Смотри на дело, как на трудное, и оно в итоге не будет трудным
Veciits_meklesana
Опрос
 
Введение в отрасле
Словарь терминов
О портале
Заказчикам
 
Законодательство
В землемерие
В землеустройстве
В картографие
В геодезие
Список землемеров
ADTI uzturētāji
Закупки
Конкурсы
Результаты
 
Новости
В Латвиe
В мире
В вузах
В обществе землемеров
LKĢA
В строительстве
Недвижимость
Īsumā
Исследования
История
Технологии
Развлечения
 
Услуги
Геодезические приборы
Данные для работы
Калькуляторы перерасчета
Saites
Форум Галерея Блоги Объявления

Mērniecības nozares problēmas risina arī ar akadēmisku pētījumu palīdzību 21.02.2017

Sviitra

 Pagājušajā nedēļā Latvijas Universitātes 75. zinātniskās konferences ietvaros notika vēl viena sesija ("Ģeodinamika un ģeokosmiskie pētījumi"), kurā tika apskatīti vairāki mērniecības nozarē "karsti" temati. Tika aktualizētas gan sen neatrisinātas problēmas, kā, piemēram, godīgas konkurences nepieļaušana starp GNSS korekciju servisiem vai Valsts zemes dienesta kadastra datu neatbilstība reālajai situācijai dabā, gan relatīvi jaunākas likstas kā Rīgas pašvaldības nespēja tikt galā ar vietējā ģeodēziskā tīkla atjaunošanu vai Latvijas valsts pārvaldes sektora nīgrums attiecībā uz atvērto datu ieviešanu ģeotelpiskās informācijas jomā.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras eksperts Didzis Dobelis konferencē pastāstīja par to, kā LATPOS sistēmas darbību ietekmējusi pērnruden novērotā magnētiskā vētra. Magnētiskās vētras ietekme uz LATPOS darbību tikusi atklāta nejauši, ierasto sistēmas darbības pārbaužu ietvaros. 13. oktobra pēcpusdienā parādījušās nopietnas problēmas ar inicializāciju, un to, kas tam par iemeslu, pētnieki sapratuši tikai vēlāk, meklējot informāciju internetā. Izrādās, 8. oktobrī no Saules atdalījies milzīgs plazmas daudzums, kas, sasniedzot Zemi, radīja spēcīgu magnētisko vētru. "Būtiski, ka paaugstināta jonosfēras aktivitāte pati par sevi tik ļoti neietekmē RTK korekcijas kā plašā vērtību variācija starp bāzes stacijām. Tiklīdz tā ir krasi atšķirīga, rodas problēmas ar pozicionēšanu", sacīja D. Dobelis. Viena no būtiskākajām magnētiskās vētras blaknēm bijusi arī fiksācijas laika paildzināšanās. "Fiksācijas laiks pieauga kardināli - no vidēji 18 līdz 42 sekundēm. Bija brīži, kad fiksāciju nevarēja sagaidīt vispār. Eksperimenta nolūkos sagaidot fiksāciju, piemēram, pēc 2 minūtēm, konstatējām, ka pozīcija tika fiksēta ar ievērojamu kļūdu - principā šādos apstākļos mūsu mērījuma ticamība ļoti samazinās", brīdināja D. Dobelis.

SIA "Geostar" pārstāvis Atis Vallis prezentēja pētījumu par vienotu piesaistes parametru aprēķinu Latvijas koordinātu un augstumu sistēmai, izmantojot Trimble VRS mērījumu metodi. Tā kā Latvijā nav pieejami aktuāli piesaistes parametri no valsts tīkla Eiropai, šādus parametrus nācies aprēķināt pašiem, sacīja A. Vallis. Parametri nepieciešami, lai dažādus globālu korekciju servisus varētu lietot arī Latvijā, piesaistīt mērījumus valsts ģeodēziskajam tīklam un visi, kas mēra ar dažādām korekciju sistēmām un servisiem, varētu iegūt vienotus rezultātus. Lietotājam tas esot ērti - tikai atliek ievadīt vienotos parametrus savā aparatūrā un vairāk nekas nav jādara, skaidroja A. Vallis. Aprēķinātie piesaistes parametri, kas izmantojami ar Trimble VRS mērījumu metodi, visā valsts teritorijā sniedzot homogēnus rezultātus (14 mm intervāls), un tos var izmantot topogrāfiskajai uzmērīšanai. "Ar dažādām programmatūrām un dažādām aprēķinu metodēm iegūtie rezultāti pilnībā ļauj apgalvot, ka Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras centieni saglabāt LATPOS monopolu un aizliegt izmantot citus atbalsta staciju tīklus Latvijā ir nepamatoti", secināja A. Vallis. Tam piekrita arī Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta vadošais pētnieks, fizikas zinātņu doktors Jānis Balodis, kurš esošo situāciju mērniecībā salīdzināja ar "Latvijas Gāzes" monopola rīcību, importējot gāzi tikai no Krievijas. "Manuprāt, tā ir klaja patērētāju tiesību pārkāpšana. Patērētājam ir tiesības izvēlēties, ar kuru GNSS korekciju sistēmu strādāt, un ir kļūdaini nostāties pozīcijā, ka ir tikai viena, vienīgā un pareizā sistēma", aizrādīja J. Balodis.  

