Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Jānis Klīve: Sertifikācijas centram jābūt vienam 19.07.2015

Sviitra

Jānis Klīve šogad kļuva par līdz šim vecuma ziņā jaunāko Latvijas Mērnieku biedrības (LMB) augstākā apbalvojuma - Goda ordeņa saņēmēju. Pats atzīst, ka bijis patīkami pārsteigts par kolēģu izvēli, taču arī apzinās, ka mērniecības nozares attīstīšanā ieguldījis daudz pūļu, gandrīz četrus gadus vadot biedrību. Arī tagad J. Klīve turpina aktīvi darboties nozares labā, īpaši pievēršoties mērnieku sertifikācijas jautājumiem. Izrādās, ne velti jau kādu laiku mērniecības sabiedrībā klīst runas par iespējamām izmaiņām sertificēšanas kārtībā. Klīve pastāv uz to, ka labākais risinājums būtu atgriešanās pie viena sertifikācijas centra, taču intervijā atklāj, ka notikumi pašlaik virzās gluži pretēji – akreditācijas procesu uzsācis jau trešais mērnieku sertifikācijas centrs.

LMB apbalvošanas ceremonijā savā uzrunā minēji, ka Goda ordeņa piešķiršana tik ātri tev bijusi liels pārsteigums. Goda ordenis ir augstākais mērnieka apbalvojums Latvijā – vai tagad ir sajūta, ka augstāk vairs nav, kur kāpt?

Pirmkārt, jūtos pateicīgs, ka ir novērtēts darbs, ko esmu ieguldījis mērniecības nozarē. Paldies gan ģimenei, gan kolēģiem, ar kuriem kopā strādājām Latvijas Mērnieku biedrības valdē. Par Goda ordeņa piešķiršanu tiešām biju pārsteigts – biju gatavs saņemt Atzinības zīmi, bet vēl ne pašu augstāko apbalvojumu. Tas uzliek arī zināmu atbildības slogu. Pašam sevi man grūti novērtēt, bet, protams, par apbalvojumu nesūkstīšos! Paldies tiem, kas mani izvirzīja Goda ordenim un komisijai, kas lēma to piešķirt.

Saņemot balvu, izmeti joku, ka arī turpmāk apsolies „darīt labu vai vismaz nedarīt neko sliktu”. Kas ir aktuālākie nozares jautājumi, kuru risināšanā šobrīd esi iesaistījies?

Patlaban darbojos LMB sertificēšanas darba grupas sastāvā, bet otrs lielais projekts ir gatavošanās Eiropas Mērnieku padomes Ģenerālajai asamblejai, kas nākamā gada rudenī notiks Rīgā. Sākam jau laicīgi domāt par to, ko, kur un kā rīkot, lai viss nebūtu jāplāno pēdējā brīdī. Tā būs Eiropas līmeņa sanāksme, kur tiks izskatīti mērniecībā aktuāli jautājumi.

Vai šajās asamblejās tiek pieņemti arī kādi lēmumi, kas teorētiski varētu pārtapt Eiropas Savienības normatīvo aktu projektos un kļūt saistoši mērniekiem?

Jā, Eiropas Mērnieku padome (CLGE) ir organizācija, kurā varam sekot līdzi Eiropas mēroga tendencēm un mazliet arī virzīt tās sev vēlamā gultnē. Šobrīd aktuāla ir reglamentēto profesiju direktīva, un CLGE aizstāv pozīciju, ka mērniecībai būtu jāpaliek regulēto, sertificējamo profesiju vidū, ka šo profesiju nedrīkst laist brīvajā tirgū. Katrā valstī šajā ziņā ir mazliet atšķirīgs regulējums. Piemēram, Vācijā sertifikātus vispār izdod tikai konkrētam skaitam mērnieku, tur tas ir pavisam slēgts tirgus. Jauni mērnieki konkursa kārtībā tiek sertificēti tikai tad, kad sāk trūkt darbaroku.

Kā tu pats nonāci līdz ģeodēzista profesijai?

