Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

"Venta-1" orbītā jau 2 mēnešus - kā veicas Latvijas pirmajam satelītam? 28.08.2017

Sviitra

23. jūnijā kosmosā tika nogādāts pirmais Latvijas satelīts - Ventspils Augstskolas un Brēmenes Lietišķo zinātņu universitātes sadarbībā tapušais "Venta-1". Par "Venta-1" tapšanu Mernieks.lv rakstīja jau 2011. gadā, kad bija plānots pirmais satelīta palaišanas termiņš. "Venta-1" nogādāšana orbītā tomēr izvērtās par gadiem ilgu epopeju, satelīta starts tika neskaitāmas reizes pārcelts dažādu - gan finansiālu, gan organizatorisku, gan tehniska rakstura - iemeslu dēļ. Tagad, kad Latvijas pirmais satelīts jau divus mēnešus riņķo ap Zemi, Mernieks.lv sazinājās ar Ventspils Augstskolas vadošo pētnieku, galveno "Venta-1" projekta koordinatoru Aigaru Krauzi, lai noskaidrotu, kā satelīts "iedzīvojies" izplatījumā, vai jau tiek saņemti pirmie dati, vai satelītu nozare Latvijā joprojām tiek uzskatīta par perspektīvu un ir padomā tālāki attīstības plāni.

Kopš "Venta-1" palaišanas pagājuši jau divi mēneši. Kā satelīts uzsācis darbību orbītā? Vai visas ierīces funkcionē kā paredzēts?

Pats satelīts ir "dzīvs" un tas mūs priecē. Nebūt ne vienmēr satelīta nogādāšana orbītā izdodas veiksmīgi, un no tiem 30 satelītiem, kas tika palaisti ar to pašu nesējraķeti, ar kuru "Venta-1", kādi desmit šobrīd vēl arvien nav identificēti un līdz ar to nav skaidrs, vai tie vispār darbojas. Taču atbildēt precīzi uz jūsu jautājumu - vai viss uz "Venta-1" darbojas kā paredzēts - pagaidām vēl nav iespējams. Pagaidām mēs vēl esam misijas sākumposmā. Pirmais mēnesis pagāja, iekams nostabilizējās "Venta-1" orbīta un kamēr mēs sapratām, kurš no daudzajiem objektiem ir mūsējais.

Vai šobrīd notiek kāda datu pārraide no un uz "Venta-1"?

Mums ir vairāki sakaru kanāli ar satelītu. Visparastākais šādiem universitāšu satelītiem ir radio amatieru sakaru kanāls. Ar šo kanālu šobrīd ir vissarežģītāk - informācija pienāk neregulāri, mums ir grūti to gan uztvert, gan arī pārraidīt satelītam uzdevumus. Sarežģījumus rada tas, ka "Venta-1", kā jau objekts kosmosā, nemitīgi rotē ap savu asi, līdz ar to nepārtraukti mainās gan satelīta orientācija pret Sauli, gan antenu novietojums pret Zemi. Turklāt pārlidojums pāri Latvijai ir ļoti īss, apmēram desmit minūtes, un mēs nezinām, kas tajā brīdī notiek - vai signāls nepienāk tāpēc, ka antenas nav pareizā leņķī, vai arī tāpēc, ka satelīts tajā brīdī ir periodiskajā "miega" režīmā, kad tiek uzlādētas baterijas... "Ventai-1" gan ir vēl viens papildus tehniskais kanāls - starpsatelītu sakaru kanāls, pa kuru pienāk šifrēta tehniskā informācija jeb telemetrijas dati. Šos datus mēs saņemam regulāri, un, balstoties uz tiem, cenšamies aprēķināt visu pārējo - piemēram, kāds ir satelīta apgriešanās ātrums ap savu asi? Šobrīd esam konstatējuši, ka tas ir apmēram desmit minūtes - tas ir diezgan lēni, un tas nozīmē, ka kādas piecas minūtes "Venta-1" antenas var būt vērstas nevis pret Zemi, bet uz pretējo pusi, Sauli. Tāpat redzam, kāda temperatūra ir borta datoram, redzam bateriju uzlādes līmeni un citus datus.

Iepriekš bija plānots, ka galvenā komunikācija ar "Venta-1" būs kuģu radio signālu uztveršana un pārraidīšana ar automātiskās identifikācijas sistēmas palīdzību...

Kamēr sakari ar satelītu nav stabili, tikmēr nav droši sūtīt komandas, kas kaut ko konfigurē, maina satelīta struktūrā - izslēdz vai ieslēdz kādas iekārtas. Līdz ar to automātiskās identifikācijas sistēmas uztvērēju mēs pagaidām vēl nemaz neesam mēģinājuši ieslēgt. Patlaban vienīgās komandas, ko dodam "Ventai-1", ir - pārraidīt kādu failu, iedot informāciju - tādas, kas neliek mainīt satelīta iekšējo struktūru.

Tad jau droši vien vēl nepienāk arī satelītattēli no "Venta-1" fotokamerām?

