Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

LLU konferencē aizdiskutējas par mērnieku kļūdām 03.12.2011

Sviitra

 Kā katru gadu, decembra pirmajā piektdienā, 2. decembrī, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedrā norisinājās zinātniski praktiskā konference „Zemes pārvaldība un mērniecība”.Tā noritēja pēc ierastās kārtības – pēc katras prezentācijas bija dots brīdis klausītāju jautājumiem, savukārt pēc pēdējās prezentācijas bija atvēlēts laiks diskusijām par prezentāciju daļā aizsāktajiem diskutablajiem tematiem. Konferenci vadīja LLU Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras asociētā profesore Velta Paršova.

Pirmajā prezentācijā Valsts zemes dienesta ģenerāldirektores vietniece Maija Bērziņa iesākumā iepazīstināja ar datiem par LLU bijušajiem studentiem – tagadējiem VZD darbiniekiem dienestā dažādos amatos (kopā tādu ir 192), taču par viņas prezentācijas „sāli” izrādījās mūžsenās tēmas par mērnieku kļūdām aizskaršana, kas vēlāk izvērtās arī par diskusiju avotu. „Darbu kvalitāte ir viennozīmīgi saistīta ar studenta iegūtās izglītības kvalitāti”, secināja M. Bērziņa. Viņa prezentēja vairākus statistiskos datus, kas parāda mērnieku darba kvalitāti – sūdzību, robežstrīdu, tiesvedību skaitu. Satraucoša ir tendence, ka tiek saņemts arvien vairāk sūdzību par mērniekiem (kopā tādas ir jau 358). Bērziņa stāstīja, ka datu kvalitātes problēma īpaši izpaužas ar tiem datiem, ko mērnieki iesnieguši, kopš sāka izmantot GPS mērītājus – GPS mērījumi „neiet kopā” ar senāk uzmērītajām koordinātēm. Iespējams, VZD nākamā gada sākumā rīkos īpašu semināru, lai spriestu, kā radušos situāciju ar datu kvalitātes problēmu risināt. „Mērnieku sabiedrībai jāizprot šī problēma”, uzsvēra Bērziņa. Pēc prezentācijas auditorijas jautājumiem atvēlētajā laikā Atis Vallis izteica secinājumu, ka gan daudzi mērnieki, gan arī VZD strādājošie nesaprot, kā pareizi mērīt, un būtu nepieciešama zinātniska diskusija par to. Jānis Zvirgzds uzdeva jautājumu – cik daudz dažādus mērnieku sniegtos datus VZD pārbauda? Kadastrs nepārbaudot pieļaujamās nesaistes un citas tehniskās lietas, kas ir mērnieka pārziņā, tikai reģistrē atbilstību esošajiem datiem, atbildēja Bērziņa. Viņa arī informēja, ka topošie MK noteikumi paredzēs, ka neatbilstību gadījumos mērniekam būs jāuzraksta skaidrojums, kāpēc kļūda radusies, tad VZD vērtēs, kuri konkrētās zemes vienības dati ir kļūdainie – no jauna uzmērītie vai iepriekšējie. Arī vēl pēc prezentācijām, diskusijas daļā, turpinājās debates par šo tematu – Maigonis Kronbergs argumentēja, ka ne jau mērnieki savulaik ievietojuši datus kadastra plānā, tāpēc ne vienmēr kadastra kartēs vērojamās datu neprecizitātēs ir vainojami viņi. Lai nerastos šādi pārpratumi, vajagot dot mērniekiem pašiem iespēju reģistrēt datus kadastrā, kam M. Bērziņa ne vien piekrita, bet arī informēja, ka tieši tas nākotnē arī esot paredzēts.

