Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Par pievienoto vērtību nozarē 01.12.2014

Sviitra

Kārtējās pārdomas par mūsu darba vidi man izraisīja nacionālie svētki un ar to saistītie patriotisma uzplūdi okupācijas ēnā. Tam sekojošie Zolitūdes traģēdijas piemiņas pasākumi un to saistība ar mūsu nozari, bet galīgo akcentu uzlika LTV1 intervija ar Vitu Matīsu 25.11.2014. Ir ļoti grūti objektīvi paskatīties uz sevi no malas, bet kādreiz tas ir jādara.

Lūk,kā es vērtēju mērnieku vidi no pasūtītāju, koleģiālo nozaru un valsts institūciju skatu punkta:

1. Mūsu ir ļoti maz, apmēram 520 (abc-310 ,lmb-210) sertificētas personas. Kopējais nozarē nodarbināto skaits nav zināms, bet provizoriski tas varētu būt apmēram 1200 – 1400 cilvēki. 

2. Mēs turpinām klonēties un kļūstam aizvien sadrumstalotāki. Dotajā brīdī ir 213 juridiskas personas (VZD noslēgtie līgumi) mērniecības nozarē.

3. Mēs esam sabiedriski mazaktīvi. LMB biedru skaits bez goda biedriem - 85, no tiem daļa strādā VZD, LĢIA, datu uzturēšanā, pašvaldībās vai arī ir mācību spēki. Praktizējošie mērnieki skaits LMB ir apmēram 70. LKĢA biedrus pārstāvošo sertificēto personu  skaits ir apmēram 110. Tā kā liela daļa no mērniekiem pārstāv abas sabiedriskās organizācijas, tad sabiedriski aktīvo mērnieku skaits nozarē nepārsniedz 130, jeb 25%. Tātad 3/4 nozares ir nezināma, neinformēta un neaktīva.

4. Mums vēl arvien ļoti patīk normatīvo aktu izstrādes laikā infantīli klusēt, neinteresēties un nepiedalīties (75% pat nezin par to izstrādi). Toties pēc normatīva vai cenrāža stāšanās spēkā publiski vainot sabiedriskās organizācijas par neizdarību.

5. Mums ir ļoti mazas iespējas lobēt savas intereses finansiāli. Abu sabiedrisko organizāciju kopējais gada budžets – apmēram 9000 euro (jeb apmēram 17 euro no vienas nozarē sertificētas personas gadā, vai arī 7 euro no nozarē strādājošā). No biedru naudām nav reāli noalgot juristu, kurš palīdzētu likumdošanas jautājumos. Tātad, pašlaik aizstāvam savas intereses tikai ar iekšējiem resursiem. Zinot ar ko mums ir jāspēkojas (Tieslietu un Aizsardzības ministrijas, būvniecības nozare), ir samērā prognozējami, kādi būs rezultāti. Pieņemu, ka viena VZD strādājoša jurista darba algas fonds ir lielāks par visas nozares sabiedrisko organizāciju budžetu. 

6. Nozarē vēl arvien mākslīgi tiek uzturēta pretnostatīšana starp LMB un LKĢA, kā arī starp abiem sertifikācijas centriem. Jautājums, kurš to dara un kā interesēs ir mūs šķelt un vājināt?

7. Mērnieka profesijas prestižs turpina samazināties. 

Tagad esmu nonācis pie virsrakstā minētās pievienotās vērtības definēšanas. Nozares pievienotā vērtība ir tas laiks un darbs, ārpus tiešajiem darba pienākumiem, kuru katrs mērnieks bez samaksas labprātīgi velta nozarei. Tas sākas ar dalību sporta spēlēs, spēju izlasīt un pakomentēt rakstus un ziņas portālā, apmeklēt seminārus un uzdot jautājumus, iestāties un piedalīties sabiedrisko organizāciju darbā, palīdzēt jaunajiem mērniekiem, galu galā arī pirmās pretenzijas uzrakstīšana ir vesels varoņdarbs. Ir pilnīgi skaidrs, ka nozare nebūs ideāla, jo daža laba pat visu darba mūžu nozarē nostrādājuša mērnieka augstākā pievienotā vērtība nozarei var būt tikai dalība sporta spēlēs ar nosacījumu, ka alus būs par brīvu. 

