Из всех вещей время менее всего принадлежит нам, и более всего нам его недостает
Veciits_meklesana
Опрос
 
Введение в отрасле
Словарь терминов
О портале
Заказчикам
 
Законодательство
В землемерие
В землеустройстве
В картографие
В геодезие
Список землемеров
ADTI uzturētāji
Закупки
Конкурсы
Результаты
 
Новости
В Латвиe
В мире
В вузах
В обществе землемеров
LKĢA
В строительстве
Недвижимость
Īsumā
Исследования
История
Технологии
Развлечения
 
Услуги
Геодезические приборы
Данные для работы
Калькуляторы перерасчета
Saites
Форум Галерея Блоги Объявления

"InterGeo 2017" - ierīces top arvien kompaktākas, turpinās dronu uzvaras gājiens 12.10.2017

Sviitra

 Septembra beigās Vācijas galvaspilsētā Berlīnē norisinājās gadskārtējais "InterGeo" forums - viena no vērienīgākajām mērniecības, ģeodēzijas instrumentu izstādēm, kā arī ģeotelpiskās informācijas industrijas konferencēm pasaulē. Tā organizatori lepojas, ka šogad sasniegts apmeklētāju skaita rekords - virs 18 000. Starp šiem tūkstošiem šogad bijuši vismaz vairāki desmiti apmeklētāju arī no Latvijas. Mernieks.lv sazinājās ar dažiem no viņiem, lai noskaidrotu, kas jauns globālajās mērniecības tehnoloģiju attīstības tendencēs.

Galvenā attīstība - programmatūras lauciņā

"Tehnoloģiju jomā radikālu jaunumu nav, uzsvars tiek likts uz esošo ierīču iespēju attīstīšanu. Šogad īpaši bija pamanāms tas, ka instrumenti kļūst "gudrāki". Piemēram, pieaug dronu funkcionālās iespējas. Ja iepriekš droni tikai lidoja un fotografēja, tad šobrīd tie spēj arī skenēt, uztvert infrasarkano spektru un veikt vēl citas dažādas darbības", par saviem vērojumiem izstādē stāsta SIA "GEO Development" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rutkovskis.

Arī SIA "Geostar" valdes priekšsēdētājs Māris Knoks uzsver, ka kardināli jaunas tehnoloģijas izstādē šogad neesot izdevies ieraudzīt. "Uzzīmēšu tādu ainiņu - pelēka, pelēka septembra diena, dodos uz izstāžu kompleksu - "Messe" centru, ieraugu pelēku, pazemu ēku... Atklāti runājot, arī iekšpusē vērojamais piedāvājums bija diezgan knaps. Viss, protams, spoži izgaismots, taču no tehniskā viedokļa jaunu risinājumu maz - ja runājam tieši par "dzelžiem", kas mani interesē vairāk par programmatūru," secina M. Knoks.

Instrumenti kļūst mobilāki un... dārgāki

Lai arī jauna revolūcija aparatūras frontē nav sākusies, tomēr inženieri joprojām atrod veidus, kā esošās iekārtas padarīt arvien miniatūrākas, tādējādi arī krietni mobilākas un savietojamākas, piemēram, ar tiem pašiem droniem, kuriem būtisks katrs paceļamās kravas grams. "Ja sākotnēji lāzerskenerus izvietoja uz automašīnu jumtiem vai cēla gaisā ar lielajiem helikopteriem un pastāvēja uzskats, ka drons un lāzerskeneris ir nesavienojamas lietas, tad šogad, kā izskatās, šī problēma jau ir atrisināta un nākotnē gaidāmi arvien mazāki skeneri, kurus varēs izvietot uz arvien mazākiem lidaparātiem. Augstas precizitātes instrumenti jau tagad ir uzliekami arī uz droniem, un, ja pērn tādu vēl bija tikai viens vai divi, tad šogad - jau daudzi", izstādē atklājis M. Rutkovskis.

Līdz ar šiem uzlabojumiem gan nestāv uz vietas arī cenu līmenis. Kā atzina M. Rutkovskis, jaunākie mērniecībā izmantojamo dronu modeļi ar katru gadu Latvijas tirgum kļūstot aizvien nepieejamāki. Tiesa gan, mēreno cenu kāpumu atsverot krietni straujāks instrumentu veiktspējas pieaugums, līdz ar to cenas un ieguvuma attiecība uzlabojoties.