Savukārt otrs "Geostar" pārstāvis Māris Knoks iedziļinājies jautājumā par GPS tīklu validācijas metroloģiskajiem aspektiem Latvijā. Pirmkārt, neesot skaidra paša validācijas jēdziena izpratne ģeodēzijas kontekstā. Zem validācijas vārda Latvijas normatīvajos aktos atrodamas vairākas definīcijas, taču ģeodēzijas izpratnē tādu joprojām neesot. "Tā varētu būt datu pārbaude, mērīšana. Tam vajadzētu būt salīdzinājumam ar etalonu. Šāds etalons varētu būt tikai G0 punktu tīkls, taču arī tajā var būt standartnovirzes līdz pat 3 cm. Tātad, ja es gribētu veikt testa mērījumus, man būtu jāņem vērā standartnovirzes jau pašā sākumā", sacīja M. Knoks. Turklāt, atrodot 11. klases mācību grāmatā pašas standartnovirzes definīciju, izrādās, ka standartnovirze ir "mērījumu izkliede". "Tātad, par ko mēs vispār runājam - par mērījumu izkliedi vai par precizitāti?", vaicā M. Knoks. Turklāt galu galā tikai pats mērnieks esot atbildīgs par mērījumu precizitāti. "Arī magnētisko vētru laikā kļūdas var būt diezgan būtiskas, bet vai LATPOS uzturētāji nes atbildību par sistēmu magnētisko vētru laikā? Vienīgais, kas nes atbildību par gala rezultātu, ir mērnieks, līdz ar to es nesaskatu nekādu jēgu validēt darbu, ko veic mērnieks. Principā to jau veic sertifikācijas centri, kas novērtē mērnieka profesionalitāti", sacīja M. Knoks.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Sergejs Plotņikovs konferencē iepazīstināja ar Rīgas vietējā ģeodēziskā tīkla atjaunošanas darbiem, ar kuriem, kā zināms, Rīgas domei līdz šim nepavisam nav veicies. Vispirms tikusi veikta 4712 punktu apsekošana, no kuriem normālā stāvoklī bijuši saglabājušies mazliet vairāk nekā puse (55%), trešā daļa bijusi iznīcināta. 2014. gadā esot tikuši sākti atjaunošanas darbi trīs teritorijās - Vecrīgā, Torņakalnā un Āgenskalnā. "Diemžēl varu konstatēt, ka tie nav noritējuši veiksmīgi un mēs saskaramies ar vairākām problēmām. Objekti joprojām nav nodoti. Ceram tos nodot šogad, redzēs, sanāks vai ne...", atzina S. Plotņikovs. Viņš secina, ka esot nepieciešams "rūpīgāk izstrādāt iepirkuma dokumentāciju, sevišķi - tehnisko specifikāciju. Ja nav detalizēti uzskaitītas prasības metodikai un izmantojamām tehnoloģijām, tad sākas pārpratumi". Lai mērnieki neapvainojoties, bet "Latvijā diemžēl pietrūkst uzņēmumu, kuri ir spējīgi ātri un kvalitatīvi paveikt šādus darbus". Te gan jāatgādina, ka Plotņikova kungs par visiem Latvijas mērniecības uzņēmumiem acīmredzot spriež pēc vienas nelielas firmas, kuru Rīgas dome pati izvēlējās šo darbu veikšanai diezgan apšaubāmā konkursā (sīkāk par Rīgas vietējā ģeodēziskā tīkla atjaunošanas epopeju Mernieks.lv rakstīja pagājušajā vasarā: http://mernieks.lv/article/2474).   

Una Krutova no SIA "Mērniecības Datu centrs" pastāstīja par kopumā skumīgo situāciju Latvijā ar atvērto datu pieejamību. Atvērto datu definīcija Informācijas atklātības likumā paredz vairākus priekšnoteikumus, lai datus varētu uzskatīt par "atvērtajiem datiem". Pirmkārt, tiem jābūt pieejamiem bez maksas. Tāpat atvērtajiem datiem nedrīkst būt atkalizmantošanas ierobežojumu, tos var rediģēt un automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām programmām. Turklāt informācijas izmantotājam, ja runa ir par atvērtajiem datiem, nav īpaši jāpamato sava interese par šo informāciju. Tiesa gan, Informācijas atklātības likumā ir arī iestrādāts "atkāpšanās ceļš" gadījumiem, kad iestāde tomēr nevēlas informāciju sniegt. Likuma 10.panta 21 daļā noteikts: "Vispārpieejamai informācijai, ko ievieto internetā, iestāde pēc savas iniciatīvas, ja tas ir lietderīgi, nodrošina piekļuvi atvērto datu veidā kopā ar informācijas metadatiem." Kā secina U. Krutova: "Lietderību pierādīt ir ļoti grūti. Ja informācijas pieprasītājs uzskatīs, ka datu publicēšana ir lietderīga, bet iestāde apgalvos, ka tā nav, tad tā arī paliksim kā divi āži uz tiltiņa un neizkustēsimies no vietas." Latvijā nodefinēto ģeotelpisko pamatdatu kopa ir ļoti plaša (Ģeotelpiskās informācijas likuma 17. pants). "Es pat nezinu, vai tai būtu jābūt tik plašai. Bet, ja reiz tie ir definēti kā "pamatdati", tad es pieņemu, ka tiem būtu jābūt arī vispārpieejamai informācijai. Oficiāli šie jēdzieni gan nekur saistīti nav, līdz ar to tās ir vien manas drosmīgās iedomas", sacīja U. Krutova. Interesanti, ka Latvijas vienotajā ģeoportālā faktiski nav atrodami nekādi atvērtie dati - vienīgā datu kopa, ko tur iespējams iegūt bez līguma parakstīšanas, ir augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas karšu lapu sadalījums, taču arī šie dati īsti nekvalificējoties kā atvērtie dati specifiskā formāta (.dgn) dēļ, kas ir atverams tikai ar noteiktu lietojumprogrammatūru, izpētījusi U. Krutova. Atvērto datu pieejamība ir svarīga, jo ļauj attīstīties uzņēmējdarbībai, izstrādājot dažādus datu produktus un pakalpojumus ar pievienoto vērtību. Aprēķināts, ka pilnīga datu atvēršana Eiropas Savienībā kopumā ļautu ietaupīt 5,7 miljardus eiro, glābt 7000 dzīvības (pastāv saistība starp datu pieejamību un palīdzības operativitāti), ietaupīt 629 miljonus stundu laika, utml (pētījums aplūkojams šeit: https://www.europeandataportal.eu/en/using-data/benefits-of-open-data). Kopumā atvērto datu pieejamības ziņā Latvija Eiropas Savienībā ir priekšpēdējā vietā (apsteidzot vienīgi Lihtenšteinu). Tiesa gan, pasaules kontekstā šī aina ir pozitīvāka - datu atvērtības ziņā Latvija ir 31. vietā pasaulē (no 122 analizētajām valstīm; datu atvērtības indeksu var aplūkot: http://index.okfn.org/place/).

