Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Virtuālā ekspedīcija: UNESCO sarakstā iekļautie Strūves ģeodēziskā loka punkti (2. daļa - Latvija, Lietuva, Igaunija) 17.08.2011

Sviitra

 Turpinām virtuālo ceļojumu pa UNESCO mantojuma sarakstā iekļautajiem Strūves ģeodēziskā loka punktiem. Šoreiz - Baltijas valstis. 

 „Gireišiai” (arī „Karischki”), Lietuva. Gireišu ģeodēziskais punkts atrodas netālu no Rokišķu pilsētas, mazliet uz dienvidiem no Paņemunēļa ciemata, paugurainā apvidū Lietuvas ziemeļaustrumos. Kopš 1994. gada tas funkcionē kā viens no svarīgākajiem otrās klases ģeodēziskajiem punktiem Lietuvas koordinātu sistēmā. Interesanti, ka saistībā ar šo punktu Rokišķu pašvaldība iecerējusi salīdzinoši vērienīgus tūrisma attīstības plānus - pagājušā gada oktobrī pat tika izsludināts ideju konkurss par teritorijas ap punktu labiekārtošanu, paredzot, ka jāizbūvē gan skatu platforma, gan autostāvvieta, gan ugunskuru vieta un pat bērnu rotaļlaukums. Konkursā uzvarēja triju arhitektu projekts, kuru varat aplūkot šajā bildē. Projekta budžets ir 226 875 liti (ap 45 000 lati). Strūves loka punktiem neierasti grandiozais attīstības plāns gan nenozīmē, ka pašlaik tur nebūtu nekā – jau šobrīd Gireišiai punkts izskatās ļoti solīdi, jo tur ir gan obelisks, gan liels informatīvs stends. 

„Meškonys”, Lietuva. Meškoņu punkts atrodas Viļņas apgabalā, uz paugura blakus miniatūrajam Meškoņu ciematam, kurā dzīvo tikai 24 cilvēki. Obelisks ar informācijas stendu (Lietuvā arī tiek ieturēts viens stils) šeit tika uzstādīts 2006. gada 16. jūnijā, atklājot punktu kā publisku apmeklējumu objektu. No paugura virsotnes paveras diezgan plašs skats pār tuvējās apkārtnes mežiem, kas Meškoņu punktu varētu darīt pievilcīgu ne vien ģeodēzijas speciālistiem, bet arī plašākam potenciālo tūristu lokam. 

 

„Paliepiukai” (arī „Beresnäki”), Lietuva. Trešais no trim UNESCO sarakstā iekļautajiem (kopumā Lietuvā ir 18 Strūves loka punkti) atrodas tuvu Viļņai – tikai 18 kilometru attālumā no galvaspilsētas un pāris kilometru no Viļņas-Minskas maģistrāles, tomēr, kā liecina punktu apmeklējušie, apvidus ir ļoti nomaļš un lauciniecisks. Lai nokļūtu līdz punktam ar sabiedrisko transportu, Viļņā jāsēžas 16-tajā piepilsētas autobusā un jābrauc līdz Pošuku pieturai, no kurienes līdz punktam ir 3 kilometru gājiens.

„Jēkabpils”, Latvija. Jēkabpils punkts ir ievērojamākais no Latvijas 16 Strūves meridiāna punktiem, tas noslēdza Tērbatas-Krustpils triangulācijas daļu, ko Strūve uzmērīja no 1822. līdz 1827. gadam. Tieši Jēkabpils punkts tika uzmērīts un ierīkots 1826. gada jūnijā. Interesanti, ka Jēkabpils punkta, iespējams, nemaz nebūtu, ja Krustpils pils tornī būtu bijis iespējams novietot visus nepieciešamos astronomiskos instrumentus (no Tartu (Tērbatas) observatorijas bija atvesti gan 2 Repsolda svārsta pulksteņi, gan Ertela vertikālriņkis, Reihenbaha universālinstruments un Dollonda 8 pēdu pasāžinstruments). Tā kā tornis tam nebija piemērots, Strūve atrada piemērotu vietu Daugavas pretējā krastā, no kurienes bija pārredzami nepieciešamie triangulācijas punkti. 1931. gadā, veidojot Latvijas 1. klases triangulācijas tīklu, Jēkabpils punktu vēlreiz nostiprināja un pārklāja ar piemiņas akmeni, kā arī uzbūvēja 42 metrus augstu triangulācijas koka signāltorni, kas līdz mūsdienām tomēr nav saglabājies. Mūsdienās Jēkabpils punkts atrodas nelielā parkā, kas nosaukts Strūves vārdā, bet pie punkta 2006. gada 17. jūnijā (tieši dienu pēc „Meškonys” punkta Lietuvā) tika atklāta nerūsējoša metāla plāksne granīta monolītā, turpat netālu uzstādīts arī trijkājis, apkārtējais laukums svaigi izbruģēts. 