LLU Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras vadītāja Anda Jankava iepazīstināja ar katedras studentu aptaujas rezultātiem. Studentu novērtējums par mācībām katedrā kopumā esot atzīstams kā labs, tomēr Jankava neslēpa arī dažus kritiskākus studentu vērtējumus – piemēram, atbildēs parādās, ka, lai arī lielākā daļa, tomēr ne visi atzīst iegūtās zināšanas par pietiekamām, lai strādātu praktiski. Iespējams, negatīvākais vērtējums no studentiem saņemts, atbildot uz jautājumu „Ja varētu atgriezt gadus atpakaļ un sākt studijas no jauna, Jūs nāktu atpakaļ uz mūsu fakultāti?”, uz kuru 2/3 no 4. kursa studentiem atbildējuši noliedzoši. Kopumā atbildēs kritiskāki bijuši tieši vecāko (3. un 4.) kursu studenti. Tiesa gan, kā diskusijas sadaļā izteicās arī studentu pārstāve, iespējams, daļa no negatīvajām atbildēm skaidrojama ar anketēšanas laiku – aptauja notikusi sesijas laikā, kad studentiem esot nelāgāks noskaņojums pret fakultāti.

RTU docents Armands Auziņš prezentēja pētījumu par zemes izmantošanas mērķu ietekmi uz pašvaldību darbību un tautsaimniecību. Starp pētījuma galvenajiem secinājumiem ir atziņa, ka zemes izmantošanas mērķu noteikšana un tautsaimniecības attīstība darbojas kā abpusēji ietekmējoši faktori – nosakot zemes izmantošanas mērķus, var regulēt ekonomikas attīstību, savukārt ekonomikas attīstība aktivizē zemes izmantošanas mērķu noteikšanu. Turklāt zemes vērtība ir cieši saistīta ar uz tās uzbūvēto ēku (telpu) vērtību – jo augstāka telpu vērtība, jo augstāka zemes vērtība.

LĢIA GPS tīkla laboratorijas vadītājs Jānis Zvirgzds iepazīstināja ar jaunāko informāciju par LATPOS sistēmas darbību. Tās pilnīgam pārklājumam Latvijā vajadzētu uzstādīt vēl dažas stacijas, jo vēl ir daži „baltie plankumi”. Divas no esošajām stacijām - Bauska un Palsmane - vēl neuztver GLONASS signālu, šo staciju pielāgošana GLONASS uztveršanai paredzēta nākamgad. Savukārt šogad veikti signāla uztveres mērījumi un konstatēts, ka signālu vislabāk uztver Lodē esošā stacija, bet visvājāk – Liepājas stacija, jo tā uzstādīta nepiemērotā pilsētvides vietā. Pēc Zvirgzda prezentācijas aizsākās viņa un Trimble pārstāvja Ata Vaļļa duelis, kas nenorima līdz pat konferences diskusiju daļas pēdējām minūtēm. Tika piesaukti dažādi argumenti un beigās nonākts pat līdz filozofijai par to, kā ikvienam iedzīvotājam būtu jāizprot jēdziens „valsts” – taču pamatā šis duelis raksturojams ar, no vienas puses, A. Vaļļa centieniem pierādīt, ka LATPOS tīklam būtu jāpārtrauc sniegt valsts atbalsts un tas jālaiž brīvās konkurences cīņā ar Trimble tīklu, no otras puses, J. Zvirgzda mēģinājumiem pārliecināt, ka stratēģiski svarīgās nozarēs tomēr jāsaglabā „nežēlīga valsts kontrole”, jo privātais bizness ir orientēts tikai uz peļņu. Klausītājus abu kungu duelēšanās uz beigām jau sāka manāmi uzjautrināt.

LLU Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras asistente, doktorante Dace Platonova ar savu prezentāciju aizsāka vēl vienu tematu, kas izvērsās par vienu no lielajiem diskusiju blokiem –zemes sadrumstalotības problēma Latvijā  un kā to risināt. D. Platonovas prezentācijā bija teorētisko terminu definīciju apkopojums, bet šo pašu tematu jau praktiskākā plāksnē turpināja arī VARAM Zemes politikas nodaļas vadītājs Edvīns Kāpostiņš. Gan Platonova, gan Kāpostiņš kā iespējamo risinājumu zemes sadrumstalotībai (piemēram, Latvijā esot 8 zemes īpašumi, kuros katrā no tiem zemes vienību skaits pārsniedz 100!)nosauca „zemes konsolidāciju”, kas nozīmētu apvienot izkaisītos viena zemes īpašnieka zemes gabalus tā saucamos „viengabalos”. Tiesa gan, ar to saistās daudz neskaidrību, jo, kā atzīmēja VZD pārstāve M. Bērziņa, zemes īpašumi tomēr ir juridiska kategorija, kas saistīta ar tiesībām – respektīvi, tā vienkārši piespiest zemes īpašniekus piekrist mainīt savu zemes gabalu atrašanās vietas, lai sapludinātu tos vienā vietā, nevar. Vienīgi, ja zemes īpašniekiem pašiem šāda iespēja varētu likties pievilcīga kaut vai no resursu taupīšanas un ražošanas vēriena viedokļa.

