Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Mērnieku algas citur pasaulē II: Tuvās ārzemes un Latvija 09.12.2011

Sviitra

 Mērnieku algu apskats dažādās pasaules valstīs izraisīja diezgan lielu interesi Mernieks.lv lasītājos un ieteikumus apskatīt arī tuvāko ārzemju un pašas Latvijas statistiku. Jāsaka, ka par šīm valstīm ir dažāda informācijas pieejamība – Zviedrijas interneta lapās iespējams atrast jau gatavus apkopotus datus, par Poliju plašu informāciju sniedz mērnieku forumi, Lietuvas un Krievijas algu statistiku iespējams izsecināt no pietiekama apjoma internetā publicēto darba piedāvājumu mērniekiem, grūtāk ir ar datiem par algām Igaunijā, diezgan grūti atrodama informācija arī par Latvijas mērnieku algām. Nekāda informācija nav pieejama arī par mūsu reģiona visbagātāko valsti Norvēģiju, jo tur darba sludinājumos algas ailītē allaž norāda: „pēc vienošanās”. Raksta nobeigumā pieejams papildināts mērnieku pirktspējas salīdzinājums (pret Big Mac indeksu), kā arī salīdzinājums starp mērnieku algām un vidējām algām valstī.

Krievija

Krievijā mērnieku algas pēdējos 5 gados ir piedzīvojušas ievērojamu kāpumu, pieaugot vismaz 2 reizes. Šobrīd sludinājumos piedāvātās mēnešalgas svārstās no 20 000 rubļiem jeb 330 latiem mēnesī (tās ir pašas zemākās, kas visbiežāk tiek piedāvātas jau mērnieku palīgiem) līdz pat 70 000 rubļiem jeb apmēram 1200 latiem mēnesī. Vidējais cipars svārstās ap 600 latiem mēnesī. Sabiedriskajā sektorā (Krievijas Federālajā Ģeodēzijas un Kartogrāfijas aģentūrā) algas ir zemākas, privātajās firmās tās ir augstākas, bet vislabākā darba samaksa Krievijā ir tiem mērniekiem, kas strādā uzņēmumos, kas darbojas būvniecības projektos (Krievijā mēdz būt arī tādi būvniecības objekti, kuros mērnieks ir vienīgā kvalificētā persona), kā arī apjomīgu topogrāfisko karšu un trīsdimensionālo zemes virsmas modeļu (izmantojot lāzerskenēšanu) projektos.

Lietuva

Lietuvā mērniekiem algas tiek piedāvātas diezgan plašā amplitūdā – no 1000 litiem (ap 200 latiem) mēnesī līdz 5000 litiem (jeb 1000 latiem) mēnesī. Tiesa gan, vairumā darba piedāvājumu gan dominē summas, kas tuvākas zemākajai robežai – 1500, 1600, 2000, atsevišķos gadījumos 2500 vai 3000 litu mēnesī, līdz ar to varētu pieņemt, ka mērnieka vidējais atalgojums Lietuvā ir no 300-400 latiem mēnesī.

Latvija

Par to, cik Latvijā saņem mērnieki, droši vien vislabāk zinās paši raksta lasītāji. Saskaņā ar Mernieks.lv rīcībā esošo informāciju, šobrīd pilnu darba laiku strādājoša mērnieka atalgojuma sākuma slieksnis ir ap 250-300 latiem, bet vislabāk pelnošie mērnieki Latvijā saņem pat virs 1000 latiem. Līdzīgu ainu rāda arī VID publiskotais nozares vidējais atalgojums - mērniecībai atbilstošajam NACE2 kodam tas ir 494 lati mēnesī, tomēr jāatceras, ka NACE2 72. kods gan ietilpina daudz plašāku pakalpojumu grupu nekā tikai mērniecība („arhitektūra un inženiertehniskie pakalpojumi”). Mērnieka atalgojums Latvijā esot atkarīgs no uzņēmuma veida, mērnieka kvalifikācijas un darba pieredzes, kā arī no objekta sarežģītības pakāpes.

Igaunija

No mērnieku sarunām igauņu forumos noprotams, ka arī veiksmīgākajā Baltijas valstī mērniekiem šobrīd tomēr vairs neklājas īpaši spoži – „zelta laiki” esot aiz muguras un mērnieku algas esot zem vidējās algas (kas ir 600 lati) valstī. Sākuma atalgojums, pamatā pārbaudes laikā, esot ap 300 latu mēnesī, vislabāk atalgotie mērnieki sasniedz atalgojumu līdz 1300 latu mēnesī, bet vidēji mērnieki saņemot ap 500-600 eiro jeb 350-420 latu mēnesī. Svarīgākie algas lielumu izšķirošie faktori Igaunijā ir kompānijas lielums, mērnieka padarītā darba apjoms un kvalitāte.