Abi mani vecāki ir pabeiguši Latvijas Lauksaimniecības universitātes zemes ierīcības studijas, tāpēc šī izvēle man ir bijusi dabiska. Skaidra apziņa, ka man jābūt tieši mērniekam, man gan nebija, taču devos studēt uz Rīgas Tehnisko universitāti ar vēlmi strādāt ģeodēzijā, kartogrāfijā, nekustamo īpašumu vērtēšanā un līdzīgās jomās. Pirmā nopietnā darba vieta man bija SIA „Merko” un viens no maniem pirmajiem darbaudzinātājiem, kas man iemācīja praktiskās iemaņas, bija Juris Vītols. Tad es pavadīju gadu Zviedrijā, kur studēju nekustamo īpašumu pārvaldību, iegūstot tur otro maģistra grādu. Pēc tam sāku strādāt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, Ģeomātikas pārvaldē, kur esmu vēl joprojām.

Četrus gadus tu biji arī Latvijas Mērnieku biedrības vadītājs. Kas palicis atmiņā kā spilgtākais no šī laika? Kādi bija lielākie izaicinājumi? Par ko no paveiktā ir gandarījums, kas savukārt neizdevās līdz galam?

Lielākais un vienlaicīgi publiski skaļākais process bija jauno Ministru kabineta noteikumu par augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju apstiprināšana. Jaunajai specifikācijai ir gan plusi, gan mīnusi, taču biedrība ieguldīja lielu darbu šo noteikumu izstrādē. Galvenais, ko izdevās panākt – topogrāfijas vairs nav nepieciešams saskaņot Valsts zemes dienestā. Protams, kopumā specifikācijas risinājums neizdevās labākais iespējamais, bet laika gaitā mērnieki ar to ir apraduši. Man pat grūti pateikt, kas pavisam nebūtu sekmējies. Protams, dialogs ar valsti vienmēr ir kompromisa meklēšana – kādā kompromisā tu iegūsti vairāk, citā – mazāk. Starp neveiksmīgākajiem iznākumiem var minēt to, ka mēs nespējām aizkavēt vairāku sertifikācijas centru izveidošanos, taču tā, protams, ir tikai biedrības nostāja. Dažiem varbūt ir cits viedoklis šajā jautājumā.

Cik ļoti sabiedriskās organizācijas spēj ietekmēt valsts iestāžu lēmumus? Vai likumdevēji vispār ieklausās nozares profesionāļu viedoklī?

Mēs biedrībā pievērsām ļoti lielu vērību oficiālu iesniegumu noformēšanai, sarakstei ar valsts iestādēm. Rūpīgi sekojām līdzi Valsts sekretāru sanāksmēs izsludinātajiem MK noteikumu projektiem, iesniedzām savus iebildumus, un šo gadu laikā izveidojās diezgan laba sadarbība. Biedrībai bija laba atpazīstamība, valsts iestādes zināja, kas mēs esam un uztvēra mūsu iebildes nopietni, jo tās vienmēr bija labi noformētas un argumentētas. Varētu teikt, ka mūsu argumenti apmēram 80 procentos gadījumu tika ņemti vērā, bet tie, kas tika noraidīti, tika noraidīti tāpēc, ka pastāv kādi juridiski vai pat politiski šķēršļi.

Vai tiesa, ka pēdējā laikā satuvinājušās abas mērnieku sabiedriskās organizācijas – LMB un LKĢA?

Šajā ziņā palīdzēja kopīgais darbs Eiropas Savienības atbalstītā Sabiedrības integrācijas fonda projektā, kura ietvaros LKĢA bija mūsu partneri. Gadu strādājot kopā, izveidojās ciešāki kontakti. Protams, līdzās lietām, kurās mums ir kopīga nostāja, ir arī jautājumi, kur mums viedoklis atšķiras, kaut vai tāpēc, ka LKĢA vairāk pārstāv mērniecības uzņēmumus, bet biedrība – individuālos mērniekus.

Pirms dažiem gadiem bija aktīvas diskusijas par mērnieku uzraudzību. Vai šo jautājumu izdevies sakārtot? Vai abi sertifikācijas centri spēj pilnvērtīgi tikt galā ar šo pienākumu?

