Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

LLU konferencē pēta zemes degradācijas jautājumus 09.01.2017

Sviitra

 Piektdien, 6. janvārī, LLU Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedrā notika ikgadējā zemes pārvaldības un mērniecības konference. Šogad tajā gandrīz visas prezentācijas bija tematiski vienotas - veltītas zemes (un augsnes) degradācijas jautājumiem.

RTU 5. kursa students Deniss Visockis prezentēja pētījumu par augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu izmantošanu un to aprites kārtību. Kā vienu no galvenajām problēmām viņš atzīmē sarežģījumus programmatūrās un dažādās datu interpretācijas iespējas, ko radīja 2012. gadā pieņemtie MK noteikumi “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi”, īstenojot pāreju uz vienoto apzīmējumu lietošanu. Savukārt ADTI apritē pastāv koordinēšanas un sadarbības trūkumi, organizējot topogrāfiskās informācijas saskaņošanu inženierkomunikāciju datus uzturošajās organizācijās. Galvenās problēmas saistītas ar normatīvo aktu nepilnīgumu, vienotas izpratnes un procesu trūkumu ADTI apritē, vienotas ADTI pārvaldības sistēmas trūkumu valsts mērogā, saskaņošanas procesa ilgumu un zemo procesu automatizācijas līmeni. Viens no risinājumiem šīm problēmām varētu būt pilnīga pāreja uz datu elektronisku saskaņošanu, uzskata D. Visockis. Viņš izšķir divus ADTI izplatīšanas veidus - centralizēto, kad visus topogrāfiskās izmērīšanas datus sistematizē viena valsts institūcija (VZD) un decentralizēto, kad par topogrāfisko datu sistematizāciju ir atbildīgas pašvaldības. "Kamēr pašvaldībās pastāv tik dažādi iespēju līmeņi, būs neiespējami pilnībā ieviest decentralizēto variantu, savukārt, izvēloties centralizēto, lielākās pašvaldības tiek ievērojami ierobežotas savā darbībā, līdz ar to neviens no šiem diviem variantiem reālu risinājumu problēmai nesniegs. Stājoties spēkā ADTI un tās centrālās datubāzes noteikumiem 2012. gada 27. aprīlī, valstī tika noteikta vienota kārtība ADTI uzturēšanai vietējo pašvaldību un centrālajā datubāzē, kā arī topogrāfiskās informācijas apmaiņai starp vietējās pašvaldības datubāzi un centrālo datubāzi", secina D. Visockis.

Lektore Dace Didrihsone analizējusi normatīvos aktus, kas saistīti ar zemes degradāciju. Izrādās, to ir vesela gūzma - 13 stratēģiskās plānošanas dokumenti, 6 likumi un 12 Ministru kabineta noteikumi. "Stratēģiskās plānošanas dokumentos un likumos kā viens no galvenajiem mērķiem tiek minēta augsnes un zemes ilgtspējīga izmantošana, bet Ministru kabineta noteikumi galvenokārt nosaka prasības augsnes aizsardzībai no dažāda veida piesārņojuma, kvalitātes normatīvus augsnei un gruntij", izpētījusi D. Didrihsone. "Es domāju, ka normatīvo aktu šajā jomā nav par daudz, taču vajadzētu tos visus arī ievērot", pētniece vērtē. Kā viens no piemēriem, ka normatīvos noteiktās prasības netiek pildītas, ir kaut vai nebeidzamā latvāņu izplatība, lai gan kārtība, kā tos likvidēt, esot aprakstīta.

LLU Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedras profesore Anda Jankava veikusi pašvaldību un valsts institūciju speciālistu aptauju par zemes degradācijas jautājumiem - degradācijas veidiem, degradēto teritoriju iedalījumu. Anketas kopumā aizpildījuši 77 respondenti. Absolūtais vairums par degradētām zemēm atzīst gan zemes ar pamestu apbūvi (94%), gan zemes ar pamestu derīgo izrakteņu ieguvi (88%), gan zemes ar pamestu saimniecisko darbību (83%), gan zemes ar pamestu militāro darbību (91%). Tāpat tiek nosaukti arī dažādi citi zemes degradācijas veidi. Tiesa gan, viedokļi dalās par to, cik ilgs laika termiņš, kurā zemes teritorijā vairs nenotiek konkrētās aktivitātes (apbūve, izrakteņu ieguve, saimnieciskā vai militārā darbība), būtu pieņemams, lai kādu teritoriju uzskatītu par pamestu - 3 gadi, 5 gadi vai cits. Vēl interesanti, ka nebūt ne visi respondenti uzskata, ka būtu lietderīgi datus par degradētajām teritorijām uzturēt vienotā, valsts mēroga sistēmā - 54% tam piekrīt, bet 43% neuzskata, ka tas būtu nepieciešams.

