Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Izsludināti MK noteikumi "Kārtība, kādā veic vietējā ģeodēziskā tīkla uzturēšanu" 01.08.2011

Sviitra
 
Noteikumu projekts ietver vietējā ģeodēziskā tīkla ierīkošanas, uzturēšanas un informācijas sniegšanas kārtību, t.sk.:
 
vietējā ģeodēziskā tīkla uzturēšanas pamatnosacījumus un precizitāti;
noteikumus vietējā ģeodēziskā tīkla punktu apzināšanai un izvērtēšanai, vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanai (tajā skaitā jaunu ģeodēzisko punktu ierīkošanai), kā arī vietējā ģeodēziskā tīkla pārmērīšanai un ģeodēzisko datu atjaunošanai, ievērojot to, ka vietējais ģeodēziskais tīkls šobrīd jau ir ierīkots;
vietējā ģeodēziskā tīkla uzturēšanas ietvaros noteiktos pamatprincipus regulārai vietējā tīkla apsekošanai, kas nodrošina tā turpmāko uzturēšanu;
pamatprincipus vietējo ģeodēzisko tīklu informācijas apritei, tās sniegšanai un uzglabāšanai Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzē, ievērojot Ģeotelpiskās informācijas likumā un Ministru kabineta noteikumu projektā „Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi” (VSS-1433) noteiktos principus.
 
Informāciju sagatavoja:
Lauma Lieksne,
LĢIA Ģeodēzijas un kartogrāfijas departamenta
Ģeodēzijas nodaļas vadītāja
Tālrunis: +371 26655069
E-pasts: lauma.lieksne@lgia.gov.l
Komentāri:
 
merniecins
01.08.2011
17:46
Beidzot sākam piezemēties līdz reālam darbam pašu zemes lietu sakārtošanai!(Vai tik drīz netiks pasludināta zemes reformas pabeigšana?)Bet gan jau vēl paies gadi 10, kamēr tiks skaidrībā ar putru,kas sastrādāta vietējiem pārrēķinātiem tīkliem neejot kopā ar LKS.Gadi 8 jau par to runāts...
 
lāsteka
02.08.2011
21:56
tiklīdz ap katru pilsētu LĢIA sarīkos tos atbalstapunktus - viss sāks sakārtoties. Varēs sākt strādāt LKSā beidzot:) šī ir pat labāka ziņa nekā tāda, ja ģeometrs atteiktos no savām privilēģijām....
 
Aivars
02.08.2011
22:53
Jāapbēdina Lāsteka, LĢIA vietējo poligonometriju neierīkos. To LĢIA nesmuki ar GIL, ir uzgrūdusi pašvaldībām, kuras 99% no to nekā nejēdz.
 
lāsteka
04.08.2011
21:28
ta nejau vietējo - izejas punktus no kuriem tad pašvaldības arī veidos savus 4.klases tīklus.
 
lāsteka
06.08.2011
00:30
Lietuvas sertificēšanās goggle tūlkojumā:
http://translate.googleusercontent.com/translate_c?hl=lt&rurl=translate.google.com&sl=lt&tl=lv&u=http://www.matininkuasociacija.lt/uploads/documents/rastai/20110531_rastas_nr9_nzt_delegzamino.pdf&usg=ALkJrhgV3WQfcMFbcWQiQidk3gFQYSPO_A
 
08.08.2011
21:00
Paldies par centību.
Bet tulkojums murgains.....
 
lāstaka
19.08.2011
12:11
Noteikuma projekta virsraksts ir izveidots neatbilstoši noteikumu projekta saturam, virsraksts ir jāpapildina ar vārdiem „ierīkošanas un informācijas sniegšanas”
Noteikumu projekts nav izveidots un strukturēts atbilstoši juridiskās tehniskas prasībām. Noteikumu projekta nodaļa ir jāveido atbilstoši Ministru kabinetam dotajam deleģējumam. I Vispārīgie jautājumi, II Vietējo ģeodēzisko tīklu ierīkošana, III Vietējo ģeodēzisko tīklu uzturēšana, IV Informācijas sniegšana par vietējiem ģeodēziskajiem tīkliem un V Noslēguma jautājumi. Šis iebildums ir ļoti būtisks, lai vēlāk piemērojot tiesību normas būtu iespējams veikt to interpretāciju arī Sistēmisko interpretācijas metodi. Un teksts būt skaidri strukturēts un viennozīmīgi saprotams.
Visas noteikumu projektu normas ir pārkārtojamas atbilstoši piedāvātajām noteikumu projekta jaunajām nodaļām.
Noteikumu projekta otrās, trešās, ceturtās, piektās nodaļas nosaukums pēc būtības neatbilsts likumā dotajam deleģējumam, tomēr, ja šādas normas ir pamatoti iekļaut noteikumu projekta saturā normu kopums būtu apkopojams kā apakšnodaļa kādā no nodaļām II Vietējo ģeodēzisko tīklu ierīkošana, III Vietējo ģeodēzisko tīklu uzturēšana, IV Informācijas sniegšana par vietējiem ģeodēziskajiem tīkliem un V Noslēguma jautājumi.