Jāsāk ar to, ka uzraudzība izmaksā krietni vairāk nekā cena, ko par to maksā sertificētie mērnieki. Piemēram, LATAK (Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs) eksperta stundas likme vien ir 50 eiro. Protams, mērniecībā šīs izmaksas varētu būt zemākas, tomēr iznāk, ka katrai uzraugāmajai personai mēs gadā varētu veltīt vien dažas stundas. Taču jāņem vērā, ka katram sertifikācijas centram vēl ir jānodrošina arī vadītājs, telpas, administratīvie izdevumi... Līdz ar to šīs sistēmas ietvaros mēs nevaram runāt par nopietnu uzraudzību, pirmkārt, finansiālu apsvērumu dēļ. Pastāvot diviem sertifikācijas centriem, visas finanses tiek dalītas divās daļās, ja būtu tikai viens centrs, administratīvie izdevumi būtu mazāki. Turklāt katrs sertifikācijas centrs mērnieku uzraudzību redz atšķirīgi. Lai uzraudzība nebūtu interpretējama, tai būtu jābūt zem viena centra, jo nekad jau nevarēs uzrakstīt tik detalizētus noteikumus, kā veikt katru uzraudzības soli. Es šo situāciju salīdzinātu ar piemēru, ja valsts sabiedriskās kārtības uzturēšanas funkciju uzticētu ne tikai policijai, bet, piemēram, vēl arī kādai privātai apsardzes firmai.

Vai viena, valsts deleģēta sertifikācijas centra „monopols” tomēr nesadārdzinātu sertificēšanas un uzraudzības cenas?

Manuprāt, ja pastāvētu tikai viens centrs, tad cenas, ja vispār pieaugtu, tad tikai minimāli. Protams, jāskatās, kādas prasības būtu noteikusi valsts, taču pašreiz noteikumos prasītā viena vizīte piecos gados varētu tikt veikta par esošajiem līdzekļiem, jo, kā jau minēju, viena centra pastāvēšanas gadījumā varētu krietni ietaupīt uz administratīvajiem izdevumiem. Biedrības sertifikācijas centrs virzās uz modeli, kurā tie mērnieki, par kuriem ienāk objektīvas sūdzības no klientiem, atsevišķi maksā par viņu darba pārbaudēm, kuras notiek šo sūdzību dēļ. Respektīvi, parastās uzraudzības vizītēm finansējums pietiktu no ikgadējās maksas, bet sūdzību pārbaudi segtu vai nu sūdzības iesniedzējs - klients, vai arī pats mērnieks, ja viņš izrādās tiešām vainīgs. Biedrība ir vienisprātis ar asociāciju, ka vairāk jāizmanto arī apdrošināšanas iespējas - patlaban mērnieku sabiedrība maksā lielas summas apdrošināšanas kompānijām, bet gadījumu, kad tikušas izmaksātas kompensācijas, gandrīz nav.  

Tātad – rūpīgi strādājošiem mērniekiem uzraudzības maksas nepieaugtu, bet tiem, kas pieļauj paviršības un par kuriem sūdzas, varētu nākties par to maksāt?

Jā, tas mūsu skatījumā būtu ideālais modelis. Taču ir grūti spriest, vai tāda uzraudzības sistēma izveidosies, jo pašlaik ir daudz nezināmo. Ja valsts izšķirsies par viena sertifikācijas centra modeli, tad jāskatās, kurš būs tas centrs, kā veidosies attiecības ar valsti vai institūciju, kas deleģēs šīs funkcijas, kas, visticamāk, būs Valsts zemes dienests. Savukārt, ja paliek divi sertificēšanas centri, un, kā zināms, tūdaļ būs arī trešais...

Mērniecībā būs trešais sertifikācijas centrs??

Jā, šis fakts man nesen kļuva zināms, un tas vēl vairāk liek aizdomāties par to, cik tad sertifikācijas centri mērniekiem ir vajadzīgi... SIA „Sertifikācijas centrs” ir iesniedzis pieteikumu LATAK par sertifikācijas uzsākšanu ģeodēzijas, zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas jomās. Akreditācijas process viņiem drīzumā varētu tikt pabeigts, vienīgi vēl nebūs valsts deleģējuma. Iespējams, viņi vēl nav pamanījuši to, ka, lai uzsāktu sertificēšanu, viņiem nepieciešams arī valsts deleģējums.

Vai pašlaik jau sāktas sarunas ar likumdevējiem par iespēju mērniecībā atgriezties pie viena sertifikācijas centra modeļa?