Cik daudzi mērniecības uzņēmumi Latvijā vispār var atļauties šādus risinājumus iegādāties? Kā novērojis M. Rutkovskis: "Pašlaik Latvijā daudzi ir uz lēmuma pieņemšanas robežas - domā, vai jau pirkt vai vēl nogaidīt. Ja iepriekš valdīja noskaņojums, ka tas vispār ir kaut kāds nepieejams "kosmoss", tad šobrīd cilvēki arvien vairāk un nopietnāk interesējas par šiem jaunajiem mērniecības risinājumiem. Arī uz "InterGeo" ar katru gadu no Latvijas dodas arvien vairāk apmeklētāju". 

Arī M. Knoks atzīmē, ka vairāki no lielajiem ražotājiem liek lielu uzsvaru uz dronu tehnoloģiju attīstību, taču viņš brīdina, ka nopietnai ģeotelpisko datu ieguvei nepieciešami atbilstošas kvalitātes instrumenti. "Latvijā redzama tendence, ka visi grib ņemt bērnu spēļmantiņas un ar tām ražot profesionālu materiālu. Testi rāda, ka lielākā daļa mērījumu tiešām ir diezgan normālas kvalitātes, taču problēma ir tā, ka šie amatieru klases instrumenti negarantē mērījumu ilglaicīgu stabilitāti. Var mērīt, mērīt, veikt uzņēmumus, apstrādāt, un kādu laiku viss būs labi - bet tad pienāks reize, kad dati vienkārši nebūs izmantojami. Taču lidoņu profesionālā tehnika joprojām ir ļoti, ļoti dārga", secina M. Knoks.

Atsevišķs temats saistībā ar dronu izmantošanu ir ierobežojumi, kurus uzliek drošības prasības. Kā atzīmē M. Knoks, normatīvie akti aizliedz veikt lidojumus, piemēram, militāro objektu tuvumā, taču šīs robežas ir grūti nodefinēt, un militārā infrastruktūra var iekļūt kadrā pat netīšām - līdz ar to mērnieks būs pārkāpis likumu, iespējams, pats to nemaz nezinot. "Pagaidām Latvijā par šādiem starpgadījumiem no kolēģiem vēl neesmu dzirdējis, taču, ja kaut kas notiek, tad nepatikšanas var būt lielas," brīdina M. Knoks. Tāpat pastāv drauds, ka drona elektronika "sajūk prātā" un aparāts nokrīt no liela augstuma. Smagākiem profesionālās klases droniem to, iespējams, jau drīzumā risināšot ar obligātu automātisko izpletņu ierīkošanu, taču tas, protams, samazinās drona kravnesību un iespējas pierīkot tam ģeotelpisko datu ieguves aparatūru.

Interesanti, ka izstādē bijis redzams arī cita tipa lidonis - piepūšams, ar elektromotoriem aprīkots dirižablītis, kas lidinājies pa ekspozīcijas halli. Tehnoloģija pati par sevi interesanta, tomēr ne pārāk praktiska - tiklīdz mazākais vējiņš, šāds mini dirižablis neesot izmantojams.

Varbūt drīz mērīsim ar mobilajiem telefoniem?

Viens no novatoriskākajiem instrumentiem, ko M. Knokam izdevies ieraudzīt izstādē, bijis GPS uztvērējs - digitālā antena, ko iespējams pievienot mobilajiem telefoniem ar Android, Windows Mobile vai iOS operētājsistēmām, iegūstot precizitāti, kas gandrīz atbilst RTK GNSS uztvērējam - līdz 4 cm. "Jaunums ir tas, ka, ja agrāk viss notika pašā uztvērējā, kur iekšā bija procesors, tagad tā ir tikai digitālā antena, bet visu datu apstrādi veic mobilais telefons un tajā instalētā īpašā programmatūra. Pašas antenas cena ir tikai 350 dolāru, kas par šādu precizitāti ir ļoti maz, taču mīnuss ir tāds, ka jāpiemaksā par mobilā telefona aplikāciju, turklāt to nevar iegādāties pavisam, bet gan tikai nomāt. Neesmu vēl pārbaudījis, bet dzirdēts, ka šo aplikāciju varēs nomāt arī tikai uz dažām stundām", informē M. Knoks. 