Zviedrija

Zviedrijā mērnieku algas sākas no 18 000 kronām jeb apmēram 1400 latiem mēnesī, bet augstākās sasniedz 52 000 kronu jeb 4000 latus mēnesī. Par šādiem cipariem (gan zemākajiem, gan augstākajiem) gan strādā tikai pa 2 % mērnieku. Absolūtais vairākums (gandrīz 80% no visiem mērniekiem) pelna algas robežās no 24 000 kronu jeb 1800 latiem līdz 36 000 kronu jeb 2800 latiem mēnesī.

Polija

Polijā mērnieku algas ir mazliet virs Latvijas un Lietuvas līmeņa. Tur algas lielums palielinās līdz ar pieredzi. Mērnieks, kurš tikko uzsācis savu karjeru, pelna ap 2000 zlotiem jeb 325 latiem mēnesī, uzkrājot darba pieredzi un stāžu, alga var pieaugt līdz 5000, 6000 zlotiem (apmēram 800-1000 latiem) mēnesī un pat vairāk. Interesanti, ka, atšķirībā no Lielbritānijas, kur izdevīgāk strādāt lielā uzņēmumā nekā dibināt pašnodarbinātā firmu, Polijā mērnieks varot sasniegt finansiālos griestus tieši ar savu individuālo uzņēmumu. Ja izveidojas stabils klientu loks, šādi varot iekasēt no 10 000 zlotiem līdz pat 20 000 zlotiem (1600-3200 latiem) mēnesī, tad gan esot jāstrādā 18 stundas diennaktī, un no šiem ienākumiem jāatrēķina izdevumi. Vēl viens svarīgs faktors Polijā ir ģeogrāfiskais – labākās algas ir Varšavas un tās reģiona mērniekiem, bet provincēs cipari jau ir krietni zemāki. Piemēram, individuālajam mērniekam Lodzā, strādājot 12 stundas dienā sešas dienas nedēļā esot iespējas nopelnīt (pēc izdevumu atņemšanas, izņemot nodokļus) ap 4000 zlotiem (650 latiem) mēnesī, savukārt Varšavā neesot iespējams nopelnīt mazāk par šo summu, ja vien mērnieks savu darbu prot.

 

Komentāri:
 
KGB
11.12.2011
00:37
Nu ko - nemaz tik slikti nedzīvojam?
(mani, protams, oponēs tie, kam algas pie zemākās vērtības)
 
nu ta jociņi
12.12.2011
08:59
Pag, pag mēs esam mazliet zem Indijas līmeņa. Te ir kautkāda kļūda.
 
lāsteka
12.12.2011
09:55
shut up take a kebab and come again
 
mercis
13.12.2011
16:11
Man jau liekas, ka otrā tabula vislabāk raksturo situāciju. Ne maz jau mēs tik slikti nepelnas, itsevišķi ņemot vērā, ka samērā liela daļa ir arī tā saucamā "pelēkā zona"! Vienīgais interesē, kur ir ņemta augstākā alga - 2000 Ls. Nu zinu, ka mērnieki, kas labi strādā saņem 1000-1200 Ls, bet ne 2000. Tādu algu jau tikai RG saņem! :)
 
to mercis
13.12.2011
16:28
Kur ir teikts, ka Latvijā augstākā alga būtu 2000? Rakstā ir teikts, ka ap 1000, bet tabulās ir norādītas algas ASV dolāros, ne latos.
 
geonieks
23.12.2011
17:34
Žēl tos gadus, kas izsviesti vējā mācoties RTU. Jā, Latvijā vēl labs mērnieks var kaut ko nopelnīt, piem. 600 Ls var izspiest, bet vai dēļ tā ir jēga bojāt nervus, taisot savu uzņēmumu, vai rauties kā zirgam zem kāda cita?
Esmu pametis šo profesiju, lai gan nostrādāti vairāk kā 10 gadi, bet beidzot dzīvoju mierīgu dzīvi ar labu atalgojumu un bez stresiem, "deadline`iem", salšanas ziemā un šosejas, vai mežu un grāvmaļu vagošanu ar kasti uz muguras.
Pirmais gads bez "prestižās" mērniecības pagāja grūti, bet iegūtais rūdījums skraidot, darot un stresu panesamība šobrīd ir ļoti palīdzējusi. Man ir savs veikalu tīkls un neliela ražotne. Pat pie tik lielas atbildības stresa ir vairākas reizes mazāk kā mērniecībā.
Jaunie - padomājat vai jums to vajag. Ja ir galva uz pleciem un vēlaties sasniegt kaut ko vairāk kā īsziņu savā konta katra mēneša 15.datumā, tad uz mērniecību pat neskataties!
 