Jā, ir izveidota darba grupa ar LMB un LKĢA līdzdalību, kurā diskutējam par to, ko vajadzētu mainīt mērnieku sertifikācijas sistēmā. No mūsu puses viens no galvenajiem uzstādījumiem šīs darba grupas ietvaros ir tieši tas, ka vajadzētu būt vienam sertifikācijas centram.

Vai šajā jautājumā LMB un LKĢA ir vienots viedoklis?

Es negribētu runāt asociācijas vārdā, jo viņiem jūlija sākumā būs kopsapulce (intervija notiek jūnijā – aut. piez.), kurā tiks spriests par šo jautājumu visas asociācijas līmenī, jo LKĢA valde vienpersoniski to neuzņēmās noteikt. Viedokļi asociācijas ietvaros šajā jautājumā dalās.

Kāda ir citu valstu pieredze šajā ziņā? Vai ir vēl citas Eiropas Savienības valstis, kurās mērnieku sertifikācija notiek brīvā tirgus apstākļos?

Pēc man pieejamajiem datiem - nav. Pētījumā, kuru veicām SIF projekta ietvaros, aptaujājām desmit valstu pārstāvjus, un visās šajās valstīs pastāv viena sertifikācijas institūcija, ko uztur vai nu valsts, vai mērnieku sabiedriskā organizācija. Piemēram, Lietuvā mērniekus sertificē valsts, savukārt Igaunijā - valsts sadarbībā ar mērnieku biedrību. Nezinu vēl kādu valsti, kur to darītu privāts uzņēmums.

Kāda šobrīd ir kopējā situācija ar mērniecības tirgu Latvijā, cenām? Tu pats laikrakstā „Latvijas Avīze” pirms diviem gadiem izteici prognozi, ka mērniecības pakalpojumu cenas kāps. Vai tas ir noticis? Vai joprojām ir mērnieki, kas, lai tiktu pie pasūtījumiem, prasa neadekvāti zemu samaksu?

Patlaban tirgus ir nedaudz atdzīvojies, visiem mērniekiem darba pietiek un neviens par cenām vairs pārāk nesūdzas. Protams, cenām vajadzētu būt augstākām, īpaši kadastrālajā uzmērīšanā, jo tur atalgojums ir mazāks par ieguldītajiem resursiem un laiku. Protams, klientiem uz to ir cits skatījums, viņi bieži nesaprot, par ko gan vispār mērniekam būtu jāmaksā, jo „mūsdienās taču ir GPS un visu var uzmērīt ar telefonu”...

Kā mērniecību ietekmē jaunā Būvniecības likuma un tā pavadošo normatīvo aktu pieņemšana?

Pēc jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās būvniecības regulējums tagad ir sadalīts pa vairākiem īpašajiem būvnormatīviem, kas katram inženierkomunikāciju veidam ir savi. Tas nozīmē, ka mērniekiem tagad jāpārzina vairāki normatīvi. Turklāt, pieņemot jaunos normatīvus, elektriķi un sakarnieki no viņu apakšnozares reglamentējošajiem būvnormatīviem izņēmuši ārā punktus par topogrāfiskā plāna nepieciešamību. Respektīvi, projektējot elektrības tīklus un sakaru līnijas, tagad vairs tikai retos gadījumos vajadzēs izmantot topogrāfisko plānu. To mērnieku sabiedrība ir palaidusi garām, un es baidos, ka, ja tas tā paliks, tad pēc pieciem gadiem topogrāfiskais plāns pazudīs arī no citiem būvnoteikumiem. Izbūvējot komunikāciju, tā nedrīkst atšķirties vairāk par 30 centimetriem no projektētā, taču – kā gan šādu prasību var ievērot, ja projekts ir veidots ar metra precizitāti? Ir pazudusi sasaiste starp likumu un pavadošajiem normatīviem. Agrāk bija noteikts, ka topogrāfiskais plāns nepieciešams visiem projektiem, un visiem viss bija skaidrs.

Tev ir pavisam interesanti hobiji – esi pat Latvijas kērlinga izlases sastāvā. Kā tevi ieinteresēja šī spēle? Vai kērlings nav savā ziņā radniecīgs mērniecībai, jo arī tajā nepieciešama precizitāte?