Valsts zemes dienesta kadastra attīstības vadītājs Aldis Rausis atklāja ne mazāk bēdīgo ainu par kadastra datu (ne)aktualitāti un (ne)precizitāti, kā arī iezīmēja šīs problēmas iespējamos risinājumus, kuri balstīti 21. gadsimta tehnoloģiju sniegtajās iespējās. Jau iepriekš dzirdēts, ka tikai mazāk par puse no visām zemes vienībām Latvijā ir kadastrāli uzmērītas, turklāt pat šīs uzmērīšanas precizitāte, zinot 90tajos gados pieļautās kļūdas, reizēm ir visai nosacīta. A. Rausis sniedza akurātu statistiku - 47,3% no kopumā apmēram miljons zemes vienībām Latvijā ir kadastrāli uzmērītas, 36,6% ir ierādītas (precizitāte variē +/- 20 metru robežās), bet vēl 16,1% - tikai projektētas. Gada laikā no mērniekiem tiek saņemti jauni kadastrālie uzmērījumi tikai par 1,5% zemes vienību. "Viegli varam aprēķināt, ka šādā tempā paies 70 gadi, kamēr iegūsim aktuālus datus par visu Latviju. Un, protams, jāatceras, ka tie dati, ko iegūstam šodien, pēc 70 gadiem jau būs stipri novecojuši", sacīja A. Rausis. Arī situācija ar būvju kadastra datu aktualitāti nav daudz labāka. No pusotra miljona ēku 64,2% ir pilnvērtīgi uzmērītas (taču atkal jāatceras, ka vecākie uzmērījumi datēti jau ar 1992. gadu), bet par gandrīz trešo daļu (31%) no ēkām VZD rīcībā ir tikai nepilns datu komplekts. Turklāt pastāv vēl kāda problēma - nereģistrētā būvniecība. VZD, salīdzinot kadastra un LIDAR datus (tie iegūti nelielos pilotprojektos vairākās valsts teritorijās), secinājuši, ka Latvijā ir uzceltas apmēram 10-15% nereģistrētu ēku (un vēl ap 5% ēku ir būtiski pārbūvētas), turklāt pastāv arī apgriezta tendence - apmēram 10% no kadastrā iezīmētām ēkām dabā vairs nepastāv. Jauni mērījumi, līdzīgi kā zemes vienību gadījumā, gada laikā ienāk tikai par 1,5% ēku. "Kadastram ir jāmaina domāšana - datiem kadastrā ir jāatbilst situācijai dabā", atzīst A. Rausis. Bet kā to izdarīt? VZD sācis apsvērt moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas kadastra datu ātrai un masveidīgai atjaunošanai. "Jāizmanto jaunie datu ieguves avoti - aerofotogrāfijas, satelītu dati, bezpilota lidaparātu dati (tie būs jau detalizētāki, specifiskāki, augstākas kvalitātes dati)", aicina A. Rausis. Pie aktuālas informācijas ieguves metodēm, vadoties no ārvalstu prakses, tiek rosināta arī "garāmgājēja sniegta informācija", ar ko saprot kaimiņu pienākumu ziņot valsts iestādēm, piemēram, ja tiek pamanīta iespējama nesaskaņota celtniecība. Viena no VZD prioritātēm esot arī robežu sakārtošana kadastra kartē. Tāds iespējamais risinājums kā "jauni mērnieku laiki" (kas mērniecības industrijai, protams, būtu pa prātam) nav iespējams milzīgo izmaksu dēļ (ļoti aptuveni rēķinot, kopējais apgrozījums šādam pasākumam varētu būt 350-400 miljoni eiro). Teorētiski arī robežu sakārtošanu kadastra kartē varot veikt ar tālizpētes datu (ortofoto/LIDAR) palīdzību, sacīja A. Rausis, tomēr "ir viena problēma - ko iesākt ar robežzīmēm, kurām jābūt katrā robežpunktā?". No vecajiem ierādītajiem robežpunktiem, tikai ceturtā daļa robežzīmju esot saglabātas nebojātas, bet vēl interesantāk, ka arī pēdējo divu gadu laikā uzmērītajās zemes vienībās ceturtā daļa robežpunktu ir bez robežzīmēm (nav tikuši apgādāti vai tās jau paspētas nojaukt). "Pirmkārt, jāizdara spiediens uz zemes īpašniekiem, kuriem jāsaprot, ka robežzīmes nav tāpēc, ka VZD to vēlas un mērniekam tas patīk, bet tāpēc, ka tās iezīmē viņa īpašuma izvietojumu un tām vajadzētu kalpot simtiem gadu", rezumēja A. Rausis.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Комментарии:
 
Mēs varam daudz!
21.02.2017
11:52
Latvija var!
Latvijā ir tādi Mērnieki, kuru plānu ražošanas tehnoloģiskās līnijas atdeve ir pilnveidota tik augstā līmenī, ka tā pārspēj jebkuru Pasaules Mērnieku vai modernāko robotizēto ražošanu vairākkārt, kā arī precizitāte ir tik augstā līmenī, ka to nespēj pamanīt ne viens valsts uzraugs un tie ir neizpratnē jau vairākus gadus, kā mērnieki to spēj paveikt.
 
Izcili
22.02.2017
11:27
Tagad ar tālizpētes datiem attālināti sakārtosim ierādīto kadastru. No labā grāvja kreisajā.
 
Vai tad ir tik traki?
22.02.2017
12:23
Ņemot vērā mūsdienu tālizpētes iespējas un varēšanu daudzviet tas tomēr varētu uzlabot situāciju! Protams, nevajag akli paļauties uz to, bet daudzviet tas tomēr būtu labāk kā nekā!
 
Bravo!
22.02.2017
12:30
Liela atzinība Atim Vallim un Mārim Knokam par ieguldīto darbu un neizsīkstošo enerģiju lielajā cīņā. Vai izdosies uzvarēt, to rādīs laiks. Bez cīņas nav uzvara!
 
Guntis
22.02.2017
14:35
Lielajā cīņā pēc naudas.
 
Ne pēc naudas
22.02.2017
16:59
Bet pēc iespējas piedāvāt savus pakalpojumus! Pareizi tika minēts, ka validācija šajā kontekstā ir ļoti slidens un diskutabls termins, it īpaši ņemot vērā "etalona" izplūdušās robežas!
 
22.02.2017
17:03
Daudz mūsu vidū ir cīnītāju idejas vārdā? Lai veicas izcīnīt, konkurence jebkura pakalpojuma cenu tikai uzlabo, tā ka ieguvēji būsim mēs visi.
 
Vienatnē cīņa var būt ilga!
23.02.2017
09:10
Nav pareizi, ka kāds dara un visi tikai "sveic"! Visiem Latvijas Mērniekiem ir jāsadodas rokās un jāizdara. Cerams, ka Māris un Atis arī rīkos semināru tieši par mērniecības problēmām Latvijā, lai Mēs spētu izprast problēmu un palīdzēt. Jāizmanto Eiropas finanšu līdzekļi, lai pēc iespējas atrāk iznīcinātu LPSR domāšanu valsts iestādēs!
 
Mērniekiem!
23.02.2017
11:03
Redz kur jums iespēja izpausties!
Boikotējiet LatPOS un EUPOS un cīņas raksturs pārsvērsies uz citiem svaru kausiem! Apstāsies visi mērīšanas darbi un tad arī industrija sarosīsies - tad arī streiki tur pat aiz stūra un arī Aizsardzības ministrija iesaistīsies!
 