LĢIA Vecākais eksperts ģeodēzijas jautājumos Ivars Aleksejenko pastāstīja par virzību uz jaunu augstumu sistēmu Latvijā – kas būtu Eiropas augstumu sistēma, kuras atskaites punkts ir Amsterdamas pālis. Interesantu un izklaidējoša rakstura prezentāciju sniedza LLU Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras lektore Inese Bīmane, iepazīstinot ar vēsturiskiem faktiem un seniem attēliem par to, kā mērniecība tika veikta 15., 16., 17. gadsimtos. Attēls ar sešpadsmit muižniekiem, kas vienu pie otras pielikuši savu kreiso kāju pēdas, tādējādi veidojot etalonu mērvienībai „vietējā pēda”, vien bija ko vērts. :) Savukārt uz nopietno, zinātniski praktisko pusi atkal „pavilka” LLU Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras lektors Armands Celms, kurš pastāstīja par Salaspils kodolpētniecības centra būvju vertikālo deformāciju mērījumiem.

Ikars Kubliņš

Komentāri:
 
Atis
03.12.2011
09:29
Nekorekta redaktora interpretācija un sagrozīti fakti:
Nevis duelis, kā var pārprast īpaši studentu sabiedrībā, bet DISKUSIJA, kā bija paredzēts darba kārtībā.
A.Vallis uzdeva J.Zvirgzdam ļoti būtisku jautājumu mērniekiem - Vai atbalsta alternatīvu korekciju servisa sniegšanu laikā, ja LatPos serviss nav pieejams vai nedod risinājumu, ar ko vairāki lietotāji ir saskārušies pēdējā laikā Saules aktivitātes dēļ?. Sniegtā atbilde lika saprast, ka Jānis vēl nav līdz galam iepazinies ar Jonosfēras ietekmi un Latvijā piedāvātajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem.
Jāņa izteiktā doma "Mēs - Valsts un Jūs - pārējie..." aizsāktu veselīgu diskusiju jebkurā inteliģentā sabiedrībā.

Vāji atspoguļots, manuprāt, viens no būtiskākajiem un pretrunīgākajiem jautājumiem ģeodēzistiem - I.Aleksejenko ziņojums par pāreju uz jaunu augstumu sistēmu. Pamatotu jautājumu uzdeva M.Kronbergs - Kāds ir pamatojums pārejai uz jaunu augstumu sistēmu, ja mums tiešā tuvumā ir Baltijas jūra un kādi būs izdevumi, kāds ekonomiskais ieguvums tautsaimniecībai?
LĢIA pārstāvis neatbildēja uz šo jautājumu pēc būtības, jo šādi aprēķini visticamāk nav veikti, bet darbu dara, vajag vai nevajag. Domāju, ka novērot un lietot jau ierasto "Baltijas jūras augstumu" neprasītu salīdzinoši lielākas investīcijas.
Tāpat droši vien nav aprēķināts - cik mums nākotnē izmaksās atteikšanās no Valsts tīkla G3 punktiem, poligonometrijām ārpus pilsētām utt...
Izskatās, ka uz pašu būtiskāko konferences ziņojumu daļu Kubliņa kungs ir iemidzis?
 
SITA
03.12.2011
21:43
Izrādās, ka Atis nav apmeklējis iepriekšējas konferences un seminārus. Šī tēma jau ir vairākkārt apspriesta un diskutēta. Mazliet jāiedziliņās arī citos jautājumos, ne tikai par jonosfēru!
 
Aita
04.12.2011
14:16
Katrs cīnās par savu biznesu kā māk...
 
Atis
04.12.2011
15:11
Tāpēc arī jautājums - kāda ir ietekme uz budžetu, kāds no tā ieguvums mērniekiem, tautsaimniecībai?