Jā, kaut kas radniecīgs mērīšanas funkcijai kērlingā patiešām ir – jāspēj precīzi novērtēt akmens slīdēšanas ātrumu, attālumu. Šajā sporta veidā mani ievilka brālēns, kopā ar viņu izveidojām komandu un pirms padsmit gadiem Jelgavā sākām spēlēt. Es iesaku ikvienam pamēģināt uzspēlēt kērlingu - kaut vai tāpēc, lai saprastu, ka tas nepavisam nav tik viegls sporta veids, kā izskatās televīzijas ekrānā. Īpaši grūti pirmajās reizēs ir iemācīties pareizi izslīdēt. Otrkārt, kērlings kļūst arvien interesantāks tad, kad arvien labāk sāc izprast šīs spēles noteikumus. Ja noteikumus līdz galam neizproti, tad kērlings var nešķist pārāk aizraujošs.   

Tu esi piedalījies arī Rīgas maratonā...

Jā, taču ne pilnajā maratonā - esmu skrējis piecu un desmit kilometru distances. Skrienu apmēram reizi nedēļā, taču nevis kādu sportisku ambīciju, bet tikai pats sava prieka pēc. Skriešana man palīdz uzturēt fizisko formu, kas noder gan kērlingā, gan arī uzlabo kopējo labsajūtu un uzkrāj spēka rezerves, kas pēc tam palīdz izturēt lielās darba slodzes.  

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Komentāri:
 
Jautājums
20.07.2015
08:25
Visu cieņu Jānim, pelnīts apbalvojums. Bet vai vari atbildēt ierindas LMB biedram, kurš ir sertificēts ''nepareizajā'' centrā, uz sekojošu jautājumu. Kad ir pieņemts LMB kopsapulces (valdes) lēmums uz kura bāzes balstās viena centra ideja? Lūdzu datums, lēmums, izraksts.
 
dzērājs
20.07.2015
10:19
lūk arī biedrību darba rezultāts- tūliņ pusei projektu topenes vispār nebūs vajadzīgas, ko tad uzraudzīs? :))
 
kaa lai ciinas
20.07.2015
12:56
Grobiņa jau tagad nevajag. Vispār projektus vajadzētu skaņot ar datu uzturētājiem, apnicis grozīt, stiept un liegt lai dabūtu vietā tos projektus.
 
grobiņa
20.07.2015
19:11
mums pietiek ar inženiertīklu pārskata shēmu, piem., inženiertīklu pievadu projektēšanai utt.
 
grobiņa rullē
21.07.2015
08:51
Ministru kabineta noteikumi Nr.879

Rīgā 2011.gada 15.novembrī (prot. Nr.67 7.§)

Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi
...aicinu pievērst uzmanību šo noteikumu 59.punktā minētajam .....un izdarīt secinājumus
 
viedais
21.07.2015
10:36
mums Ādažos SIA"Mērniecības datu centrs" izstrādātā ļoti labas un kvalitatīvas inženiertīklu pārskata shēmas
 
dzērājs
21.07.2015
11:21
ja kungiem bizness veiksies, tad drīz projektus varēs uzraut uz topografija,lv izdrukām
 
aaa
23.07.2015
08:39
Cik sliktas topogrāfijas, tik slikti projekti. Datu uzturētajiem tās pašas topogrāfijas vien ir. Secinājumi katra paša ziņā.
 
tu aaa....
23.07.2015
13:20
Izliecies vai tiešām nesaproti par ko runa?!!!
 
saša
23.07.2015
15:38
izskatās ka te haļavšiki projektētāji svītriņu vilcēji diskusiju uzsākuši
 
23.07.2015
20:33
to aaa: tā izskatās, kad pie nepareiziem mērniekiem pasūtiji pakalpojumu. Izvēlies kvalitāti - sajutīsi atšķirību.
 
:)))
24.07.2015
15:45
...netikai sajutīsi kvalitāti, bet sajutīsi arī cenas pieaugumu...
 
24.07.2015
18:19
Par kvalitatīvu darbu tiek prasīta adekvāta samaksa. Nopērkot desu par 0.99euro/kg mēs neceram, kad viņa būs garšīga, vai arī no gaļas.
 