Topcon
23.02.2017
12:19
Pirms teikt ka ar Latpos viss ir slikti un jaunā kārtība būs labāka, vajag padomāt par to kāda tā varētu būt. Nez vai Latvijas mērnieki vēlēsies katru reizi pirms dara veikt lokalizāciju uz vietējiem G1, G2, G3 punktiem. Un vai visas Latvijas lokalizācija strādā efektīvi un ir labākais risinājums ir vēl augstāk sēdošiem cilvēkiem jāpārbauda - visi viennozīmīgi nesaka ka tās ir ideālākais. Bet Trimble tīkla tas ir vienīgais derīgais risinājums.
 
topconam
23.02.2017
13:39
Pirms komentē, būtu vēlams vispirms izlasīt rakstu pilnībā nevis pa diagonāli– rakstā skaidri un gaiši pateikts, pret ko cīnās šie kungi - pret Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras centieniem saglabāt LATPOS monopolu un aizliegšanu izmantot citus atbalsta staciju tīklus Latvijā. Tur nav neviena teikuma per to, ka ar Latpos viss ir slikti vai ka būtu vajadzīga kaut kāda “jaunā kārtība”
 
jautājums
23.02.2017
13:47
.........ko saka konkurences padome
 
Guntis
23.02.2017
17:55
Valstij nevajag konkurēt ar citiem privātiem un komerciāliem bāzes staciju tīkliem, tas nav valsts uzdevums. Tādā gadījumā arī LatPOS ir jāpārņem kādai privātai kompānijai, lai šī te plānotā "konkurence" būtu godīga un jēgpilna. Un būsim atklāti, šeit nenotiek cīņa par kopējo labumu vai iespēju izmantot jebkuru bāzes staciju tīklu, kādu vien vēlamies, bet gan konkrēti vienu, savu, Trimble tīklu. Tas ir naudas, ne principa jautājums.
 
ex liepiņš
23.02.2017
20:37
kungu cīņa ir par naudu, ne ideju, tam gan ir jāpiekrīt!
 
Konkurence
23.02.2017
20:46
Principā, nevar jau apgalvot, ka LGIA to konkurenci ierobežo, jo EUPOS-u tomēr novalidēja - var ja būt ka tā ir lokāla sistēma un tieši tomēr nekonkurēja ar LatPos!
No otras puses - nav jau svarīgi cik tās bāzes stacijas ir vai kā tas serviss tiek nodrošināts, galvenais, lai ir gan precīzs, gan trāpīgs, tā teikt, lai augsta precizitāte un maza izkliede.
Situācija ir tāda, ka šī brīža redakcijā MK Nr. 879 tomēr nav pilnībā korekti - metrologiem jāsēž un jādomā kā nodrošināt korektu precizitātes pārbaudi un tad domāt, ka to nodrošināt administratīvi objektīvā izpildījumā!
Protams, ja tīklus validēs iestāde, kura pati uztur tādu, tad bez runām par konkurences ierobežošanu neiztikt!
 
Ja pareizi
24.02.2017
10:41
atceros, tad Atis un Māris par šo validāciju cīnās jau kādus 7 gadus. No LĢIA puses visu laiku bija klaji augstprātīga un nievājoša attieksme. Nezinu vai būs labāk un lētāk, bet šo cīņu abi kungi ir noveduši līdz loģiskam galam, ar ko arī apsveicu. Konferencē klaji jocīga izklausījās Alda tālizpētes kadastra sakārtošanas idejas. Izliekas, ka kāds ir ielobējies, interesanti kurš?
 
un ja ne ...
24.02.2017
12:27
diskusijā :"LU konferencē apspriež mērniecības nākotnes tendences" tika uzdots jautājums : kas ir tālizpēte? Nu jau pagājis kāds laika nogrieznis un atbildi neviens tā arī nav sniedzis ...
padomājiet tomēr labi ....
 
Guntis
24.02.2017
14:30
Manā izpratnē nekas nav mainījies, tāpēc jautājums - kāds tad ir šis loģiskais noslēgums? Un cīņa jau nav par to, kā ir uzrakstīti MK noteikumi, jo diez vai Geostar pārstāvju motivācija ir sakārtot reglamentējošos dokumentus (ja pāris šo noteikumu punkti tiktu pārrakstīti savādāk, taču doma paliktu tā pati, vai tādā gadījumā viss būtu kārtībā, cīņa būtu galā?). Es neesmu pret ideju un vīziju par vairākiem bāzes staciju tīkliem, no kuriem lietotājs var izvēlēties savām vajadzībām atbilstošāko, bet es esmu pret jaunu komerciālu bāzes staciju tīklu ieviešanu, ja galarezultātā valsts konkurēs ar privātiem uzņēmumiem. Turklāt, zinot kā tiek organizēti iepirkumi valsts un pašvaldību vajadzībam, esmu drošs, ka cīnoties ar "konkurences ierobežošanu" mēs iebrauksim pretējā grāvī, kad iepirkumos tiks iekļauta prasība pēc bāzes staciju korekciju nodrošināšanas. Par šādu scenāriju esmu pilnībā pārliecināts.
 
Nu nē!
24.02.2017
20:50
Komerciāliem tīkliem jau nav ne vainas - lai komersanti ievieš - tādā veidā patērētājam tikai paplašināsies iespējas no kā izvēlēties! Patērētājam jau ir gala vārds, kuru pirkt un kuru nē! Līdzīgi kā savulaik ar Lattelecom - bija monopolists fiksētajā tīkla un arī pēc monopola atcelšanas ir saglabājis lielāko tirgus daļu.
Tālāk jau komersantiem būs iespēja varbūt pat sadarboties savā starpā un piedāvāt vienotu pakalpojumu tādā veidā homogēni noklājot visu valsts teritoriju.
Kā ir parādījusi eiropas korekciju servisu tirgus izpēte, tad, lai šis pakalpojums būtu daudz maz rentabls, tad abonēšanas maksai jābūt 1000€ un uz augšu. Neticu, ka LĢIA ar savu abonēšanas maksu nosedz tīkla uzturēšanas izmaksas - tur bez budžeta līdzekļiem nu nekā! Un tā kā tas ir aizsardzības ministrijas budžets, tad mēs visi jau par to esam samaksājuši, vismaz par to daļu, kas tiek segta no AM budžeta!
 