Par punktiem:
2. punkts svītrojams, jo Ministru kabineta noteikumos ir jālieto un jāpieturas pie Ģeotelpiskās informācijas likumā noteiktās terminoloģijas un jēdzienu skaidrojumiem. Faktiski Vietējais ģeodēziskais tīkls ir jau definēts ar Ģeotelpiskās informācijas likuma 1.panta 3. un 4.punktā, 12.panta otrās daļas 3.punktā un panta septītajā daļā.
Turklāt no esošās redakcijas nav skaidrs kādā Vietējās pašvaldības pārziņā var būt administratīvajā teritorijā esoši ģeodēziski punkti, jo nevienā normatīvajā aktā vietējai pašvaldībai nav noteikta ģeodēzisko punktu kopuma pārzināšanas funkcija, jeb vietējai pašvaldība nav noteikta kā ģeodēzisko punktu kopuma pārzinis. Noteikumu projekta punktā aizstāt vārdu „pārziņā” ar citu vārdu vai vārdiem attiecīgā locījumā, kas tieši, viennozīmīgi un nepārprotami izskaidrotu vietējās pašvaldības funkcijas, kas domātas šajā punktā.
Neviennozīmīgi interpretējumu vārdu lietošana tiesību normās rada nepamatoti sarežģītu tiesību normas interpretāciju un piemērošanu, kas var novest pie kļūdainas tiesību normas piemērošanas, kas nav pieļaujams.
3. Ģeotelpiskās informācijas likuma 12.panta astotajā daļā nav noteiktas tiesības Ministru kabinetam noteikt vietējā ģeodēziskā tīkla veidošanas mērķi, turklāt sniegtais skaidrojums nepamatoti sašaurina Vietējā ģeodēziskā tīklā veidošanai nepieciešamus mērķu sasniegšanai, kas noteikti Ģeotelpiskās informācijas likuma 12.panta septītajā daļā „blīvumam, kas atbilst informācijas iegūšanas mērķim”, šāda norma nepamatoti liedz ierīkot un izmantot vietējo ģeodēzisko tīklu citiem mērķiem, kas nav minēti noteikumu projekta 3. punktā.
3.punkta otrajā teikumā ir sniegts skaidrojums kāpēc ir nepieciešams ģeodēziskasi atbalsta punkts „atbalstpunkts” taču skaidrojumā iekļautais uzskaitījums neietver visu procesu uzskaitījumu, kuros būtu nepieciešams izmantot informāciju par vietējiem ģeodēziskajiem tīkla punktiem. Vārdu „arī citu objektu” lietošana rada iespēju tiesību normu piemērot papilašināti līdz ar ko būtu lietderīgi Vai nu teikums ir papildināms ar visiem gadījumiem, kad ir izmantojama vietējā ģeodēziskā tīkla punktu informācija vai teikums svītrojams.
Ņemot vērā minētu būtu nepieciešams apsvērt iespēju trešo punktu svītrot vai pārfrāzēt atbilstoši tiesību normu būtībai, kuras būtu pamatotas un nepieciešams noteikt ar ministru kabineta noteikumiem likuma deleģējuma ietvaros. Ja trešā punkta otrajā teikumā minētā norma tomēr ir nepieciešama, tad tā ir izdalāma kā jauns punkts.
4. punkts pēc būtības dublē normas, kuras jau ir noteiktas Ģeotelpiskās informācijas likuma 12.panta 7.daļā. Tiesību normu pārrakstīšana jeb dublēšana nav pieļaujama, jo tiesību normu paralelitāte var maldināt tiesību normu piemērošanu. Savu kārt pēc būtības šī norma ir klaji deklaratīva, jo Ģeotelpiskās informācijas likumā nav noteikta kārtība kā vietējā pašvaldība varētu veikt tīkla aizsardzību, un Ministru kabinets vēl nav izdevis noteikumus par ģeodēzisko atskaites sistēmu. Turklāt būtiski ir tas ka likums neparedz deleģēt Ministru kabinetam noteikt ģeodēzisko tīklu aizsardzības kārtību. Vienīgā norma kas par to kurā ir Ģeotelpiskās informācijas likuma 14.pants, kurš nenosaka un neatšifrē aizsardzības procesu, pasākumu kopumu kā ir nodrošināma „vietējā tīkla” aizsardzība, bet gan to ka vietējā ģeodēziskā tīkla punkti ir pašvaldības īpašums un atrodas pašvaldības aizsardzībā. Ja normas Ministru kabinets vēl nav noteicis un tās ir būtiskas šo noteikumu ieviešanai un izpildei šie noteikumu projekti ir virzāmi vienlaicīgi, iespējams ir nepieciešams sagatavot protokollēmumu un jābūt attiecīgai norādei noteikumu projekta anotācijā par noteikumu projektu vienlaicīgu virzīšanu. No noteikumu projekta punkta redakcijas nav viennozīmīgi saprotams kādā veidā vietējai pašvaldībai savā rīcībā būs jāvadās no punktā minētā ministru kabineta noteikuma normām, lai izpildītu vietējai pašvaldībai noteikto pienākumu tīkla ierīkošanai, uzturēšanai un aizsardzībai. Nepieciešams normu precizēt vai svītrot, jo Vietējai pašvaldībai savā rīcībā vienalga būs jāņem vērā Ministru kabineta noteiktās spēkā esošās tiesību normas.