LMB biedrs
03.08.2015
09:50
Paldies Jānim par ieguldīto darbu!
Bet viedoklis par vienu SC izveidi, manuprāt gan nav pareizs, vismaz šajā modelī, kā tas tiek bīdīts.
Cik noprotu no pieejamās informācijas, tad kā SC uzturētājs ļoti vēlas būt LMB, precīzāk sakot tās valde, kas regulāri mūsu LMB biedru vārdā pieņem lēmumus un pasniedz tos, kā biedrības, nevis valdes lēmumus, kaut gan biedri no tiem tālu stāv. Apmeklējot biedru sapulces, aktuālākais jautājums tajās ir, kā ir iztērēta un kā tērēs biedru naudu, nevis kopīgi risināt profesionālās problēmas. Ja mēs ielūkojamies pieminētajā LMB valdes sastāvā, tad tur spilgti ir redzamas personas, kas uz mērniecības nozari pelna naudu nemērot, bet bīdot savas biznesa ambīcijas, saucot sevi par mērniekiem, vai to pārstāvjiem. Un šādi strādājot, pastāv liels risks, ka kāds no profesionāļiem varētu izkost šī lobija aizkulises, un tad nāktu gaismā ne visai labie darbi, kas savulaik sadarīti.
Ar viena SC izveidi, un šīs pašas valdes darbību tajā, būtu šiem darbīgajiem ļaudīm ļoti ērti atbrīvoties no neērtajiem oponentiem, vai mērniekiem, kas traucē piepildīt izvēlētās ambīcijas.
Tā, ka godājamie LBM biedri un nozares pārstāvji, ieskatīsimies vērīgāk "mūsu" LMB pieņemtajos un virzītos lēmumos, vai tiešām tie sakrīt ar jūsu velmēm.
 
LMB biedrs2
04.08.2015
12:39
Katru mēnesi ir LMB valdes sēdes, kas biedriem ir brīvi pieejamas. Šeit var piedalīties lēmumu pieņemšanā vai celt trauksmi par nekārtībām.
Katru reizi,kad ir valdes locekļu vēlēšanas, tad trūkst kandidātu. Martā būs atkal, saprotu ka "LMB biedr" jau ir stingrs kandidāts.
Tāpat iesaku iepazīties ar LMB SC struktūru un lēmumu pieņemšanas kārtību.

Ivars

 
Ivaram
04.08.2015
14:44
Kā var uzzināt par ko tiks runāts valdes sēdē? Un kā var zināt, kad notiks valdes sēdes? J.
 
LMB biedrs2
04.08.2015
16:24
LMB ir sekretārs
www.lmb.lv
 
LMB biedram2
04.08.2015
20:23
Nu,nu... Vai Tu smejies par pārējiem... KAD pēdējo reizi mājas lapā ir bijšas tēmas pirms valdes sēdes? J.
 
Kopš kura
05.08.2015
08:51
laika iepriekš būtu jāzin kad, kur un cikos ir tikšanās? Tēmas? Sacerējāties, varbūt vēl protokolu sagribēsiet.
Latvijas masonu biedrība. lmb.lv
 
LMB biedrs3
05.08.2015
08:57
Manuprāt, ja LMB ir sekretārs, tad loģiski būtu ka sēdes tiek protokolētas, un protokoli izsūtīti biedriem. Man gan rodas šaubas, vai lēmumi tiek pieņemti valdes sēdēs, vai aizkulisēs pirms, vai pēc sēdes. Neapvainojieties LMB valde, tas ir tikai mans viedoklis. Jo es tiešām ne ēsmu saņēmis nevienu valdes sēdes protokolu. Piekrītu augstāk rakstītajam, ka valde vairāk pārstāv sevi nekā biedrus vai biedrību kā tādu.
 
Diskusijai par LMB
05.08.2015
13:49
LMB biedram!
Lēmumu pieņemšana ir process, kuram veido: problēmas vai mērķa definēšana, nepieciešamās informācijas apkopošana, novērtējums, izvēle un atkārtota novērtēšana.
Kolēģi, LMB biedri..piedāvā modeli, kā šajā procesā iesaistīt visus biedrus, darīt to īsā laika periodā un lēmuma pieņemšanai izmantot balsošanas rezultātu t.i. vidējo statistisko.
Atgādināšu, ka LMB ar grūtībām reizi gadā savāc sapulcē balsošanai kvorumu. Un valdi ievēl tie paši biedri, tātad uztic un pilnvaro pieņemt lēmumus un līdz ar to arī uzņemties atbildību savu kolēģu un līdzgaitnieku vietā.
 