xyz
27.02.2017
23:53
Pērkot Trimble VRS korekciju es rēķinu maksāju pa taisno uz TRIMBLE. Nav tā ka GEOSTAR man izraksta rēķinu!
Lietojot TRIMBLE VRS nav katrā objektā jātaisa lokalizācija. Atis to jau ir sarēķinājis visai LV. Instrumentā jāievada parametri un PUCĒ uz nebēdu. Lokalizāciju papildus būtu jāveic tikai tajās mistiskajās vietās kur ir zināms ka arī ar LATPOS nevar mērīt.
Pieļauju ka arī TOPCON pārstāvjiem sistēma darbojas līdzīgi un ir iespējas uz LOCAL SITE.
Jā, es lietoju TRIMBLE VRS un man nav nekādu problēmu...plānos rakstu ka lietoju LATPOS ;) Realitāte ir tāda, ja uz mana GPS ierīkotā punkta kāds uzliks kontrolei Latposu...nekad nepateiksi ar kādu korekciju punkts ir ierīkots.

p.s.
15. Topogrāfiskās uzmērīšanas vajadzībām mērnieks, ja nepieciešams, izveido uzmērīšanas tīklu, kas balstās uz:
15.2. pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmu "Latvijas Pozicionēšanas sistēma" (turpmāk – LatPos)

Jautājums... Vai, lietojot Lokalizācijas parametrus, kurus Atis ir sarēķinājis visai LV un kuri ir rēķināti "salīdzinot" Latpos bāzes staciju koordinātas ar VRS, es varu teikt ka BALSTOS uz LatPos?
 
To xyz
28.02.2017
10:05
Tici man, nevajag pat neko likt uz tā punkta, lai uzzinātu kur Tu esi mērījis un kur Tu neesi mērījis ar LatPos! Galu galā koordinātas tiek piefiksētas ne tikai štrumā, bet arī serverī!
 
Mēri, Atbildi un pats izlabo!
28.02.2017
10:58
Principā, no seminārā ir izprotams, ka Mērnieks var mērīt ar jebkādu instrumentu vai metodi - teodolītu, tahimetru, menzulu, lauka cirkuli, skeneri, orto, foto, video vai vēl kadā gudrā vardā nosauktu paņēmienu (tanī skaitā izmantot citu ģeodēzisko tīklu), bet Mērniekam par to būtu jāatbild (ja nesanāca, būs jaizlabo savs veikums)un jāsasniedz normatīvā noteiktā precizitāte, kā arī rezultāts! Būtiski ir saprast, ka svarīgs ir rezultāts, bet ne metode, instruments, monopols vai kam pieder vara!!! Paviršs, bezatbildīgs darbs ir jālabo tam, kas to ir paveicis, bet nevis citai personai - citam mērniekam vai īpašniekam, kā tas šobrīd notiek un kā to pieprasa Valsts zemes dienests!
 
Cik ir tādi
28.02.2017
14:30
mērnieki, kuriem ir iekšas uzrakstīt SC sūdzību par iepriekšējā mērnieka nekvalitatīvi veikto darbu. Vai rakstītājs pats ir absolūti balts un pūkains? Kāda jēga vispār ir cilāt šo tēmu, jo UZRAUDZĪBA NESTRĀDĀ!!!
 
jāaa
28.02.2017
15:08
bet kurš mēģinās sakārtot nozari: pavārs no kafejnīcas vai rimi pārdevēja???? ja mēs paši to nespējam, neviens cits to nedarīs, un tad mīlīši nesūdzaties, kad uzrodas dempingotāji un ziepju vārītāji!
Starp citu, mērniekam nav nedz pienākuma, nedz tiesību ziņot(kam????) par cita mērnieka darbu!
 
topologs
28.02.2017
16:04
pienākums ziņot nav. Par zādzību arī nav pienākums ziņot, bet tas ir katra pilsoņa labas gribas izpausme, lai sakārtotu vidi kurā dzīvo.
 
Quote Mēri, Atbildi un pats izlabo
28.02.2017
17:09
Tieši tā!
Mērniekam ir jāatbild par neatbilstībām! GNSS servisu nodrošinātāji piekodina, ka labi rezultāti ir sasniedzami labos apstākļos un ka jādomā līdzi - tā pat ar jebkuru citu metodi var dabūt sazin ko, ja darīs uz bui dui!
Skaidrs, ka ir vajadzīga sodu sistēma - jo lielāki mēsli, jo lielāks sods! Varbūt nevajag uzreiz sertifikātus ņemt nost, bet apturēt uz mēnesi diviem noteikti!
 
111
01.03.2017
08:52
vispār kadastrālajā uzmērīšanā par atklātu kļūdu cita mērnieka darbā ir jāpaziņo viņam..
 
Štoks
01.03.2017
10:36
Ja Jums jau līdz šim brīdim likās pieņemami jebkurus mērījumus uzdot par LatPOS tīklā veiktiem mērījumiem, tad par ko cīnaties? Strādājiet, kā esat strādājuši.
Un salīdzinājums ar Lattelecom nav korekts,jau no 90to gadu pirmās puses uzņēmums 49% pieder ārvalstu investoram.
Domāt, ka Geostar nav plānu nopelnīt no tīkla validācijas, būtu diezgan naivi.
 
To Štoks
01.03.2017
11:05
Kāda starpība kam un cik lielas daļas pieder vienā vai otrā uzņēmumā - monopola stāvoklis jau no tā nemainās!!! Pakalpojumu skaits nepieaug proporcionāli akcionāru skaitam - tas paliek viens!

Tas būtu slimi un tuvredzīgi darboties biznesā, ja neplānotu nopelnīt - tas ir tikai normāli un pašsaprotami, ka arī Geostar šajā situācijā grib nopelnīt un tas viņiem ir jāļauj!!! Runa ir par to, ka tiek likti kaut kādi šķēršļi, lai šo nosacīto monopolu paildzinātu!
 
Štoks
01.03.2017
11:33
Ir liela starpība, vai, atverot tirgu, viens no konkurējošajiem uzņēmumiem 100% apmērā pieder valstij, vai arī valsts ir tikai viens no akcionāriem. Tu vēlies apgalvot, ka Latvijas valstij ir jākonkurē ar vienu ASV uzņēmumu, kuram ir viens dīleris Latvijā? Tirgu nevar atvērt pie esošiem nosacījumiem, tādā gadījumā ir jāmaina LatPOS turētājs un īpašnieks.
Komentārs par Geostar bija adresēts tiem komentētājiem, kuri apgalvoja, ka cīņa notiek par ideju.
 