Nacionālā augstumu sistēma pilnīgi noteikti nav mans bizness.

Ja kāds ir informēts - Lūdzu, uzrakstiet, kur ar šādiem aprēķiniem var iepazīties?
 
ne pa tēmai
04.12.2011
17:13
Vai kāds varētu atsūtīt LMB Sertifikācijas centra un SIA „Mācību un konsultāciju centra ABC” mērnieku sertificēšanas jautājumu katalogus uz mezs22[et]inbox.lv
 
konstatējums
05.12.2011
11:21
Nezinu tās teorijas, bet mērnieki no Venspils pēdējo nedēļu laikā nevar dienas laikā caur latposu saņemt korecijas, ar kurām verētu veikt mērījumus ~5cm diapazonā. Satalīti pietiekoši, DOPS labs, bet precizitāti nemet nost! Pieslēdzoties jaunajai trimbl bāzes stacijai Ventspilī tādas problēmas nav, ātri nomet precizitāte laba. Neesmu trimbl reklamētājs, bet konstatēju faktu. Dzirdu, ka Latposam ir problēmas ar saules aktivitāti un bāzes stacijas nevar dabūt labu precizitāti, līdz ar to nedot precīzo korekciju. Nezinu vai tas tā ir, jo arī pēdējās reizes no Latposa problēmas bija naktī.
 
GNSS
05.12.2011
13:32
tiko no lauka - viss strādā, LatPos dod korekciju, un precizitāta arī ok (neesmu LatPos reklamētājs, bet konstatēju faktu)
 
RIBO
05.12.2011
13:38
Latposam vienmēr viss strādā :)!
 
protams
05.12.2011
17:06
jā jā un valstī mums ar viss i kārtībā :D
 
MAMUTS
06.12.2011
11:16
Ministru kabineta noteikumi Nr. 879 „Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi”
"II. LKS-92 parametri un piemērošanas kārtība"
7. LKS-92 realizē globālās pozicionēšanas tīkla 0., 1. un 2.klases punkti un LatPos.
Vai tas nozīmē ka NE EUPOS RĪGA, NE TRIMBLE TĪKLS, NE JEBKURŠ CITS TĪKLS KAS VĀRĒTU IZVEIDOTIES LV NEREALIZĒ LKS-92?

 
MAMUTS
06.12.2011
11:16
Ministru kabineta noteikumi Nr. 879 „Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi”
"II. LKS-92 parametri un piemērošanas kārtība"
7. LKS-92 realizē globālās pozicionēšanas tīkla 0., 1. un 2.klases punkti un LatPos.
Vai tas nozīmē ka NE EUPOS RĪGA, NE TRIMBLE TĪKLS, NE JEBKURŠ CITS TĪKLS KAS VĀRĒTU IZVEIDOTIES LV NEREALIZĒ LKS-92?

 
lāsteka
06.12.2011
11:41
nu vai tad tas nav skaidri uzrakstīts?? gan jau ka vajadzees šo tīklu piesiet latposam:)
 
MAMUTS
06.12.2011
11:44
Visi tīkli ir piesieti WGS84, tajā skaitā arī LatPos un nevis otrādi. Tātad visi kas ir piesieti wgs84 ir piesieti LKS92.
 
izm. mamutam
06.12.2011
12:41

ar ko ta šamie piesieti - ar kādiem veciem diegiem vai?
 
lāsteka
06.12.2011
12:41
nu tak jāpiesien pie 0klases punktiem un viss būs ok - varam strādāt.
 
06.12.2011
13:47
Tikko no lauka, ar Saules aktivitāti ir švaki. Stāvu kalna galā, redzamība perfekta, satelīti 10-11, pdop's 1,7, a fixa kā nav, tā nav ):
Kad uzrodas, ļoti nestabils, kad pārtrūkst, tad uz 10-15min. Tā bija gan 10. no rīta, gan 13. dienā.
 
lāsteka
06.12.2011
15:40
tas ir dēļ latpos noslodzes...
 
