrija to skaidro ar dažādu normatīvo regulējumu atšķirīgās mērniecības jomās - izrādās, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ģeodēziskie darbi nemaz neesot valsts deleģēta funkcija, tāpēc šajā jomā vienoto cenrādi nevarot piemērot. Turklāt šo situāciju TM nevarot labot valsts iestāžu kompetenču sadalījuma dēļ - TM neesot tiesību lemt par ģeodēzisko darbu sertifikāciju, jo tas ir Aizsardzības ministrijas pārziņā.

"Minētās normas (normas par vienoto cenrādi- I.K.) ir iestrādātās pēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikuma, ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 29. panta otrā daļa paredz, ka sertifikātu zemes kadastrālajam uzmērītājam izsniedz vai atsaka izsniegt, sertifikāta darbību aptur vai atjauno, sertifikāta darbības termiņu pagarina vai atsaka to pagarināt un sertifikātu anulē Ministru kabineta pilnvarota sertificēšanas institūcija. Analoģisku normu attiecībā uz sertifikātu zemes ierīcības darbu veicējam paredz Zemes ierīcības likuma 4. panta otrā daļa. Ņemot vērā, ka Ģeotelpiskās informācijas likums attiecīgu pilnvarojumu neparedz, sertifikāta izsniegšana ģeodēzisko darbu veikšanai nav uzskatāma par valsts deleģēto funkciju un tai nevar paredzēt ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprināto cenrādi. (...) Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.236 "Aizsardzības ministrijas nolikums" 4.3.punktu funkcija organizēt un koordinēt valsts politikas īstenošanu ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā ir Aizsardzības ministrijas kompetencē, tāpēc attiecīgā regulējuma ģeodēzijas jomā maiņa ir Aizsardzības ministrijas kompetencē", raksta TM.

Formāli jau pareizi - taču, kas liedz dažādām valsts iestādēm (šajā gadījumā, Tieslietu un Aizsardzības ministrijām) satikties un veikt kopīgu darbu pie normatīvo aktu projektiem? Jāpiekrīt LMB SC vēstulē paustajam secinājumam: "Šobrīd valsts TM personā nozari saskata šauri un sadrumstaloti, katru sertifikācijas jomu atsevišķi, un trūkst kopīga valstiska redzējuma."

Ja ģeodēzisko darbu sertifikācijas cenas tiks atstātas "brīvplūsmā", bet pārējiem sertifikācijas veidiem noteikts valsts cenrādis, kas pilnībā nesedz šo pakalpojumu izmaksas, tas var draudēt ar vēl kādu "greizu" efektu - ieņēmumiem no ģeodēzisko darbu sertifikācijas būs jākompensē pārējās jomas, īpaši - zemes kadastrālā uzmērīšana. Patiesībā tas notiekot jau tagad. Kā vēstulē norāda LMB SC: "Šobrīd visvairāk sertifikātu ir ģeodēzijas jomā, savukārt saņemto atzinumu un sūdzību skaits vislielākais zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu jomā. Tādējādi veidojas situācija, ka sūdzību izskatīšanu un ekspertīzes zemes kadastrālajā uzmērīšanā daļēji sedz no citu jomu uzraudzības maksām. To apliecina arī citu sertifikācijas institūciju informācija, kas zemu pakalpojuma cenu var nodrošināt, pateicoties citu jomu sertifikācijai vai uzraudzībai. LMB SC iebilst pret nesamērīgu slogu ģeodēzisko darbu uzraudzības maksai, savukārt katra pakalpojuma cenai jābūt reālai." Ja kādas jomas uzraudzība izmaksā vairāk, tad acīmredzot tai būtu jāpiemēro augstāka uzraudzības maksa. Vienotais cenrādis to liegs. Tiesa gan, arī līdz šim sertifikācijas centri šādu iespēju nav izmantojuši.

Jāpiebilst, ka pēc vienotā cenrāža spēkā stāšanās sertifikācijas centri zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā acīmredzot vairs nevarēs piemērot arī atlaides par sertifikāciju, pārsertifikāciju un uzraudzību abās jomās vienlaicīgi. Tieslietu ministrija to apstiprina: "Atbilstoši jaunai kārtībai sertificēšanas centri nevarēs piedāvāt atlaides, sertificējot vienlaicīgi vairākās jomās."

Valsts regulējums vai tirgus konkurence?

Ar vienotā cenrāža ieviešanu tiks fundamentāli mainīta sertifikācijas pašreizējā funkcionēšana brīvā tirgus konkurences apstākļos. Tieši to pati Tieslietu ministrija noteikumu projekta anotācijā atzīst par cenrāža galveno mērķi: "Ir uzskatāms, ka sertificēšanas institūcijas veic valsts deleģēto funkciju un, lai mazinātu konkurenci, palielinoties sertificēšanas institūciju skaitam (atsauce uz trešā sertifikācijas centra darbības uzsākšanu - I.K.), sertifikāta izsniegšanas, sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas un sertificēto personu darbības uzraudzības pakalpojuma maksa attiecīgajās jomās būtu nosakāma Ministru kabineta izdotajos noteikumos".