To Štoks
01.03.2017
16:15
Tātad, jātur tirgus ciet, jo LatPos nosacītais monopols mūsu valstij ienes tādu peļņu, ka kuru katru mirkli visi braukāsim ar, kā minimums, Maybach.
Man tomēr šķiet, ka patērētājam ir pie kājas cik daļās ir sadalīts konkrēts uzņēmums un kam tas pieder, ja ir 100 akcionāri tajā uzņēmumā, tad galu galā tirgū tā kā tā būs viens produkts un patērētājs pārmaksās!
Nevar jau apgalvot vai konkurence tiek ierobežota, no LGIA puses vai Geostar vienkārši negrib maksāt par validāciju, ej nu sazini cik tas joks vispār maksā, jo LGIA cenrādī, vismaz pavisam nesen, tāda maksas pakalpojuma kā validācija nebija!
 
to pologiem u.c.
01.03.2017
17:36
atklājot noziegumu , ja atklājējs neziņo nekur , nekam , tad viņš kļūst par noziedzīgā nodarījuma līdzzinātāju un likumā noteiktā kārtībā ir saucams pie atbildības
.....iesaku nejokot
 
TO to pologiem
01.03.2017
19:00
Likuma pantu studijā?!
Vai tagad gadījumā ja es bērna burtnīcā atklāšu, ka kāds mājas darbs nav pareizi atrisināts un par to neziņošu - arī mani sauks pie likumā paredzētās atbildības!
Bet, ja nopietni - tad tādas raganu medības, kurās viens mērnieks stučīs par citu, nozarei nāks tikai par labu, atsijās tās pelavas, kuras šajā sabiedrībā ir!
 
Gadžets
02.03.2017
08:12
Nopietns ieteikums SC: Ieviest mājaslapā anonīmu upload funkciju, lai var aizsūtīt citu garadarbus. Neviens nav balts un pūkains, bet ir gadījušies acīmredzamas haltūras laika/naudas taupīšanas nolūkā. Mēs visi esam mācījušies caur kļūdām, bet nu dažreiz gribas sasveicināt ar ķieģeli...
 
gajec
02.03.2017
12:59
visdrīzāk problēmā jāiesaistās mērnieku biedrībai ( LMB) , tā ir akceptējusi eiropas mērnieku kodeksu , kur noteikts ka tas ir saistošs jebkurai personai , kura darbojas mērniecības jomā !
un pareizāk būtu ka LMB ne tikai " ķeksīša pēc" iesaistās , bet patiesi pieņem arī kādus mērus
..tas kurš rakstīja par " skolēniem" , visticamāk pats ir vēl "skolnieks" , jo neizprot lietas būtību !
starp mums ir gan " pūkainie" , gan " brūnie" ......., diemžēl
 
LMB, kā katru gadu-jāiekasē!
02.03.2017
16:01
LMB darbojas, arī šogad, gaida visus, lai iekasētu, jebkādos veidos! Domāju, ka biedriem no LMB ir jāstājās ārā, šādi izsakot protestu par notiekošo Mērniecībā. Žēl, ka LMB imitē tikai darbību, bet reālas rīcības nav, lai sakārtotu Valsts zemes dienesta un Mērnieku visatļautību!
 
Štoks
02.03.2017
17:47
Autoram "To Štoks"
LĢIA (pretstatā Lattelecom) nav komercsabiedrība, kas tajā nav skaidrs? LĢIA pilda valsts uzdevumus ģeotelpiskās informācijas jomā, viņu cenrādis ir fiksēts un noteikts Ministru kabineta noteikumos, kādu konkurenci Tu šeit vari iedomāties? Varbūt mums vajag arī ārvalstu konkurentus Zāļu vai Valsts nodarbinātības aģentūrām, vai varbūt pat Zemes dienestam? Nekļūsim smieklīgi, pie esošās situācijas nekāda "tirgus atvēršana" nav iespējama, uz visu nevar skatīties tikai no sava - patērētāja - saktu punkta.
 
To gajec
02.03.2017
18:25
Profesor!

Norādi likuma pantu kurā ir atrunāts ka par mērnieku nedarbiem ir jāziņo, pareizāk, kurš pants nosaka par šādas neziņošanas kriminālatbildību!
 
To Štoks
02.03.2017
18:27
Es kā patērētājs tikai un vienīgi tā varu skatīties - es gribu konkurences rezultātā samazinātas cenas!
Un tieši tā LĢIA pilda uzdevumus par kuriem sabiedrība ir samaksājusi, protams nosacīti...
 
Apburtais
03.03.2017
08:58
loks. Zaļibrūnais dempingotājs savāra ziepes, baltipūkainais čakarējas un izlabo, bet par to nevienam nevar teikt. Savukārt SC savstarpējās konkurences apstākļos nav ieinteresēti savējos čakarēt. Uzraudzība vismaz ABC jau ir kļuvusi par apsmieklu. Atsūta 3 darbu sarakstu, lūdz nedēļas laikā ieskanēt oriģinālos skaņojumus un mērījumu datus. Izsmiekls! Visi zaļie (jaunie) kļūst par brūnajiem un visiem pofigs.
 
Professors
03.03.2017
18:25
Krimināllikums

20.pants. Līdzdalība

(1) Par līdzdalību uzskatāma apzināta darbība vai bezdarbība, ar kuru persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījusies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi tā tiešā izdarītāja. Noziedzīga nodarījuma līdzdalībnieki ir organizētāji, uzkūdītāji, atbalstītāji.

(2) Par organizētāju uzskatāma persona, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanu organizējusi vai vadījusi.

(3) Par uzkūdītāju uzskatāma persona, kas pamudinājusi citu personu izdarīt noziedzīgu nodarījumu.

(4) Par atbalstītāju uzskatāma persona, kas apzināti veicinājusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus, līdzekļus vai novēršot šķēršļus tā izdarīšanai, kā arī persona, kas iepriekš apsolījusi noslēpt noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai līdzdalībnieku, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, noziedzīga nodarījuma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus vai arī iepriekš apsolījusi iegādāties vai realizēt šādus priekšmetus.
 
To Profesors!
08.03.2017
15:57
Malacis!
Tagad vēl varbūt paskaties, kas tiek klasificēts kā noziedzīgs nodarījums!

Vai tiešām atradīsi kaut ko saistītu ar nekorektām mērnieka darbībām!
Protams - atbalstāma ir ziņošana par pamanītām neprecizitātēm, bet ļooti šaubos vai uz to attieksies krimināllikums!