Viktors
23.12.2011
23:11
Apsveicu Tevi Ziemassvētkos. Prieks, ka esi sevi atradis citā nozarē.
 
Jancis
24.12.2011
08:06
Tendence, ka speciālisti pamet nozari nav nekāds brīnums. Tas notiek jau kādus trīs gadus un ir pilnīgi objektīvi. Darba alga nav adekvāta ieguldītajām zināšanām un spējām pat Latvijas apstākļos. Kādam ir jābūt mērniekam, lai varētu strādāt nozarē? Fiziski spēcīgs un izturīgs, neslimo, pārzina specifiskas tehnoloģijas, nozares jurisdikciju, lietišķo psiholoģiju. Lai neizputētu, jāpārzina ir ekonomika, lietvedība un grāmatvedība. Jāmāk būt pacietīgam, jo samaksu par darbu no pasūtītāja var saņemt ar lielu kavēšanos. Jābūt gatavam neievērot brīvdienas un darba laiku, jo esam atkarīgi no laika apstākļiem. Jādzīvo pastāvīgā stresā, jo mūs kontrolē, regulē un pamāca visi kam nav slinkums un VIŅU kļūst ar katru gadu vairāk.
Kāda ir mūsu atbilde? Turpinām šķelties, ļaujamies valsts institūciju diktātam, padempingojam, ceram uz vidējo algu 400Ls un tad kad vairs nevar izturēt, tad pametam nozari.
Sanāca tādas optimistiskas svētku pārdomas.
Priecīgus svētkus.
 
JurisV
24.12.2011
15:00
Labi pateici, Janci!
Bet vai krāsas nesabiezināji?
Procesa gaišo pusi noklusēji!
Jo vairāk būs aizgājēju, jo mums ar Tevi, Izturīgajiem, vērtība un komforts celsies!

Lai veicas Marijai!
Mēs to atzīmēsim!
:)
 
to geonieks
25.12.2011
11:42
pasaki, kas ir tavs bizness tagad??? liekas ka latvijaa jau pirkstpeejas arii cilveekiem nav.
 
geonieks
27.12.2011
16:42
humpalas tirgoju, ljoti labi veicas, priekš tā vēl cilvēkiem nauda atrodas.
 
to geonieks 12:42
02.01.2012
13:46
Ja tu vēlies atbildēt par sevi un savu biznesu, tad izmanto arī savu segvārdu.
Es šobrīd importēju vīnus no Itālijas un Spānijas. Ražoju gāzētos dzērienus.
 
03.01.2012
07:42
GEONIEK.
Tavā humpalu bodē ir nodaļa arī priekš mērniekiem?
Ja jau esi bijis laukā, tad gan zini cik grūti ir saģērbties tā, lai stāvot nesaltu un skraidot nesvīstu. Normāli mērnieku apavi arī ir deficīts. Nopirkt jau var, bet par tādām naudām, ka roka neceļas.
 
Jetijam
03.01.2012
15:18
Aizej uz "Patriotiem" Tallinas ielas galā.
 
To jetijs
03.01.2012
15:19
Vēl ir armijas preču bodīte Brīvības un vairogu ielas krustā
 
jetijam u.c. merniekiem
10.01.2012
10:45
Lai nesaltu un nesvīstu ir pareizi jāģērbjās - slāņos.
1. slānī izmantot tādu sintētisko apakševļu kā Underarmour Coldgear, kas atgrūž mitrumu. Nekādā gadījumā kokvilnu!!!
2. slānī flīša jaciņu.
3. slānī silto jaku (vilnu, dūnu u.c.), ja nepieciešams.
4. slānī aizsargjaku pret vēju u.c. laika apstākļiem.
 
10.01.2012
18:12
Paldies visiem par atsaucību!
Ideja KĀ ģērbties man jau aptuveni bija. Neziņa bija par KO vilkt mugurā. Esmu bijis abos armijas veikalos. No Tallinas ielas izmantoju zeķes, biezo apakšveļu. Brīvības/Vairoga iepirku pretvēja sejas masku.Izrādījās -23C nederīga - sala, ka vai traks. Tur karājās arī modernā GORE-TEX® auduma jaka, bet par 80 naudiņām. Kaut kā nepavilkos ar tādu jaku pa krūmiem līst. Toties Humana veikalā izdevās noķert dūnu vesti par 3 naudiņām.
Par eks-kolēģa bodi biju domājis - lēti un ērti. Kombinezonus, jakas, atstarojošās vestes ar ērtām kabatām. Tādus 'drag reisa' apavus. No modes izgājušo apakšveļu (kaut kā ColdGear® apenes pa 50 ASV naudām ....). Ļoti iespējams, ka es muļķīgi izrunājos, bet pa ārzemēm iepirkšanās tūrēs nebraukāju. Tādēļ nodomāju, ja jau cilvēks zin ko nozimē mērnieka lauka darbs un tagad nodarbojas ar apģērbiem, kādēļ gan nepajautāt?
 