5. Punkts pārvietojams uz jauno III nodaļu „Vietējā ģeodēziskā tīkla uzturēšana”. Noteikumu projekta 5. punktā ir paplašināti skaidrots Ģeotelpiskās informācijas likumā lietotais jēdziens Vietējā ģeodēziskā tīkla uzturēšana. Noteikumu projektā ir jāpieturas pie likumā lietotās terminoloģijas un ir nepamatoti ieviest jaunu jēdzienu interpretāciju. Likuma izpratnē lietotā Vietējā ģeodēziskā tīkla uzturēšana pēc būtības paredz darbību kopumu kuru veic Vietējā pašvaldība lai nepārtraukti nodrošinātu vietējā ģeodēziskā tīkla esību. Noteikumu projekta 5.punktā ir nepamatoti smalki izdalīti procesi (vietējo tīklu: pārmērīšanu un ģeodēzisko datu atjaunošanu, aizsardzību, pārraudzību, informācijas apriti), kuru jēga neatbilst Likuma deleģējumam un līdz ar ko noteikumu projektā nav iekļaujam. Noteikumu projektā vajadzētu izvairīties no jaunas terminoloģijas veidošanas lai tiesību normas būtu viennozīmīgi interpretējamas un piemērojamas.
Turklāt, nav vispār skaidrs kāds darbību kopums ir domāts „pārraudzībā ” veidojot jaunu terminu un jēdzienu izpratni ir būtiski paredzēt to viennozīmīgu un nepārprotamu būtību un jēgu, lai nodrošinātu iespēju tiesību normas piemērot. Noteikumu projekta piektais punkts un attiecīgi strukturētās nodaļas
Piedāvājam Piekto punktu vainu svītrot vai izteikt šādā redakcijā: „Vietējā pašvaldība veicot vietējo tīklu uzturēšanu organizē un nodrošina ģeodēzisko zīmju projektēšanu, ierīkošanu (tai skaitā arī atjaunošanu) un likvidēšanu apvidū.”
6. Teikums nav gramatiskai saprotams, nav skaidrs kā var piesaistīt valsts ģeodēzisko tīklu ar 3-6cm precizitāti, veidojot vietējo tīklu.
Sestā punkta gramatiskā teikuma uzbūve liedz iespēju viennozīmīgi saprast tiesību normas būtību un jēgu. Teikuma otrajā daļā paredzēts, ka ģeodēzisko punktu augstumus nosaka ar standartnovirzi līdz 1cm un koordinātas līdz 2 cm. No minētā nevar viennozīmīgi izsecināt
Pirmkārt, vai vārds standartnovirze ir attiecināms arī uz koordinātu noteikšanu ar 2 cm
Otrkārt nav skaidrs kāpēc precizitātes raksturošanai ir izvēlēta standartnovirze, kas pēc savas būtības nekādā veidā neraksturo rezultāta precizitāti, bet tikai atkārtotu mērījumu rezultātu izkliedi. Atbilstoši matemātiskās statistikas principiem standartnovirzi izmanto, lai raksturotu rezultātu izkliedi ap izlases aritmētisko vidējo.
Kas pēc būtības rada iespēju ģeodēzistam izpildīt nepareizus mērījumus un nodrošināt noteikumu projektā paredzētās normas izpildi. Paredzot šādu precizitāti raksturojošo kritēriju vispār nav iespējams nodrošināt ne augstuma ne plaknes koordinātu atbilstību paredzētajiem kritērijiem. Kuri arī nav viennozīmīgi definēti.
Jo precizitātes novērtējums ir relatīvs un arī analizējams relatīvi. Ja ir nepieciešams nodrošināt ģeodēziskā punkta noteiktības kritērijus, noteiktības prasības primāri ir jānosaka mērījumiem. Turklāt ir jāņem vērā kļūdu teorijā noteiktie kļūdu uzkrāšanās principi un to ietekme uz rezultātu.
No sestā punkta var noprast, ka noteikumu projekta autors vēlās ieviest normu, kura paredzētu vietējā ģeodēziskā tīkla punkta stāvokļa atbilstību attiecībā pret valsts ģeodēziskā tīkla punktu ar noteiktību 3 līdz 6 centimetri, tad nav skaidrs kāda ir sakarība starp punkta noteiktības kritēriju attiecībā pret valsts ģeodēzisko tīklu un paredzēto standartanovirzi līdz vienam un diviem centimetriem.
Norādām uz nepieciešamību noteikt gan kļūdas, gan pieļaujamā labojuma lielumus.