Interesanti, ka arī "InterGeo" semināru sadaļā, kuru apmeklējusi SIA "Mērniecības Datu centrs" izpilddirektore Una Krutova, vienā no prezentācijām ticis iztirzāts jautājums - vai pietiekami precīzus datus iespējams iegūt ar uztvērējiem, kuri maksā tikai pārsimts eiro? Tendence esot tāda, ka gana augstas precizitātes risinājumi tiešām kļūst arvien lētāki. Arvien precīzāka satelītu pozicionēšana kļūstot pieejama arī mobilajos telefonos (pat bez pievienotas digitālās antenas, ko aprakstīja M. Knoks), jo daļā no jaunākās paaudzes viedtelefoniem jau tagad uztverami ne vairs tikai ierastās GPS, bet arī Eiropas Savienības GALILEO, Krievijas GLONASS un pat Ķīnas COMPASS (Beidou) satelītu sistēmu dati. "Pavisam iespējams, ka jau drīz varēs iegūt ļoti labu precizitāti ar parastu mobilo telefonu," saka U. Krutova.

Visredzošās tehnoloģijas, atvērtie dati un privātums

Nerimstoši aktuāls temats semināru dienaskārtībā joprojām esot atvērtie dati, datu atkalizmantošana. Kā skaidro U. Krutova, šajā jautājumā vērojamas divas visai pretējas tendences - no vienas puses, joprojām ir virzība uz to, lai pēc iespējas vairāk valsts pārvaldes datu kļūtu atvērti, vispārpieejami, kas ļautu privātajam sektoram radīt šiem datiem papildus pievienoto vērtību. No otras puses, arvien stingrāks kļūst personas datu aizsardzības regulējums, un atrast zelta vidusceļu starp abiem vektoriem nav viegli (arī Eiropas Savienības datu aizsardzības regula akcentējot vienlaicīgi gan datu atvērtību, gan personas datu aizsardzību). Secināms, ka atvērti var būt tikai bezpersoniski dati - tādi, kuros nav identificējami konkrēti indivīdi. Personas datu aizsardzības konteksts reizēm kļūst aktuāls arī dronu pilotēšanā. "Kurš gan gribētu, lai drons lido pāri un fotografē brīdī, kad viņš savā mazdārziņā sauļojas?", retoriski vaicā U. Krutova.

Savā ziņā ar privātuma aizsargāšanu jau kontrastē arī satelīttehnoloģiju attīstības sniegtās attālinātās izpētes un novērošanas iespējas. "InterGeo" savus sasniegumus šajā jomā demonstrējusi Eiropas Kosmosa aģentūra (tās attīstītā "Copernicus" tiek pieteikta kā līdz šim ambiciozākā Zemes satelītnovērošanas programma). "Satelītattēlu izšķirtspēja tagad jau ir augstāka par metru. Var iedomāties, cik labi iespējams sekot līdzi jebkurām teritorijas izmaiņām, ja ik pēc 7 dienām tiek saņemta jauna satelītfotogrāfija ar šādu izšķirtspēju", akcentē U. Krutova.  

"InterGeo 2017" norisinājās no 26. līdz 28. septembrim, Berlīnē. Šogad tajā paviesojušies ap 18 000 apmeklētāju no vairāk nekā 100 pasaules valstīm. Izstādes sadaļā savus jaunākos sasniegumus parādījušas 580 kompānijas no 37 valstīm, tāpat konferencē piedalījušies ap 1400 oficiālo delegātu. Konferences sadaļā apskatīti temati par digitālo tehnoloģiju straujās attīstības ietekmi uz ģeodēzistu darbu, "Copernicus" satelītnovērošanas sistēmas attīstību, atvērto datu izaugsmi, ģeoreferencēšanu, GALILEO GNSS attīstību, būvju informācijas modelēšanu un viedo kartogrāfiju. Nākamgad "InterGeo" notiks Frankfurtē, no 16. līdz 18. oktobrim.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv (Foto: Jēkabs Lielmanis)

Новый комментарий:
Имя: 
Новое в других разделах
Sviitra
Погода
Sviitra_b
Arrow_left 2017. год ноябрь Arrow_right
303112345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930123
Today 2017. год 23. ноябрь
no events today
Новые комментарии
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.