111
06.12.2011
15:49
pec 12 Daugmale gaja pat ļoti labi
 
Atis Vallis
06.12.2011
16:22
Tā nu tas ir un, visticamāk, būs tuvāko gadu. Apskatieties jonosfēras aktivitāti: http://www.vrsnow.eu/Network/Ionosphere.aspx. Ir sistēmas, kas strādā un ir, kas ne tik veiksmīgi sniedz risinājumu uz lauka. Kam vēl ir problēmas - ziņojiet!
 
par latposu
06.12.2011
18:14
Nu kaut kas nav ar to latposu, pēdējā laikā pa tiešām nevar dabūt precīzas korekcijas. Ata variants ir tiem kam Trimbl GPS. Jo leikas GPS slēdzoties pie Trimbl tīkla rtk režīmā nerēķina virtuālo staciju. Bet trimbl bāzes stacijas ir tikai dažas un nenosedz Latviju.
 
Atis
06.12.2011
19:19
Trimble variants ir piemērots visiem - Teicama sadarbība ar Trimble, kā arī jebkuru citu mūsdienīgu RTK GPS, kas atbalsta RTCM3.1 vai CMR+ standarta VRS korekciju. Teicama, pārbaudīta izmantojamība arī ar dažādu ražotāju GPS sistēmām, kas atbalsta minētās tehnoloģijas un formātus, ja salīdzina ar LatPos (Inicializācijas ātrums, risinājuma noturība, korekciju izkliede)!
Visā Eiropā un Latvijā uzticamu korekciju precizitāte novērota un sagaidāma ap 4 - 5 cm. Bāzes staciju pārklājuma zonā 1 - 2 cm robežās.
Vēlaties izmēģināt - dodiet ziņu?
 
lāsteka
06.12.2011
19:53
klau Ati - bet godīgi - vai es varu uzmērīt ar jūsu piedāvāto trimble tiklu piem. tīru lauku - robežas. pieņemam ka nav nekādu traucekļu 10km attāumā tikai plava. pēctam man šīs robežas apstrīd - vai es varēšu pamatojumu parādīt mūsu savstarpējo līgumu un pierādīt ka man taisnība. Jo cik saprotu ka latpos ir vienigais oficiāli izmantojamais tikls, kurs ir apstiprināts LGIA
 
JurisV
06.12.2011
20:39
*
Saule ālējas.
Jonosfēra sabotē.
Konference krīt pesimismā.
Viena firma aizgūtnēm reklamē.
Tirgu savākusī firma sātīgi klusē.
Neatkarīgie eksperti klusē neatkarīgi.
Valstiski atbildīgās institūcijas klusē svarīgi.
*
***

 
lāsteka
06.12.2011
20:44
bet kas galvenais ka mēriecība turpinās
 
Atis
06.12.2011
21:20
Dziļdomīgas un patiesas tēzes no JuraV...
Ar Trimble korekciju servisu ne tikai uzmērīt pļavu aktīvas jonosfēras laikā, bet arī visu pārējo.
Līdz šim ir vienīgais, strādājam...
 
SKL
06.12.2011
22:47
labāk ir, ja nav nevienam
vislabāk ir ja, ir tik vienam
 
Jau atkal sākas
07.12.2011
00:20
Rīt mums pastāstīs kā ar Trimblu bez bailēm var uzmērīt visas mūžameža kupicas ar 5cm precizitāti (tikai uz paša atbildību), to ka citas firmas nekā nesaprot no jonosfēras jau zinam.
 
ribo
07.12.2011
00:56
Nevajag jau visu uzreiz vulgarizēt!
 
Jancis
07.12.2011
07:45
Man liekas, ka visus labos Ata priekšlikumus pašlaik bremzē sekojoši faktori:
1. Lielākā mērnieku daļa izmanto Leikas.
2. Finansiālā situācija pašlaik ir bēdīga visā nozarē. Tātad jaunu uztvērēju pērk tikai galējas nepieciešamības gadījumā.
3. Trimbls ir dārgākais produkts tirgū.
4. Ne bankas, ne izplatītājs nepiedāvā izdevīgus nosacījumus.
Skaudra proza.
 