Pētniece Dace Platonova apkopojusi ekspertu vērtējumus par zemes degradācijas noteikšanas kritēriju savstarpējo ietekmi un relatīvo svarīgumu. Ekspertu vērtējumā svarīgākie kritēriji gan pamestas apbūves teritorijas noteikšanā, gan pamestas lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības teritorijas noteikšanā ir vieni un tie paši - "Nerekultivēta atkritumu izgāztuve" un "Pamesta militāra rakstura teritorija vai objekts".

LLU LF Augsnes un augu zinātņu institūta profesors Aldis Kārkliņš uzsvēra, ka jāprot ne tikai ierakstīt dokumentos, bet arī dabā identificēt degradētās augsnes. Šeit bieži rodoties praktiskas problēmas, jo teorētiskās definīcijas degradētās augsnes jēdzienam ir sarežģītas un to precīzu atbilstību dabā ir grūti atrast. Tāpēc A. Kārkliņš piedāvā savu definīciju: "Degradētā augsne ir augsne, kuras kvalitatīvās īpašības galvenokārt samazinājušās tiešas vai netiešas cilvēka darbības rezultātā un kuru pašreizējā apsaimniekošana, pielietojot tradicionālās tehnoloģijas, ir mazefektīva". A. Kārkliņš uzskata, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem augsnes degradācijas definēšanā ir - vai tajā iekļaut tikai cilvēka darbības sekas vai arī dabas procesu radītās? Dabas procesu iekļaušana definīcijā krietni paplašinātu degradēto augšņu platību. Vēl būtu strikti jānošķir jēdzieni "zemes degradācija" un "augsnes degradācija". Piemēram, latvāņi ir zemes degradācijas faktors, taču augsnes kvalitāti tie ļoti uzlabo.

LLU Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedras profesore Velta Paršova un LLU Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedras docente Maija Bērziņa savā pētījumā par degradēto teritoriju klasifikāciju un datu ieguves avotiem degradēto teritoriju definīcijās atteikušās no jēdziena "pamesta", jo secinājušas, ka cilvēki "pamestu" teritoriju uztver kā teritoriju, kurai nav īpašnieka. Kā galvenos informācijas avotus pētnieces identificējušas - kadastrs.lv, Lauku attīstības dienesta mājaslapa, LVĢMC Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu informācijas sistēma, LĢIA topogrāfiskās un ortofoto kartes, Meliorācijas kadastrs (sk. vairāk prezentācijā).

Piecu pētnieku (Aivars Ratkevičs, Armands Celms, Vivita Baumane, Vita Cintiņa un Ilona Reķe) kopīgi izstrādātajā ziņojumā par ģeodēziskās pamatnes izvēles un izveides saistību ar Valsts robežas demarkācijas uzmērīšanas darbu kvalitāti secināts, ka, "jo lielāka uzmanība un sākotnējais ieguldījums tiek piešķirts valsts robežas demarkācijas darbu ģeodēziskās atbalsta sistēmas izveidei, jo augstākus kvalitātes rādītājus var sagaidīt darbu noslēgumā, pretējā gadījumā pieprasīto kvalitātes rādītāju sasniegšana var būt pakļauta paaugstinātiem riskiem. Kvalitatīvas kopējās ģeodēziskās pamatnes, tās ietvaros izveidotie ģeodēzisko punktu tīkli, nodrošina labu pamatu viennozīmīgai un augsti precīzai uzstādīto valsts robežstabu uzmērīšanai, savstarpējai mērījumu kontrolei no abu valstu speciālistu puses". Līdz ar to "kopējas ģeodēziskās pamatnes izveide valsts robežu demarkācijas procesu nodrošinājumam jāuzskata par obligātu darbu sastāvdaļu jebkuras valsts robežas demarkācijas darbos".

Prezentācijas: 

Pašvaldību un valsts institūciju speciālistu aptaujas rezultāti par zemes degradāciju

Ģeodēziskās pamatnes izvēles un izveides saistība ar Valsts robežas demarkācijas uzmērīšanas darbu kvalitāti, Latvijas valsts robežas piemēros

Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu izmantošana un to aprites kārtība

Ar degradāciju saistīto spēkā esošo normatīvo aktu analīze

Ekspertu viedoklis par zemes degradācijas noteikšanas kritēriju savstarpējo ietekmi

Degradēto teritoriju (zemes) klasifikācija un datu ieguves avoti 

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv 

Komentāri:
 
Jautājums
10.01.2017
16:54
Izlasīju tikai D. Visocka prezentāciju. Jautājums: "Kā var tikt līdz 5. kursam RTU?" Katastrofāls līmenis! Labi, ka neapmeklēju "konferenci" klātienē.
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2020. gada maijs Arrow_right
P O T C P S S
27282930123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
Šodiena 2020. gada 25. maijs

Vārda diena:

Junora, Anšlavs
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.