Lai vai kā, bet SC tā pat neko nedara lietas labā! Vai ir zināms par sertifikātu anulēšanu?
 
proofesors
08.03.2017
17:17
priecē ka vismaz ierosināju Tevi kaut ko palasīt!
Par sertifikātu anulēšanu : jā ir zināms , lai gan ļoti maz , bet tomēr kaut cik tiek darīts
 
xyz
13.03.2017
12:56
Nedomāju ka Valstij ir jānodarbojas ar biznesu. Ar biznesu nodarbojās mērnieki, lai kādi viņi arī nebūtu. Valstij ir jānodrošina uzņēmējdarbiības platforma un valsts peļņa ir nodokļi, līdz ar to runāt par tirgus atvēršanu ir pilnīgi stulbi. Šinī gadījumā Valsts ir izveidojusi LATPOS...ok, Pati to validējusi tikai pēc sev zināmiem nosacījumiem un principiem...nu ar gariem zobiem OK. Bet kāpēc tagad ir jāuzspiež lietot tikai LATPOSU. Kapēc tā nevar būt viena no izvēlēm. Ja grib lietot LATPOSU lieto LATPOSU, bet ja grib lietot citus korekciju servisus lieto citus. Ja manā īpašumā ir tehnoloģijas un zināšanas kādā veidā mērīt ar citu korekciju, kāpēc es to nevaru darīt. Tuklāt tas ka es nesaņemu korekciju no latpos nenozīmē ka manis ierīkotie punkti nav balstīti uz LATPOS bāzes stacijām (SITE CALIBRATION) ir tieši balstīts uz Latposa bāzes stacijām.

Iepriekš izskanēja norādes ka ir slikti mērīt ar nevalidētām korekcijām, bet uz plāna rakstīt LATPOS. Bet pirms kratat ar pirkstu, vai nav gadījumā tā ka savos plānos rakstāt PP kuri neeksistē jau vismaz "200" gadus?

Un vēl, tik tiešām ja paši nekārtosim savu nozari..tādām organizācijām kā LMB, SC, ABC vispār nav nekādas jēgas!
 
xyz
13.03.2017
13:00
Nu rējēji, uz priekšu!
 
To xyz
13.03.2017
14:47
Ļoti prātīga replika!

 
Štoks
14.03.2017
10:02
Autoram xyz

Varbūt parej pats, ja uz to ir kādas tieksmes.
Sava komentāra sākumā Tu raksti, ka valstij nav jānodarbojas ar biznesu un tirgus atvēršana ir stulba, taču turpini ar jautājumu kāpēc nav brīvas izvēles, citi tirgus dalībnieki un kāpēc nav konkurences. Kāda tad ir Tava komentāra doma? Lai tiek atvērts tirgus, valsts uztur LatPOS, taču konkurencē nepiedalās? Godīga konkurence nav iespējama, jo LatPOS ir fiksēts cenrādis. Valsts ienākumi nav tikai no nodokļiem, vai varbūt arī visi VZD pakalpojumi ir pieejami bez maksas?
Tavā ieskatā ir ētiski un morāli pieņemami mānīties / melot, ja kāds cits, iespējams, dara ko līdzīgu? Izskatās, ka mums vēl ir tāls ceļš ejams...
 
xyz
14.03.2017
13:25
ŠTOKAM

Uzskatu kā rakstīju, ar biznesu Valstij nav jānodarbojas. Nerakstu ka LATPOS sistēmai ir jābūt bezmaksas. Ir jābūt uzturēšanas maksai. Vai tā maksa ir tāda kā šobrīd, vai savādāka tas, lai paliek Valsts ziņā. Līdz ar to tavs komentārs par bezmaksas VZD arī ir patizls. Valsts sniedz pakalpojumu, bet nenodarbojas ar biznesu. Tāpēc arī rakstu ka Valsts peļņa ir nodokļi.
Tagad izmantot LATPOS ir obligātā izvēle. Tā nav demokrātija. Viss lielākā sāpe ir par to ka proces ir absolūti necaurspīdīgs par to kā validē...metodika...kas tie ir par cilvēkiem (fiziski, izglītība, pieredze)...
Uzsvēršu ka diskusija ir par brīvu izvēli. Tas protams ir labi ka Valstij ir oficiāls tīkls, par to nav runa. Tā ir tā platforma uz kuras mērnieki var strādāt. Ja kāds sataisa nekvalitatīvus darbus, Tad LATPOS būs tas pret ko salīdzinās datus. Tas nekur nepaliek, bet kāpēc uzspiest!
Piemēram, cik man zināms neviena mašīnkontroles sistēma nestrādā pa taisno ar LATPOS korekcijām. Visur izmanto vietējās bāzes stacijas, kas atrodas tiešā objekta tuvumā un kuras iespējams ir centrētas uz punktu, kas ir iegūts ar LATPOS korekciju. Tādi darbi tiek veikti ļoti daudz. Un ko tad tas nozīmē..viss ir nepareizi. Nē! Protams ka šādi darbi tiek nodoti ar izpildshēmām, kas samērītas iespējams no LATPOS...bet vai tad ir atrastas milzu kļūdas? Neko tādu neesmu dzirdējis. Nav tā ka LATPOS ir labākais ko mērnieks ir redzējis.

Ja nemaldos VRS tīkls ir dārgāks par LATPOS tīklu...vari būt mierīgs...esi jau izvēlējies lētāko variantu.

Bet Ja tu esi balts un pūkains es protams LEPOJOS ar tevi. Man ir prieks ka tu tāds esi un ka tavi morāles principi ir augstāki par to ko tu dari. Tas tālais ceļš šinī gadījumā ir jāiet man vienam. Tu jau to esi nogājis. Vēlos tevi redzēt LMB vadītāja amatā. Un šis nav sarkasms.


 
Štoks
14.03.2017
14:55
Valsts ienākumi neveidojas tikai no nodokļiem, tās pašas uzturēšanas un pakalpojumu maksas arī ir ienākumi. Jebkura jauna pakalpojuma sniedzēja ienākšana tirgū nozīmēs konkurenci, no tā nav iespējams izvairīties. Konkurence, protams, pati par sevi ir ļoti laba lieta, taču ne tādā gadījumā, ja jākonkurē ir valstij ar fiksētu un noteiktu cenrādi pret kādu privātu komercsabiedrību, kurai ir brīvas rokas jebkurā laikā mainīt cenu, piedāvāt dažādas izdevīgas akcijas utt. Kurš šādā gadījumā paliktu par LatPOS klientu, ja maksa būtu augstāka par privātas komersabiedrības piedāvāto un tā lietošana nebūtu obligāta? Pilnīgi loģiski, ka tiktu izvēlēts lētākā pakalpojuma sniedzējs. Ko gan valsts un mēs - valsts iedzīvotāji - šādā gadījumā iegūtu? LatPOS kļūtu par dārgu un stipri bezjēdzīgu pakalpojumu, kuru neviens neizmanto, un līdz šim saņemtie, jau tā stipri viduvējie, ienākumi aizplūstu pie, iespējams, kādas ārvalstu komercsabiedrības. Kā rakstīja Guntis, es neesmu pret izvēles iespēju, bet esmu pret jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu pie pašreizējās situācijas.
Mašīnkontroles sistēmas nav pielīdzināmas mērniekam, jo īpaši MK noteikumu izpratnē. Un LatPOS šādā gadījumā patiešām kalpo arī kā labs pārbaudes instruments.
 