„Sestukalns”, Latvija. Sestukalna punkts atrodas 216 metrus augstajā Ziestu kalnā, Madonas rajonā, Ērgļu-Kokneses ceļa malā. Šis punkts tika nostiprināts ar stabilu centru 1824. gadā, bet 1904. gadā to atjaunoja Krievijas militārie ģeodēzisti, veidojot jaunu 1. klases triangulācijas tīkla sasaisti ar agrāko Strūves tīkla līniju Sestukalns – Gaiziņkalns. Atjaunotā punkta virspusē tika novietots liels granīta akmens ar raksturīgo mērniecības zīmi – iekaltu krustu un atjaunošanas gadu. Savukārt 2007. gada janvārī ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu un Madonas rajona Sausnējas pagasta pašvaldības līdzfinansējumu Ziestu kalna virsotnē tika uzstādīts akmens ar piestiprinātu granīta plāksni, kurā attēlota norāde uz ģeodēzisko punktu. 

„Dorpat”, Tartu vecā observatorija, Igaunija. Tartu observatorijas punkts pretendē būt par visa ģeodēziskā loka centrālo un galveno punktu. Tartu universitāte bija F.G.V. Strūves studiju vieta, šajā pilsētā viņš veica savus pirmos ģeodēziskos eksperimentus un tieši Tartu vecā observatorija ir pats pirmais uzmērītais Strūves meridiāna punkts. Observatorija atrodas pilsētas centrā, Doma kalnā, tuvu Eņģeļu tiltam. Observatorijā ģeodēziskais punkts bija ierīkots celtnes kupola centrā, diemžēl oriģinālais punkts nav saglabājies, taču bija iespējams to restaurēt, izmantojot Strūves mērījumus un aprēķinus. Tagad punkts ir marķēts ar misiņa plāksni. Pārdesmit metrus no observatorijas atrodas arī liels Strūvem veltīts akmens piemineklis. Šogad, 27. aprīlī, kad observatorija svinēja savu 200 gadu jubileju, tā tika atvērta publikai kā muzejs – tiesa gan, tā ir vairāk astronomijai un ēkas vēsturei kopumā, nekā tieši Strūves lokam veltīta ekspozīcija, taču muzeja gides labprāt pastāstīs arī par Strūves ģeodēzisko loku. Muzejā atrodas arī liela Strūves loka karte, brošūras un citi izziņas materiāli. 

„Simunas” („Katko”), Igaunija. Simunas punkts atrodas Igaunijas ziemeļaustrumos, apmēram 1 kilometru uz austrumiem no nelielā Simunas ciemata (454 iedzīvotāji), lauka vidū. Simunas punkts tika uzmērīts 1827. gadā Simunas-Voiveres līnijas ietvaros. Šīs līnijas garums saskaņā ar Strūves aprēķiniem bija 4512.279 metri, bet pēc mūsdienās veiktajiem precizējumiem - 4512.293 metri, niecīgā 14 milimetru atšķirība parāda Strūves darba akurātumu. Simunas punktu 1849. gadā Strūves draugi F.B. Lutke un F. Vrangels atzīmēja ar 1,9 metrus augstas granīta kolonnas uzstādīšanu, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Mūsdienās tuvu piemineklim vēl uzstādīta arī informatīvā plāksne. 

„Võiveres” („Woibifer”), Igaunija. Voiveres punkts ir otrs Simunas-Voiveres līnijas galapunkts, tas atrodas blakus Voiveres (pavisam mazs ciemats ar 40 iedzīvotājiem) vējdzirnavām, tāpēc nav grūti atrodams, lai arī šim punktam nav nekādu pašam savu virszemes atribūtu – ierasto obelisku, trijkāju vai informācijas plakātu. Sākotnēji tika domāts, ka Voiveres punkts vispār ir iznīcināts, taču 2001. gadā, izmantojot GPS mērījumus, tas tika atrasts. Punkts atrodas 20 cm zem zemes un tā centrā ir granīta akmens ar vidū izurbtu caurumu, kas stāv uz kaļķakmens pamatnes. 

Papildfoto:

Jēkabpils

 
 
 
 
Tartu
 
 
 
Ikars Kubliņš
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Sviitra_b
Arrow_left 2017. gada maijs Arrow_right
P O T C P S S
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930311234
Šodiena 2017. gada 29. maijs

Vārda diena:

Raivis, Raivo, Maksis

Lietotāji svin vārda dienu:

Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.