Uzstādījums nepieļaut cenu konkurenci jomā, kur tai patiešām var būt neveselīgas blakusparādības (arvien zemākas cenas var nozīmēt arvien formālāku un nekvalitatīvāku valsts deleģējuma izpildi), ir saprotams, taču kā tas iet kopā ar vairāku (nu jau trīs) sertifikāciju centru līdzāspastāvēšanu? No vienas puses, valsts it kā dod zaļo gaismu konkurencei, ļaujot ar sertificēšanu nodarboties ikvienam, kas vēlas, no otras puses, konkurence tiek "izslēgta", nosakot visiem vienu cenrādi.

Tieslietu ministrija šeit pretrunu nesaskata. "Attiecībā uz jautājumu par konkurenci mērnieku sertificēšanas jomā paskaidrojam, ka normatīvais regulējums neierobežo sertificēšanas institūciju skaitu, savukārt lēmumu par sertificēšanas institūcijas pilnvarojumu veikt sertificēšanu zemes kadastrālās uzmērīšanas un zemes ierīcības jomā pieņem Ministru kabinets. Arī citās jomās reglamentēto profesiju speciālistu sertificēšanas institūciju skaits nav ierobežots", raksta TM, kā piemēru pēdējam apgalvojumam minot elektroietaišu izbūves darbu vadīšanas un elektroietaišu izbūves darbu būvuzraudzības sfēras, kurās būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību veic gan Latvijas Elektriķu brālība, gan Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija.

SIA "Sertifikācijas centrs" uzskata, ka līdz ar vienotā cenrāža noteikšanu iespējas konkurencei tomēr nebūs pavisam nogrieztas. "Sertificēšanas centri varēs sacensties ar servisu, korektu strīdu atrisināšanu un darbu izlabošanu – lai rezultātā pasūtītājs saņemtu kvalitatīvu mērnieku darbu. Tāpat domājam, ka jomas speciālisti vērtēs katrā konkrētā centrā piesaistītos jomas ekspertus un to, cik kompetenti viņi varēs izskatīt dažādus sarežģītākus jautājumus. Šie apstākļi tad arī varētu būt konkurences pamatā", spriež A. Saulītis.

Savukārt "ABC Mācību un konsultāciju centrs" domā, ka galvenais kritērijs pēc-cenu konkurences ērā būs sertifikācijas centra prestižs: "Mūsu viedoklis, ka sertificēšanas jomā (jebkādā, ne tikai mērniecībā) vienīgajam kritērijam, izvēloties atbilstošu biroju, jābūt būtu kvalitātes kritērijam (biroja prestižs, kas Latvijā diemžēl vēl nav iesakņojies, bet ar laiku uz to būtu jātiecas) nevis cenai, pretējā gadījumā ir biroji, kas šo faktoru izmanto ļaunprātīgi, t.i., pastāv risks, ka sertificēšana un uzraudzība nenotiek pilnvērtīgi (kvalitatīvi)".

Tieši tas ir pats neērtākais jautājums - vai, zūdot iespējām konkurēt ar cenu, sertifikācijas centri tomēr nemeklēs arī mazāk godprātīgus veidus, kā sacensties klientu piesaistē? Piemēram, ar arvien "pretimnākošāku" attieksmi, kas praksē var nozīmēt acu pievēršanu uz pārkāpumiem, "elastīgāku" pieeju eksaminācijā, utml. Teorētiski šādu situāciju iespējamība būtu jāizslēdz Latvijas Nacionālajam akreditācijas birojam (LATAK), kurš uzrauga sertifikācijas centrus. Ja pieņem, ka LATAK būs uzdevumu augstumos, tad atliek otrs scenārijs - mērnieku sertificēšanā nopietna konkurence "de facto" izzūd, nostabilizējas "status quo" sertifikācijas centru pašreizējā tirgus sadalījumā un sertificēto personu migrācija starp centriem notiek tikai gadījumos, kad sertifikāta īpašniekam viņa pašreizējais sertificēšanas centrs kaut kādā veidā "uzkritis uz nerviem", savukārt jaunie speciālisti biroju, kurā sertificēties, izvēlas pēc tā reputācijas (kādi nu katram reputācijas aspekti ir būtiskākie).

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Новый комментарий:
Имя: 
Новое в других разделах
Sviitra
Погода
Sviitra_b
Arrow_left 2017. год ноябрь Arrow_right
303112345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930123
Today 2017. год 23. ноябрь
no events today
Новые комментарии
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.