Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Virtuālā ekspedīcija: UNESCO sarakstā iekļautie Strūves ģeodēziskā loka punkti (4. daļa - Zviedrija un Norvēģija) 02.09.2011

Sviitra

Noslēdzam vērienīgo apskatu par Strūves ģeodēziskā loka UNESCO mantojuma sarakstā iekļautajiem punktiem. Šoreiz dodamies uz pašiem Zviedrijas un Norvēģijas ziemeļiem, kur patlaban valda polārā diena un atrodas pēdējie 8 no mūsu meklētajiem 34 punktiem.

„Perävaara”, Zviedrija. Šis punkts atrodas ļoti tuvu Somijas „Tornea” punktam (par ko lasiet raksta iepriekšējā turpinājumā) – Zviedrijas pusē robežai netālu no Haparandas pilsētas atrodas 89 metrus augstais Peravaras pakalns, uz kura arī atrodas šis punkts. Tas pakalna augstākajā vietā atzīmēts ar akmeņu krāvumu, uz viena zemē ieraktā akmeņa ievilkts slīps krusts, kas apzīmē punkta centru. Peravaras pakalns atrodas apmēram 8 kilometru attālumā no Zviedrijas 99. šosejas.

„Pullinki”, Zviedrija. Pullinku punkts savukārt atrodas iepretī Somijas Avasaksas paugura punktam - 335 metrus augstajā Pullinku kalnā, kas ir tuvu Overtornea pilsētiņai. Par šo punktu pieejama ļoti skopa informācija un attēli. Zināms vien tas, ka Pullinkus ģeodēzijas vēsturē ierakstījusi ne tikai Strūves ekspedīcija  – paugurs izmantots kā ģeodēziskais punkts arī franču astronoma/ģeodēzista Pjēra de Mapertuī ekspedīcijā 1736-1737. gadā, kā arī Jonsa Svanberga vadītajā Zviedrijas zinātņu akadēmijas ekspedīcijā 1801-1803. gadā. Par godu Mapertuī ekspedīcijai uz pakalna pat atrodas, kā var spriest no pieejamajiem attēliem, iespaidīgāks piemineklis (piramidāls akmeņu krāvums) nekā Strūves ekspedīcijai veltītais informācijas stabs. Starp citu, uz kalna atrodas arī kalnu slēpošanas trase, kas šeit piesaista tūristus.

„Kerrojupukka”, Zviedrija. Jupukas punkts atrodas uz tāda paša nosaukuma paugura, kas atrodas uz ziemeļiem no Pajalas pilsētas. Jupukas paugurs ir 277 metrus augsts, bet Jupukas punkts atrodas pāris metrus no tā virsotnes, no kurienes tika uzņemts mērījums. Tieši Jupukas punkts bija tā vieta, kur Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas prezidente Kērstina Fredga 2006. gadā oficiālā ceremonijā atklāja Strūves loka Zviedrijas UNESCO punktus. Jupukas punkts tiek dēvēts par visvieglāk sasniedzamo no Zviedrijas punktiem, jo tieši blakus tam iet 99. šoseja.

„Pajtas-Vaara”, Zviedrija. Šis punkts atrodas visaugstāk no līdz šim apskatītajiem – 445 metrus augstajā Tynnyrilaki paugurā. Arī, šeit, Zviedrijai ierasti, punktu apzīmē neliels akmeņu krāvums un 2006. gadā uzstādītie koka stabi. No kalna paveras (no kokiem izcirsts) skats uz tālumā esošo Stuoroivi punkta vietu Somijas pusē.

„Bealjášvárri”, Norvēģija. Par šo punktu pieejams stipri maz informācijas un neviena bilde. Zināms vien tas, ka punkts atrodas Kautokeino pilsētā vai tuvu tai, uz paugura virsotnes. Lai nokļūtu līdz punktam, jābrauc no Kautokeino virzienā uz Avzi, kur no stāvlaukuma marķēta taka ved uz Beljasvari, kas ir apmēram stundas gājiens. Informāciju par punktu varot iegūt arī Kautokeino tūristu birojā, un šis punkts ir ne pārāk iecienīts (tomēr arī ne pavisam neievērots) tūrisma objekts – gadā to apmeklē vairāki simti cilvēku.

„Luvddiidcohkka” (arī „Lodiken”), Norvēģija. Vēl viens Kautokeino punkts, vēl viens uz paugura (šo varbūt iespējams dēvēt jau par nelielu kalnu, jo tā augstums sasniedz 638 metrus). Punkts atrodas ļoti atvērtā, klajā apvidū bez mežiem, un tas ir atzīmēts ar akmens stabu. Piekļūšanu Lodiken atvieglo tas, ka atjaunots 12 kilometru garais pievadceļš Lodiken apkārtnei no galvenā ceļa. Arī Lodiken, līdzīgi kā Beljasvari, apmeklē pāris simti cilvēku gadā.


"Lille-Raipas”, Norvēģija. Lille-Raipas paugurs ir 286 metrus augsts, bet, pateicoties klajajai apkārtnei, no tā paveras plašs skats uz Altas pilsētiņu, fjordu un apkārtējiem kalniem. Šeit labi iekārtota tūrisma infrastruktūra – ir pabeigts stāvlaukums un uzstādīts informācijas dēlis ar informāciju norvēģu, sāmu, angļu un vācu valodās. No stāvlaukuma gājiena laiks līdz pašam punktam ir apmēram 50 minūtes. Punkts ir iekļauts arī maršrutā, ko organizē vietējais sporta klubs (katru gadu Altas pašvaldība organizē sacensību iedzīvotājiem kāpšanā trīs kalnos, un Lille-Raipas ir viens no tiem). Līdz ar to Lille-Raipas ir ļoti apmeklēts punkts – gadā pie tā paviesojas apmēram 8000 cilvēku. Pašu punktu raksturo neliels akmeņu krāvums uz iespaidīga klintsbluķa.

„Fuglenes”, Norvēģija. Pats galējais ziemeļu un tātad visa Strūves loka noslēdzošais punkts, pasaules vistālāk uz ziemeļiem esošajā Hammerfestas pilsētā atrodošais Fuglenes uzskatāms arī par pašu populārāko un komerciālāko Strūves loka punktu, kura tūrisma rādītāji sasniedz jau ļoti ievērojamus ciparus ne vairs tikai Strūves loka kontekstā vien – ar apmēram 100 000 cilvēku gadā tas kļuvis par vienu no galvenajiem visas Hammerfestas tūrisma objektiem. Tieši šeit 1852. gadā tika pabeigta Strūves loka uzmērīšana un vēl pēc diviem gadiem, 1854. gadā uzstādīts skaists piemineklis – Meridiāna kolonna. Mūsdienās netālu no kolonnas ierīkots arī kiosks, kurā pieejami ar Strūves loku saistīti informatīvie materiāli. Polārajā naktī kolonna tiek izgaismota ar 4 prožektoriem. 

Ikars Kubliņš

Komentāri:
 
raitisx
02.09.2011
19:47
Paldies Ikaram par interesanto aprakstu. Raksti vēl :)
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Sviitra_b
Arrow_left 2017. gada novembris Arrow_right
P O T C P S S
303112345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930123
Šodiena 2017. gada 24. novembris

Vārda diena:

Velta, Velda
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.