XYZ
14.03.2017
15:01
Visu cieņu ŠTOKS, bet tu man liecies interesants. Lai tā būtu! Bet viens jau tājums man tev tomēr ir. Vai nevar būt tā ka LATPOS jau ir pārcenots un mēs par to neko nezinām?
 
Što
14.03.2017
15:09
Kā Tu to domā - pārcenots?
 
Xyz
15.03.2017
06:43
Nu piemēram 3 x dārgāks nekā tas varētu būt!
 
15.03.2017
08:06
Nezinot klientu skaitu, to grūti pateikt, bet pārējo jau var sarēķināt. Aptuvenās tīkla izveides izmaksas varētu būt ~400-500 tūkstoši. Amortizējot to uz 7 gadiem, pie aptuvenā klientu skaita 200 gab, abonēšanai būtu jābūt ap 290Eur gadā. Iespējams, ka kļūdos.
 
Štoks
15.03.2017
09:19
Grūti spriest, nav manās rokās informācija par tīkla izveides izmaksām, uzturēšanas un atjaunināšanas izmaksām utt, kā arī neesmu pētījis pakalpojuma cenrādi citās valstīs. Varam tikai minēt un visdrīzāk savos minējumos nošaut greizi. Komentētājs "Nu nē!" minēja 1000 EUR, Lauris min 290 EUR... Varbūt īstais cipars ir kaut kur pa vidu, bet, neko vairāk nezinot, varam tikai minēt.
 
Nu nē!
15.03.2017
11:50
manis minētie 1000€ tā ir summa, kura nodrošina ne tikai uzturēšanu, bet arī darbiniekam kādu maizi un arī peļņu, ko novirzīt kaut vai tīkla atjaunināšanā!
Volfa minētie 400-500k€ var būt tikai par visām stacijām, jo bāze nu nemaksās mazāk par 20k€ Bet kur paliek stiprinājumi, cilvēkstundas + internets! Ja parēķinām, ka 10€ jāmaksā mēnesī uz vienu staciju par tīklu, tad tie ir vēl 3k€, bet varu derēt, ka L-coms prasa 30-50€ par punktu tā kā tie ir vēl 10k€ gadā pie tīkla uzturēšanas. Tad vēl nāk programmatūras licence, kas arī varētu būt tuvu 5k€ gadā, tas tātad jau veido ~15k€ gadā, kas minētajiem 7 amortizācijas gadiem piepluso vēl 100k€, tas nozīmē, ka abonēšanas maksa pieaug vismaz līdz 360€, tad vēl LatPos gadījumā ir vismaz divi džeki kas kaut ko baksta un skrūvē - alga katram nu lai ir pieticīgi 1000-1500, tātad 7 gadu griezumā vēl papildus 200k€ plusojam visu kopā - sanāk, ka abonēšanas maksai jābūt vismaz 500€. Tad vēl elektrība - Lai arī stacijas ne vella neēd, bet savulaik Latvenergo par bezuskaites elektrības patēriņu, tas ir, ja patērētāja jauda nepārsniedz 100W prasīja ap 3Ls, tātad mūsdienās vismaz 5-7€ mēnesī, tad pie 24 stacijām 7 gados tie ir vēl 10-15k€, serveris pa šiem gadiem noteikti noēd tik pat, tātad vēl 10-15k€. Vēl var pieplusot kādus 10-20k€ neplānotiem izdevumiem un tad nu sanāk, ka pa minimālo pie 200 lietotājiem Latposam jāmaksā ~550€/gadā
 
XYZ
15.03.2017
13:23
Tad jau tuvu būs tas cipars.
Bet tēma vairāk ir par to vai MONOPOLS ir demokrātijas princips vai nē! Ko darīt ja ar LATPOS kautkas notiek? Nu piemēram spēcīgas magnētiskās vētras sabojā bāzes! Ja notiek darbinieku rotācija un kāds gudrelis kaut ko savāra?
Rakstā jau bija minēts ka magnētiskās vētras var atsāt ietekmi uz tīklu. Tas tika atklāts tikai pavisam nejauši...tātad visi kas tajā laikā mērīja iespējams ir kaut ko samērījuši nepareizi! Kurš vainīgs?
Galu galā to ko gribu pateikt, visu olu turēšana vienā groziņā nekad nav beigusies labi!
 
Nu nē!
15.03.2017
13:47
Tieši tā - es arī neredzu pamatu, kāpēc nedrīkstētu konkurēt ar valsti! Izejot no cipariem ir skaidrs, ka LatPos visticamāk tiek kaut kādā mērā dotēts un arī EUPOS cenas savulaik proporcionāli bija lielākas, kāds te minēja ka TRIMBLE produkts arī ir dārgāks - tātad nav pamata bažīties, ka LatPos tiks izkonkurēts.
Savulaik, vairākus gadus atpakaļ kaut kur klīda ziņas, ka ja nu kaut kas, tad LatPos dos vienkārši par velti, ka esošais cenrādis tikai ļauj samazināt zaudējumus, nevis tos izslēgt!
Būtu ļoti normāla prakse, ka valsts tīkls būtu bez maksas, protams, no patērētāja viedokļa! :D
 
Rēķinātāju
16.03.2017
09:46
kungi! Varbūt paskatāmies savādāk uz maksas lietām. Necik sen atpakaļ VZD pakalpojumi mērniekiem bija par brīvu, tagad tie sastāda apmēram 12% no apgrozības atkarībā no darbu veidiem. Mēs maksājam abos virzienos, gan iesniedzot, gan lūdzot informāciju. Tātad samaksājam par saviem datiem. Kāpēc, un vai tiešām tik daudz ir nepieciešams. Kad LMB ir uzdevusi jautājumu VZD? Ar Latposu līdzīgi, mērnieki sagatavo valstij pamatdatus un par tiem vēl paši samaksā!
Новый комментарий:
Имя: 
Погода
Sviitra_b
Today 2017. год 19. август
no events today
Новые комментарии
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.