Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Izstrādāts jauns kvaziģeoīda modelis Latvijas centrālajai un austrumu daļai 22.12.2015

Sviitra

 Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūtā (GGI) izstrādāts jauns Latvijas austrumu daļas kvaziģeoīda modelis. Projekta autori uzskata, ka jaunais modelis uzrāda pašreiz augstāko precizitāti ar Globālās navigācijas satelītu sistēmu (GNSS) tehnoloģijām iegūto mērījumu reducēšanai uz Latvijas normālo augstumu sistēmu LAS 2000.5. Sniegtas arī formulas agrāk lietotā Baltijas-77 sistēmas augstuma pārrēķinam LAS 2000.5 sistēmā, kuru Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra ieviesusi kā Eiropas vienotās augstumu sistēmas EVRS2007 realizāciju Latvijā.

Tehniski pareizāk LU pētnieku izstrādāto modeli esot saukt par kvaziģeoīda, nevis ģeoīda modeli, jo gravitācijas spēka izpēte zemes masu sadalījumā virs jūras līmeņa nav pietiekoši precīzi nosakāma. Tomēr pēc būtības neesot liela kļūda lietot arī ģeoīda modeļa jēdzienu, jo "mūsu augstuma sistēmā atšķirība ir tikai daži milimetri", skaidro GGI vadošais pētnieks Jānis Balodis. Oficiāls saīsinājums, kā ērti iedēvēt jauno kvaziģeoīda modeli, vēl neesot pieņemts, taču J. Balodis pieļauj, ka to varētu saukt vienkārši par "GGI modeli".

J. Balodis atklāj, ka institūta pētniekiem bijusi jau ilgstoša zinātniska interese realizēt šādu projektu, savlaicīgi bijusi iegādāta arī kvaziģeoīda modeļa izveidē izmantotā, Karlsrūes lietišķo pētījumu universitātē (Vācija) izstrādātā programmatūra "DFHRS", kura pamatojas uz globālo gravimetrisko modeļu paaugstinātas precizitātes piesaisti vietējam nivelēšanas tīklam (arī globālo gravimetrisko modeļu ietvertā informācija par Latvijas teritoriju balstās uz Latvijā iegūto gravimetrisko mērījumu kopas un visai ierobežota daudzuma GPS mērījumiem, kuri iegūti ar agrāk lietotām metodēm). Ģeoīda modeļa izstrādē veikti ilgstoši GNSS mērījumi 280 augstākās klases nivelēšanas punktos, uzkrājot GPS un GLONASS satelītu informāciju. Datu apstrādei izmantota gan Bernes Astrofizikas observatorijas (Šveice) starptautiski atzītā programmatūra, gan GGI izstrādātā programmatūra, kā arī starptautisko GNSS novērojumu dienestu dati, apstrādes metodes un satelītu orbītu un pulksteņu korekcijas.

J. Balodis nenoliedz, ka ierosmi jauna kvaziģeoīda modeļa izstrādei devis arī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras izstrādātais modelis LV'14, kura kvalitāti speciālisti apšaubījuši un kritizējuši to par lielām neprecizitātēm (pārrēķinot BAS-77 augstumus uz LAS 2000.5, izmantojot LV'14, vietām tās pārsniegušas pat 30 un vairāk centimetrus, lai gan augstumu sistēmu standarta atšķirība ir 15 cm). GGI zinātnieki esot "detalizēti izpētījuši" pašu izstrādātā modeļa nobīdes, taču J. Balodis šos detalizētos aprēķinus gan pagaidām nevēlējās atklāt, kā iemeslu minot to, ka iesniegta publikācija Lietuvā iznākošajam žurnālam "Geodesy and Cartography", bet žurnāla izdevēja, Viļņas Ģedimina universitātes prasība esot nepubliskot rakstā lasāmo informāciju pirms paša raksta nonākšanas atklātībā (raksts parādīšoties žurnāla nākamā gada pirmajā numurā, kurš varētu iznākt janvārī vai februārī). Taču GGI izstrādātais modelis, saskaņā ar LU pētnieku aprēķiniem, tiešām esot precīzāks par LV'14, apliecināja J. Balodis. Paziņojumā presei atklāts tik daudz, ka GGI kvaziģeoīda modeļa standartkļūdas vērtība ir ap 1 cm, bet 90% gadījumos kvaziģeoīda modeļa neprecizitāte nepārsniedzot 1,2 cm.

Jaunais kvaziģeoīda modelis gan neaptver visu Latvijas teritoriju, bet tikai centrālo un austrumu daļu - tas nosedz Latgali, Vidzemi un daļēji Zemgali, tai skaitā Rīgu, Jelgavu, Bausku. Šāds risinājums esot izvēlēts resursu trūkuma dēļ - lai pretendētu uz Eiropas Savienības finansējumu un iekļautos vēl iepriekšējā fondu plānošanas periodā, projekts bija jāsamazina, jo visas Latvijas teritoriju aptveroša modeļa izstrādei nebūtu pieticis laika, skaidro J. Balodis. "Šo modeli izstrādājām, galvenokārt domājot par RailBaltica projektu, kā arī citām svarīgākajām transporta artērijām", saka J. Balodis. Modelis noderēšot šādu projektu būvniecībā un kvalitātes kontrolē, kā arī dažādos citos inženiertehniskajos darbos, kur lieto GPS mērījumus normālā augstuma noteikšanai vienotā Latvijas nivelēšanas augstumu tīklā.

Tomēr, tā kā GGI modelis pagaidām aptver tikai mazliet vairāk par pusi no Latvijas teritorijas, jau nākamajā gadā tikšot iesniegts pieteikums jaunā plānošanas perioda ES fondu finansējumam, lai izstrādātu kvaziģeoīda modeli arī Zemgales rietumu daļas un Kurzemes teritorijai. "Protams, mēs nevaram zināt, vai vēlreiz tiksim pie finansējuma, jo konkurence uz ES fondu naudu tomēr ir pietiekami liela", noteic J. Balodis.

GGI kvaziģeoīda modelis izstrādāts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētā projekta "Viena centimetra precizitātes Latvijas ģeoīda modelis GNSS mērījumiem" ietvaros. Projekta kopējais finansējums bijis 187 320 eiro, no kuriem ERAF sedzis 173 271 eiro.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Komentāri:
 
Bumba
22.12.2015
21:31
1,2 cm mērot ar RTK! Nice done!
 
Bumbai
22.12.2015
22:16
Laikam līdz galam neapjēdz RTK precizitātes
 
23.12.2015
08:37
Nejaukt paša GGI modeļa precizitāti ar GNSS mēriekārtas precizitāti. Tās ir divas dažādas lietas, kas kopā dod summāro kļūdu.
 
Lietotājs
23.12.2015
09:11
1. Kur ir pieejams modelis lietošanai?
2. Kad to publicēs LĢIA mājaslapā, lai to varētu lietot oficiāli? (atbilstoši 15.11.2011. MK not. Nr.879 punktam 21.)
 
Juris Korotkovs
23.12.2015
12:07
Vecā skola. Malači. Apsveicu!
 
mix
24.12.2015
09:05
izlasiet tekstu velreiz. nebūs oficiāla statusa. brīdī ka aptvers visu LV teritoriju, varēs iesniegt validācijai LGIA oficiala statusa iegušanai. Un tad sāksies
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2020. gada septembris Arrow_right
P O T C P S S
31123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
2829301234
Šodiena 2020. gada 29. septembris

Vārda diena:

Mihails, Miķelis, Mikus, Miks, Miģelis
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.