Sākumā gan bijām paredzējuši, ka bildes tiks sūtītas automātiskajā režīmā - šī funkcija bija aktivizēta, jau palaižot satelītu. Doma bija tāda, ka saņemsim bildes no mirkļa tūlīt pēc satelīta atdalīšanās no nesējraķetes - kas tur notiek, kad vēl apkārt ir arī daudzi citi satelīti. Taču bilžu saņemšanai traucē jau minētā satelīta periodiskā "iemigšana" un restartēšanās - tā kā attēla izmērs ir diezgan liels, satelīts savā nomoda periodā nepaspēj to atsūtīt. Mēs vairākas reizes sākām saņemt bildi, bet process paliek nepabeigts, jo iestājas satelīta "aizmigšanas" režīms. Tāpēc, saprotot, ka visu pieejamo laiku iztērēt bilžu saņemšanai nav prātīgi, nosūtījām satelītam komandu pārtraukt sūtīt attēlus. Tagad vismaz varam saņemt minētos telemetrijas datus, kas šobrīd ir vērtīgāki, jo ļauj saprast satelīta uzvedību orbītā. Cerams, ka "Venta-1" orbītā darbosies vismaz gadu vai ilgāk, tad mums pietiks laika, lai pamazām visu saprastu un dotu satelītam arī sarežģītākus uzdevumus. Taču, kas no tā visa iznāks, šobrīd ir grūti spriest.

Sacensībā par to, kurš satelītu palaidīs pirmais, igauņi un lietuvieši mūs apsteidza, taču viņu satelīti savu darbību jau beiguši. Vai šobrīd "Venta-1" ir vienīgais funkcionējošais Baltijas satelīts kosmosā, un, vai būtu pamats teikt, ka "Venta-1" ir tehnoloģiski sarežģītāks par iepriekš palaistajiem Igaunijas un Lietuvas satelītiem?

Reizē ar "Venta-1", ar to pašu nesējraķeti savu jauno satelītu palaida arī lietuvieši. Mēs viņiem arī palīdzējām uztvert šī satelīta pārraidītos datus - tā reizēm sanāk, ka mēs citus satelītus uztveram labāk nekā savējo. Igauņi Baltijas valstu kosmosa sacensībā bija pirmie, viņi savu satelītu "EstCube-1" palaida 2013. gadā. Tas darbojās nepilnus divus gadus. Lietuviešu pirmajam satelītam darbības periods, šķiet, bija vēl īsāks. Negribas tā īsti salīdzināt un teikt, ka "Venta-1" būtu sarežģītāks par kaimiņvalstu pirmajiem satelītiem. Jā, "Venta-1" ir lielāks un smagāks, bet, vai tas ir labāk, to tā nevar vērtēt. Gluži vienkārši "Venta-1" projekts tika uzsākts agrāk, jau 2008. gadā, līdz ar to izvēlētā tehnoloģija nav orientēta uz "CubeSAT", kas mūsdienās ir populārākā mazo satelītu tehnoloģija un šo satelītu izmēri ir 10x10x10 centimetri. Ar katru dienu tehnoloģijas progresē un šajā mazajā tilpumā var daudz ko ievietot. Igauņiem bija paredzēts diezgan nopietns eksperiments - Saules buras izmēģināšana*, kas gan viņiem neizdevās.

Ņemot vērā, cik process ar "Venta-1" ir bijis ilgs, dārgs un sarežģīts, vai uz Latvijas satelītu nozares attīstību nav "zudusi apetīte"? Pirms sešiem gadiem jūsu kolēģis Valdis Avotiņš portālam stāstīja, ka jau esot uzsākti sagatavošanās darbi arī "Venta-2" būvei, bet publiskajā telpā par to joprojām nekas nav dzirdēts. Vai ir plānots, ka Latvijai būs arī nākamie satelīti?

Konkrēts projekts, kurā mēs saviem spēkiem plānotu uzbūvēt nākamo satelītu, šobrīd nav. Taču ir nišas, kurās mūsu studenti un jaunie speciālisti jau ir iesaistīti. Arī "EstCube-1" programmā bija iesaistīti cilvēki no mūsu augstskolas, tāpat piedalāmies arī igauņu topošā otrā satelīta "EstCube-2" būvniecībā - tajā tiks izmantota mūsu studentu izveidotā sakaru sistēma. Liels ieguvums un paliekošākā vērtība no "Venta-1"projekta ir tieši zināšanu uzkrāšana, jauno speciālistu izglītošanās satelīttehnoloģiju jomā. Liels īpatsvars no ikgadējiem bakalaura un maģistra darbiem ir veltīti tieši dažādām satelītu sistēmām.

Vai varētu apgalvot, ka "Venta-1" projektā uzkrātās pieredzes un zināšanu pietiek, lai vajadzības gadījumā, ja vien būtu finansējums, nākamo satelītu būtu iespējams uzbūvēt tikai pašu spēkiem, neiesaistot ārzemju partnerus?

Es pieņemu, ka jā. Jāatzīst, ka "Venta-1" projektā galvenais konstruktors bija Indulis Kalniņš no Brēmenes Lietišķo zinātņu universitātes un mūsu studenti projektā varēja piedalīties tik, cik bija finansējums braucieniem uz Vāciju. Taču šobrīd mūsu jauniešiem, kas gājuši cauri dažādiem etapiem "Venta-1" radīšanā, manuprāt, pietiktu kompetences uzbūvēt satelītu saviem spēkiem.

* - ESTCube-1 galvenā misija bija izpildīt pasaulē pirmo Saules vēja elektriskās saules buras eksperimentu kosmosā, pārbaudot 10 m gara pavediena iztīšanu, lādēšanu un mijiedarbību ar Zemes atmosfērā esošo jonosfēras plazmu. Šai tehnoloģijai ir potenciālas iespējas uzlabot pārvietošanos Saules sistēmā, padarot kosmiskos aparātus vieglākus un lētākus, kā arī salīdzinoši ātrus, salīdzinot ar pašreiz lietotajām tehnoloģijām.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Sviitra_b
Arrow_left 2017. gada septembris Arrow_right
P O T C P S S
28293031123
45678910
11121314151617
18192021222324
2526272829301
Šodiena 2017. gada 22. septembris

Vārda diena:

Maigurs, Mārica, Māris

Lietotāji svin vārda dienu:

Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.