jetijam u.c. merniekiem
12.01.2012
08:23
Par apakšveļu, šeit domāju ne tikai apenes, bet arī garās apakšbikses un kreklu - sporta veikalos skaties. Piemēram Elkor plaza pie VEF tilta. Tur ir arī dabūjama. Ne gluži Underarmour, bet ir. Agliski uz iepakojumiem - Base Layer. Šim jābūt pieguļošam pie ķermeņa. Uz šo naudu nav vērts taupīt. Pēc tam novērtēsi.
Flīša (mikroflīša) jaciņu arī var skatīties tur pat. Labi, ja ir kapuce.
Lētās maskas, cepures u.c. apģērbi arī diez kas nav. Vienreiz nopērkot Gore-tex vai taml. kvalitatīvu produktu, pēcāk novērtēsi.
Virsjaka, piemēram, Columbia Interchange.
 
111
31.01.2012
17:23
Kāds ir strādajis krievijā? Varētu vienu konsultāciju sarunāt!
+ var būt kāds ir rakajies pa krievijas saitiem un zin kur var dabūt apzīmējumus un celles?
 
lasteka
31.01.2012
20:19
kur latvijā var dabūt failus kuri nepieciešami acad konfigurēšanai lai var strādāt acadā vzd specenē?? nu nevar nekur atrast
 
autocad
01.02.2012
13:53
savulaik (~5gadi atpakaļ) bija specene priekš autocada, būtu labi ja tagad jaunajām versijām ari kas būtu.
 
111
01.02.2012
14:03
pa krieviju neviens neko nezin? Cik skatijos, tad šie mikrenes neizmanto bet autocadu un vel kaut ko...

 
lāsteka
01.02.2012
14:05
ir jau - šķiet ka tās pašas der - bet KUR dabūt??
 
to lāsteka
01.02.2012
14:47
ja labi sarunaa tad varu pamekleet, kautkur uz kompja dzilji datos ir iekrāmēti, ceram ka nav tik izdzēsti :)
 
to autocad
01.02.2012
15:02
ka vispār pareizi ir konvertēt no .dgn uz autocad? parasti arhitekti sūdzas ka ūdensvadam U burtu nerāda līnijā un vēl visādas neatbilstības.
 
lāsteka
01.02.2012
16:29
Labāk šo jautājumu kāds speciālists mums lai pastāsta. ko, kā,cik darīt lai projektētājam nebūtu pēctam problēmas zīmēt un nerādītos brīvības ielas vietā br?v?bas utt??? vai udensvads ar ? zīmēm
 
visām lāstekām
01.02.2012
16:47

ko sakāt par referendumu šajā jautājumā?
 
JurisK
01.02.2012
17:12
Meklee seed_topo500.dwg
 
111
01.02.2012
17:29
var ari visu sadropet parsaukt viena krasa un limeni
 
lāsteka
01.02.2012
17:49
tā jau livlands arī dara:)
bet tieši ko ar to seed darīt - acadā toeni pārkopēju uz šo seed - tikuntā nav garumzimju, kaukādi līniju stili kreisie utt..
 
111
01.02.2012
18:02
kads tev epasts?
 
cvc
01.02.2012
20:45
mrutkovskis@gmail.com ja tu par to autocad..
 
lāsteka
02.02.2012
10:49
keepdrinking@inbox.lv
 
to lāsteka
02.02.2012
12:45
nosutīju ;)
 
lāsteka
03.02.2012
09:40
Kurš varonis šodien ārā mēra??
 
111
03.02.2012
09:45
sokkia darba t. ir līdz -20, tad sasalst un nolūzt stars...
 
lāsteka
03.02.2012
10:01
vajag uzlikt uz bezreflektora un sildīties ar stara palidziibu
 
Peteris
28.02.2013
15:45
Zviedrijā algas attiecīgas dzīves līmenim, mums vēl augt un augt..
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Mērnieku laika ziņas
Sviitra_b
Arrow_left 2017. gada novembris Arrow_right
P O T C P S S
303112345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930123
Šodiena 2017. gada 24. novembris

Vārda diena:

Velta, Velda
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.