Laikam ir saprotams, ko es vēlos pateikt, ja mēs gribam dzīvot labāk un profesionāli pareizāk strādāt, tad ir jāceļ šī pievienotā vērtība nozarē. Pieaugot šai pievienotai vērtībai, loģiski uzlabosies darba vide, atalgojums un savstarpējās attiecības. Uzskaitīšu īstermiņa mērķus tā sasniegšanai:

1. Iestājoties sabiebriskā organizācijā. Vai pastāv iespēja būt ārstam un nesastāvēt Ārstu biedrībā? Vai ir iespēja legāli strādāt būvniecībā un nebūt būvreģistrā?

2. Aktīvi piedalīties darba grupās nozarei svarīgo jautājumu risināšanā. Tuvākā laikā plāno vērt vaļā sertifikācijas noteikumus un sāksies Mērnieku likuma izstrāde (pirmo redakciju būtu jāizstrādā pašiem mērniekiem no sabiedriskajām organizācijām).

3. Aktīvi kontaktējam ar kolēģiem, pārstājam uztvert viņus kā konkurentus, kuri Tev var noņemt darbu. Stiprinām horizontālās un vertikālās saites. 

4. Iesaistam sabiedriskā darbā jaunos. Skaidrs, ka būs kļūdas un vilšanās, bet tikai tā var sākt.

Pašlaik nozarē ir raksturīga vienaldzība un nolemtība. Dominē saukļi – ko tad es, citi jau ir gudrāki, man nav laika un naudas. Tā vietā, lai mēs kopīgi domātu, kā iestrādāt normatīvajos aktos mums vajadzīgas lietas un kopīgi par tām pastāvētu, notiek ‘’klasiskais strauss’’. Svarīgāk šķiet pārstartēties uz lētāku uzņēmējdarbības formu, kaut ko nenomaksāt, nesaskaņot, uzmest un ietaupīt, kaut kur noskriet ar GPS, jo pagaidām nav uzraudzības, nu kaut kā tā viegli, īstermiņā. Varbūt loģiski būtu kritiskā brīdī noalgot juristu, kurš palīdzētu nozarei, nevis mūžam piekāpties un pēc tam pildīt visādas nejēdzības. Cik daudz mēs, ietaupot īstermiņā (nepiedaloties un neiebilstot), vēlāk nenomaksājam nodevās, saņemtajos atteikumos, ar savu laiku un nerviem, un rezultātā mēs vēl finansiāli uzturam piekto varu. Par piekto varu Latvijā (buržuāzisko birokrātiju), tās pazīmēm, izpausmēm un darba metodēm vairāk ar Aivaru Borovkovu. Interesanti būtu uzzināt, cik liels finansiāli būs 30% VZD pakalpojumu sadārdzinājums, pēc jaunā cenrāža, kopā visai nozarei. Man nav pieejama šī statistika, bet pieļauju, ka gada griezumā runa būs par simtos tūkstošos euro mērāmiem skaitļiem (izņemta nauda no nozares). Šis plānotais sadārdzinājums notiek uz fona, ka mērnieki paši ņem informāciju, sakārto VZD arhīvu ar elietām un tūlīt vēl pašiem būs jāievieto telpiskie dati. Tāda sajūta, ka visi kadastra darbinieku resursi tiks pārgrupēti skaidrojumu radīšanai un atteikumu ražošanai.

Lūdzu neuztveriet personīgi, visi augstāk minētie fakti, vērtējumi un secinājumi ir tikai mans personīgs un diemžēl anonīms viedoklis. 

PS. Aicinu īpaši aizdomāties par skaitli X ( 17 euro) - vidēji gadā viena Latvijā sertificēta mērnieka samaksātais biedra naudās sabiedriskajām organizācijām. Ja cerīgi pieņemam, ka sertificēts mērnieks vidēji mēnesī uz rokas saņem 700 euro, tad X=0,2% gadā, jeb 1,4 euro mēnesī. Piedodiet, bet jebkurš citas nozares pārstāvis skatoties uz skaitli X un kopējo situāciju nozarē izsecinās, ka mēs esam vai nu totāli nabagi, vai absolūti idioti. Tādi skarbi secinājumi pēc patriotiskās pārdomu nedēļas.

 Jancis 

 
Komentāri:
 
nesaprotu
01.12.2014
16:20
Kā var iestāties biedrībā, ja tajā darbojas biedrs(i), kurš(i) ikdienas darbā aktīvi strādā valsts iestādē un rada normatīvo aktu projektus un virza tos apstiprināšanai valdībā, pēc kuriem visi pārējie biedri vēlāk mokas, un pret kuriem ceļ iebildumus? Par kādu pievienoto vērtību iet runa? Izstudējot, piemēram, LMB statūtus – neredzu nevienu iemeslu tajā iestāties – vieni vienīgi tukši saukļi. Atšķirībā no LKGA statūtiem, LMB pat ar pusvārdu nav minēts, par kaut kādu biedru kopējā viedokļa formēšanu interešu pārstāvēšanai valsts pārvaldes institūcijās. Neticu, ka arī biedru naudas sekmīgāka iekasēšana spētu šeit ko mainīt. Vai aicinājums ir dibināt kādu jaunu biedrību???
 