lāsteka
07.12.2011
08:53
viens jau ir tas trimble uztvērējs, vel jau ir jāiemācas tos datus apstrādāt(ja nu kāds vel strādā ar pēcapstrādi). Es pieļauju ka ar jebkuru instrumentu var strādāt vienādi precīzi - jautājums kādu tu izvēlies korekciju un kā tu mēri. teorētiski izmantojot dažādus instrumentus-vienu korekciju-rezultātam būtu jāsakrit
 
Atis
07.12.2011
09:13
Gribētu kliedēt Janča bažas:
1)Arī ar Leikām iegūstams Teicams rezultāts, jau pārbaudīts. Korekcijas ir STANDARTA!!!
2)Var lietot ar VISIEM GPS, kas atbalsta VRS tehnoloģiju, CMR+ vai RTCM 3.1 standartu. Cik zinu, tad tā ir lilākā daļa pēdējā dekādē ražoto instrumentu.
3)Nevar salīdzināt tikai CENU, ja lētajam instrumentam iztrūkst daļa nepieciešamo funkciju, aprēķinu, formātu atbalstu.
Vai tad kāds pērk auto salīdzinot TIKAI cenu? Visi vērtējam Motora tilpumu, patēriņu, aprīkojumu, utt.
Ja es ietaupu savus resursus uz liekām darbībām, es noteikti aprēķinu - Vai DĀRGĀK neizmaksās lētais variants.
 
...
07.12.2011
09:31
Ir pētītas ATŠĶIRĪBAS starp dažādām STANDARTA korekcijām, risinājumiem LatPos tīklā. Par to ir norādīts arī atbildīgajām institūcijām, bet diemžēl ne atbildi, ne risinājums nav saņemts. Laikam svarīgāki citi darbi... Teorija ir viens, bet reāli mērījumi liecina par ko citu.

Pamēģiniet paši, kam ir laiks - pārslēdziet dažādus Mountpointus, dažādas stacijas. Vēl zīmīgāk to var novērot mērot pa vidu, kur pārslēdzas no vienas stacijas uz otru.
 
Tedis
07.12.2011
09:38
Jaa, jaa! Atis zina visu :)
 
lāsteka
07.12.2011
10:31
.... nu bet protams ka ja tu nostāsies Rīgā ar gps un pieslēgsi vienu staciju un pēctam otru - rezultāts mainīsies. šeit ir jazin kur ir bazes stacijas jaslēdz tuvāko, ne pirmo kas pagadas. savādāk ir ja esi pa vidu starp stacijām - tad ir jaizmanto visas 3 vai nu cik tur ir kuro reizi un rezultāts būs labs. metodika vecīt metodika..
 
Atis
07.12.2011
10:59
Ar VRS metodiku - visā pārklājuma teritotijā ir vienveidīga, homogēna viena vienīga korekcija. Tādu Dažādu rezultātu iegūšana nepastāv, jo nav dažādas metodikas - Viena bāzes stacija, tīkla risinājums,...

Aicinu kādu izstrādāt zinātnisku pētījumu par korekciju atšķirībām LatPos un Trimble tīklā atkarībā no datu formāta?
 
lāsteka
07.12.2011
14:18
tad vajag teiksim uzlikt kādus trīs punktus ap rīgu -+100km attālumā ''interesantākajās vietās piem. salaspils, Jūrmala un Ogre. un sarunāt vairākus (katru ar savādāku instrumentu)mērniekus - lai patestē. pēctam salikt kopā un patiesība radisies pati no sevis:)Ve būtu labi ja tie punkti būtu 1 vai 2 klases nivelēšanas tīkls....
 
abc
07.12.2011
15:52
Tu sagatvo un pasaki kur, busu blakus uzliksu gps
 
07.12.2011
15:55
Es arī piesakos notestēt.
 
Atis
07.12.2011
16:25
Atsūtiet man uz e-pastu atis.vallis[at]geostar.lv ziņu, kas vēlētos piedalīties.
Laiks varētu būt nedēļā pirms Ziemassvētkiem.
 
lāsteka
08.12.2011
09:12
Vel viens nosacijums lai veiksmīgs tests iznāktu. uzmērīšanas ''parametri'', jeb cik mērijumiem jābūt, ar cik piegājieniem, obligāti instrumentam jābūt uz kājām, vai turētāja - lai trīcošaā mērnieka roka nedara savu. un citi par ko jau Atis labāk zinās.
 