...
05.08.2015
20:13
Ivars runā pat to, ka biedri var piedalīties valdes sēdēs un diskusija panesās par to, ka trūkst informācija, par ko tiks runāts tekošajā valdes sēdē. Manis pēc, lai valde lemj, tikai painformējiet par tēmām pirms un lēmumiem pēc..
 
....
06.08.2015
09:56
tieši tā ir reāls informācijas trūkums. Varbūt tādēļ arī ir problēma savākt kvorumu sapulcei, jo biedriem nav nekādas skaidrības un ieinteresētības par pieņemtajiem lēmumiem. Rosinu informēt par izskatāmajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem arī ikdienas mērniekus, domāju ka tas palīdzēs radīt interesi LMB biedriem par notiekošu..
Jo brīžiem liekas, ka biedri ir fons valdei, lai tā varētu izpausties pēc savām velmēm.
 
diez vai tā
06.08.2015
13:09
reāls informācijas trūkums

diezin vai - informācijas vnk nav tādēļ ka LMB neko nedara - no kurienes kāda info var rasties - bezjēdzīga organizācija ar viltus statūtos noteikto - mērniecībā akūto jautājumu bez sava gala jau n-tos gadus , bet šī organizācija, iesp. saprotot ka nespēs neko - tad nu sēž malā un vēro kas un kā notiks - ta'teikt adbiskā vidē ,tik bez mums
 
ABC sertificētais
06.08.2015
15:33
Kas notiks ar ABC sertificētajām personām, ja izveidos vienu SC? Uz doto brīdi ir sajūta, ka tie ir tie sliktie, bet LMB labie.
 
NBC.......
06.08.2015
17:22

... nošaus
 
Pīrāgs
07.08.2015
08:25
Valsts deleģēs LMB. Sliktos pārņems brīdī kad iztecēs ABC izsniegtā sertifikāta termiņš. Sliktie kļūs par labajiem. Būs lētāk un labāk.
 
Nezinu
07.08.2015
10:47
vai LMB būtu labākais un vienīgais SC uzturētājs un izsniedzējs, palasot kolēģu komentārus, lai kā negribētos nozares vārdā, bet laikam daudz no tā ir taisnība. Organizācija nav no tām stiprākajām un augstāk minētajam vadības aprakstam laikam var piekrist.
 
Valera
08.08.2015
21:59
Bet tagad ir problēma ar jauno VZD kadastra karti topenēs. Jāņem pats gabals - tam vairs atzarojumus nedod, tātad jāņem arī blakus gabali par pilnu summu. Ja pats gabals ir ierādīts, bet blakus gabali ir mērīti, tad līnijas pārklājas, kas nav topenē lasāmi, jo oficiālā topene ir uz papīra ar parakstiem - tātad nelasāma. Vēl jaukāk ir tad, ja blakus gabali ir lieli, jo MK noteikumos ir pausts, ka jāliek tā, kā no VZD saņemts - mērāmais īpašums 1 ha blakus īpašums 25 ha par blakus gabala apgriešanu nav atrunāts - jāliek kā saņemts - viss blakus gabals...apgriezt nedrīkst!!!? Un ko darīt ar trasēm ceļu robežās, ja tiek ņemts tikai ceļa kadastrs, bieži vien tikai projektēts, kaut pierobežnieki ik palaikam ir gan uzmērīti, gan ierādīti...sviests vien sanāk.
 
Elementāri Valera
10.08.2015
08:34
maksā vairāk VZD un saņemsi to ko vēlies(bultiņas). Pēdējo gadu laikā jebkura kantora darbība ir vērsta uz naudas pelnīšanu. Šādā rakursā skaties uz visiem skaidrojumiem, izmaiņām, normatīviem un viss kļūs būtiski skaidrāks.
 
222
20.10.2015
21:38
Kāpēc a priori tiek uzskatīts, ka ja būs 1 centrs, tad tas būs LMB, nevis tas pats ABC?
 
cvc
21.10.2015
08:10
neuztraucies par lietām kas vel nav notikušas. kad būs - tad redzēs lmb vai abc vai tas trešais jaunais
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2020. gada oktobris Arrow_right
P O T C P S S
2829301234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930311
Šodiena 2020. gada 24. oktobris

Vārda diena:

Renāte, Modrīte, Mudrīte
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.