Pēcis
01.12.2014
17:47
vislielākā bēda ir ka mērnieki dempingo, vajag cenu uzturēt līmenī, kaut vai ir vergi, kas vergo pa velti, bet no klienta tomēr vajag prasīt normālu ciparu.
 
01.12.2014
17:56
Stājaties biedrībā un tur arī šos jautājumus par ''vergiem'' un ''kas tur vel bija'' ceļat augšā. Pareizi Jancis domā - jo vairāk biedru, jo skaļāka balss. Tas ir mērnieka gods un pienākums būt Mērnieku biedrībā.
 
Skaidrā
02.12.2014
06:42
Daudzkam var piekrist bet nekas nav pateikts par skeletiem. Ja pakustinātu mērnieku biedrības skapja durtiņas, tad tur puse zemesdienesta uzbirtu uz galvas.
 
Pillā
02.12.2014
10:38
kā arī kārtīgs buližņiks no LĢIA.
 
Mārtiņš Reiniks
02.12.2014
10:51
Aicinu durtiņu virinātājus martā pašiem pieteikties veldes kandidātos!
Vajadzētu, gan arī tādus, kas var "nest", ne tikai runāt.
Biedrība nav kompartija, kur jābūt vienam viedoklim un, kā teikt, strīdos dzimst taisnība.
 
he he
02.12.2014
18:00
Man jau patika VZD izteikums par iespējamo mērnieku sapulci par ZKU PAR MAKSU.... Vai mēs par maz viņus uzturam?
 
maks.uzd.
02.12.2014
18:30
Vispār jau lielie kantori (gan mērniecibas, gan datu uzturētaji) varēja nosponsorēt, gan biedrību izmaksas gan citus sīkus maksājumus
 
Biedrs
03.12.2014
09:40
Man kā LMB biedram arī rodas jautājums - ko tad biedrība dara nozares labā, nu jau pagājušajā gadā biju uz vienu biedrības pasākumu un viss. Un tur neteikšu, ka aktīvi pārunāja nozares problēmas. Ok maksājam lielākas biedru naudas, bet tad arī rīkojam kaut ko nopietnu, nevis sasveicināšanās pasākumus.
Normāli būtu, ja nozarē strādājošie visas savas problēmas varētu publiski starp saviem kolēģiem pārunāt, un varbūt arī rast risinājumus. Ko nevar atrisināt paši, risinātu kopā ar biedrību utt..
 
Mākonis
03.12.2014
10:57
Uzrīko semināru ar ierobežotu vietu skaitu un tad vēl piemin maksas pasākumu! Tā mēs risinam problēmas un informējam mērniekus!
 
nauda
03.12.2014
11:03
un tad vēl nekaunās pateikt, ka mērnieki mazaktīvi un neapmeklē pasākumus un seminārus!
Mērnieks pats var izlasīt grozījumus, nemaksājot valsts iestādēm par to publisku nolasīšanu !
 
laiks
03.12.2014
12:26
kāpēc tieši klātienē jārunā (jārisina) problēmas, šeit arī var tak izteikties un ņemt vērā? kāpēc tērēt laiku, degvielu? tam tagad ir domāt internets.
 
.....
03.12.2014
16:43
Vai tad šeit kāds risina problēmas? šeit visi zāģē viens otru, ja grib kaut ko atrisināt, vajag uzdot skaidrus jautājumus un cerēt, ka saņems tik pat skaidras atbildes.
 
dzērājs
03.12.2014
16:45
A kādam vispār ir problēmas?
 
............
04.12.2014
08:35
Atkal LMB izceļas ar operatīvu informāciju, šorīt e-pastā ir informācija par konfirenci LLU kura norisināsies rīt. Skats tāds, ka laikam mērnieki neko citu nedara, ka gaida kad var kāpt auto un braukt pasmelties zinības. Būtu paziņojuši 3-4 dienas ātrak tad būt arī apmeklētāji.
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2020. gada jūnijs Arrow_right
P O T C P S S
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293012345
Šodiena 2020. gada 3. jūnijs

Vārda diena:

Ineta, Inta, Intra
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.