Kibers
08.12.2011
15:15
Nja tā viņš ir....
 
08.12.2011
16:05
Objektīvi būtu, ja liktu uz vienām kājām, lai neav centrēšanas kļūdas. Mērījumiem, manuprāt, būtu jābūt vismaz 3, un katrai sesijai būtu jābūt vismaz 5 min. Vajadzētu jau vēl ilgāk, bet tad jau jāņem arī šņabis līdzi (:, jo cerams, ka mērītāju savāksies vairāk par 2. Par pārējiem parametriem Atis gan jau pateiks, ko labāk.
 
beisiks
08.12.2011
16:13
nu, un ko tas pierādīs, rezultāts būs...
 
Kibers
08.12.2011
16:26
Vai tad visiem mērijumiem nevajadzētu būt vienlaicīgi, savādāk ko tur salīdzināt? Uznāks kaut kāda GPS bedre, kad mērīs?
 
08.12.2011
16:31
Pēc šīs pieejas jau vispār ar gps mērīt nedrīkst, ja katrā laikā cits rezultāts. Tāpēc jau pēc būtības arī jātaisa vairāki un ilgstoši mērījumi. Ja mēs diskutējam par to, vai gps var lietot rtk režīmā topeņu mērīšanai, tad jāskatās, vai šī izkliede, kas būs, saliekot kopā dažādu ražotāju aparātus, atbildīs likumā pieļautajai nesaistei.
 
lāsteka
08.12.2011
17:08
man šķiet ka ir taču noteikumi kuros rakstīts - ka jāmēra ar 2 piegājieniem dažādās dienās(pieņemsim pirmdien otrdien)ar dažādiem augstumiem. un cik tur tās ''epohi''. Drošivien rezultāts būs tāds - ka visi būs plus minus vienādi, bet dažām korekcijām būs lielāks koordinātu ''nesaistes'' aplis dažām mazāks, tāpat noteikti būs arī ar trimble un latpos.
 
lāsteka
08.12.2011
17:09
cik sprotu tad arī redzēs kura ta sistēma ir stabilāka..
 
JurisV
08.12.2011
18:00
Taisni vajadzētu visus rīkus laist caur dažādiem žanriem. Pirmkārt, reāla topējuma stilā: fiksējums + max 5 nolasījumi. Pēc tam var izvirst pēc instrukcijām un pašu ( vai Ata :) iedomām.
Pēc pieredzes- konkrētājos lauku (virs 100km no Rīgas) apstākļos, 200-300 nolasījumi nedod neko savādāku par 5 lasījumiem. Latposā ar Leiku.
 
..... Ventspilnieks
08.12.2011
18:09
Notestēju Ata produktu un tas strādā, starp citu ar 1200 leica GPS.
Radās pat kurioza situācija, ka atrados Irbenē, kur Latposam ir bāzes stacija, mērot Latpostīklā fix nevarēju dabūt, bet Trmble tīkls strādāja, tiesa gan ar pārāvumiem, jo Irbene no V-pils atrodas ap 30 km.
Ierosinu visiem kam problēmas ar Latpos sūtīt viņiem jautājumus, lai izskaidro problēmas, kādēļ viņi nevar nodrošināt līgumā minētos punktus, savādāk rodas situācija, ka monopols ir viņu pusē un lietotāji nesaņemot kvalitatīvu pakalpojumu maksā viņiem neadekvātu naudu...
 
RIBO
08.12.2011
19:00
JĀ šo ruden ar FIXu ir problēmas!
 
lāsteka
08.12.2011
19:14
par cik latposm nav konkurentu (vismaz nebija līdz trimblam) - tad nevaram lietot terminu ''neadekvāta cena''. trimblam tak ir dargāk ne?:)
 
rastepi
08.12.2011
20:04
ja nu kāds savācas uz mērīšanu - Izejot no 0 punkta, blakus izliekam vēl n punktus, un mēram kaut 10 gps vielaicīgi.
 
Janiszv
08.12.2011
22:49
LatPosam tā pat kā Trimble tīklam tiek rēķināti visi ietekmējošie faktori. arī jonosfēra. Tikai tā netiek tik krasi izcelta.
Ja ir kādi jautājumi, lūdzu, zvaniet!
Par kontrolmērījumiem - ja tiek veikti mērījumi rīgas apkārtnē, tad var salīdzināt 3 tīklus un 4 firmu instrumentus.
Mērījumus ieteicams veikt uz kāda no ģeodēziskajiem punktiem, lai tos varētu atkārtot.
 
09.12.2011
07:49
Ar interesi sekoju saruna. Diemžēl man nav GPS un es nevaru piedalīties pasākumā. Bet tas taču mani nekavē izteikt priekšlikumu, vai ne?
Pēc visām sarunām šeit un "dzīvajā" sapratu, ka neskaidrie jautājumi rodas par topogrāfijas uzmērījumiem. Tādēļ piedāvāju šādu testa daļu. Ar krītu uz asfalta vai iespraužot parasto celtniecības naglu zemē (atkarībā no tā, kur jūs rīkosiet pasākumu), iezīmēt topenes raksturīgos punktus - mājas stūris, koks, bordes mala, akas vāks, zālājs. Laukos, piemēram, meža stiga, kupica pie meža, zem augstsprieguma līnijas. Un tad, pat ne visiem vienlaicīgi, bet pats galvenais, godīgi, tā kā parasti (Dieva dēļ, ne 'kā vajag'!), pastāvot uz punkta 1s, 2s, cik nu kurš parasti stāv rokā turot GPS strādājot savā ikdienas tīklā, iziet testa gabaliņu. Pēc tam salīdzināt rezultātus, kurus iegūtu mājās, uz savas programmas apstrādātus. Ja neērti par to, ka ne vienmēr dara kā vajag - var taču nestādīties priekšā. Tā sakot "inkognito". Vismaz man ļoti gribētos redzēt šāda testa rezultātus. Tāds tests parādītu PRAKTISKO starpību starp mērījumiem. Lielākie 'kašķi' taču notiek par ikdienas darbu rezultātiem, nevis par zinātniskiem eksperimentiem. Tas būtu tāds praktisks uzskatāmais materiāls, kādas starpības rodas strādājot kā strādājam. Ja šie rezultāti atsķirsies no tiem, kuri iegūti mērot 'tā kā vajag', nu tad nav ko vāvuļot, ka "koki traucēja; saulei vētra bija piemetusies...". Nu, kaut kā tā. Ļoti gaidīšu eksperimenta rezultātus.
 
Ieteikums
09.12.2011
09:02
Diskusija laba, bet tiešām varam varbūt sarunāt un ziedot vienu dienu visi interesenti kas strādā ar GPS un aizbraukt teiksim uz konkurētu vietu un kopīgi pamērīt, padalītos pieredzē pieaicināt Trimble un Latpos pārstāvjus, lai katrs izstāsta, kā tad pareizi ir lietot šo un to... izanalizēt kopīgi radušās kļūdas un iegūt vērtīgu pieredzi...
 
atis.vallis@geostar.lv
09.12.2011
12:33
Ir jau nolemts - nedēļā pirms Z.Sv. Vēl jāizstrādā pamatota metodika, jāsagatavo materiāli un citas lietas. Esmu jau saņēmis piekrišanu no vēl dažiem entuziastiem. Atsūtiet uz e-pastu savu kontaktinformāciju!
 
12.12.2011
07:57
Varbūt kādam interesē, kā Krievijā ņemas ar robežām.
А.В. Гайгул (ФБУ «КП» по Забайкальскому краю): рекомендации по устранению пересечений границ и расхождению площадей ЗУ в ГКН
http://www.gisa.ru/81775.html
Un turpinājums:
Обсуждаем рекомендации по устранению пересечений границ и расхождению площадей ЗУ в ГКН
http://www.gisa.ru/81723.html
 
28.12.2011
12:03
Kā beidzās 'mērīšanās' eksperiments?
 
lāsteka
28.12.2011
12:18
ar garšīgām pusdienām
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Mērnieku laika ziņas
Sviitra_b
Arrow_left 2017. gada maijs Arrow_right
P O T C P S S
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930311234
Šodiena 2017. gada 28. maijs

Vārda diena:

Vilhelms, Vilis

Lietotāji svin vārda dienu:

Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.