7.puntā minētajai normai būtu jābūt iekļautai Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras nolikumā. Turklāt nav skaidrs ko sevī ietver metodiskā uzraudzība un koordinēšanu, kas tiek noteikta Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūrai , nepieciešams noteikumu projektu papildināt precizējot Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras kompetenci. Vai minētās darbības nozīmē, ka Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra vērtēs Vietējās pašvaldības pieņemto lēmumu pamatotību? Kādā veidā Latvijas ģeotelpiskā aģentūra ir spējīga nodrošināt vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanas koordinēšanu, šāda norma ir absurda, jo apsvērumi un iemesli kāpēc vietējā pašvaldība ierīkos ģeodēziskās zīmes savu mērķu sasniegšanai primāri ir zināmi tikai pašvaldībai un ģeodēzisko zīmju izvietojuma projektēšana nav tik sarežģīts process, lai būtu vajadzīga tīkla pilnveidošanas koordinēšana no aģentūras puses. Ir jāņem vērā, ka ģeodēziskā tīkla veidošana ir darbs kuru ir tiesīgs veikt sertificēts ģeodēzists un šīs personas kompetence ir pilnībā pietiekoša lai veiktu ģeodēziskā tīkla ierīkošanu.
Svītrot noteikumu projekta septītā punktā vārdus „un koordinē vietējā tīkla pilnveidošanu, ģeodēzisko datu atjaunošanu un ģeodēziskās informācijas apriti”
8.punkta norma ir pašsaprotama un pēc būtības regulē ģeodēzista darba izpildes organizatorisko pusi, kura nav jānosaka ministru kabineta noteikumos.
Izteikt astoto punktu šādā redakcijā: „Vietējā tīkla ģeodēzisko punktu apzināšana veic visā vietējās pašvaldības teritorijā.”
9. Nav skaidrs ar kādu mērķi noteikumu punkta devītais punkts ir uzrakstīts, jo
Noteiku projektā būtu ieteicams vienviet apkopot tiesību normas, kas saistītas ar vietējā ģeodēziskā tīkla tehnisko, kvalitatīvo novērtēšanu un tīkla projektēšanas darbībām. Noteikumu projekta 9.punkta prasības pēc būtības attiecās uz vietējā ģeodēziskā tīkla projektēšanu, ierīkošanu. Taču paredzētā tiesību norma nav viennozīmīgi izprotama un tātad arī nebūs viennozīmīgi izpildāma, jo jau esošā tīkla izvērtēšanā, kurai vairāk ir tehnisks raksturs apstākļi par apbūvi un plānoto perspektīvo apbūvi nav būtiski. Jo tehniskās izvērtēšanas mērķis būtu noskaidrot esošā vietējā tīkla stāvokli ģeodēzisko punktu koordinātu un augstuma atzīmju pareizību.
Noteikumu projekta devīto punktu svītrot vai pārvietot uz jauno II nodaļu vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošana.
10.punkts. Nav skaidrs kas ir „Visi gadījumi” kad veicama apsekošana un izvērtēšana, nepieciešams punktu redakcionāli precizēt.
10.1. Nav skaidrs ar kādu mērķi, un pats svarīgākais, kā, ģeodēzists vispār var veikt valsts tīkla punktu izvērtēšanu. Valsts ģeodēziskā tīkla punkti garantē ģeodēziskās informācijas pareizību un tie nav jāizvērtē, tie ir jāpieņem kā nekļūdīgi, taču tos izmantojot ģeodēzistam ir jāizvēlas tādas mērīšanas un datu apstrādes metodes kas nodrošina kontroli arī starp valsts ģeodēziskā tīkla punktiem, piemēram veic liekus mērījumus un izmanto vismaz trīs ģeodēziskos punktus. Tāpat arī nav skaidrs kādas darbības sevī ietver izvērtēšana, jo noteikumu projekts nesatur normas, kas atklātu izvērtēšanas darbību apjomu būtību un mērķi. 10. punktu pārstrukturēt, lai vārds „izvērtē” neattiecas uz 10.1. apakšpunktu.
11. punkts redakcionāli precizējams izslēdzot liekvārdību un nelietojot vārdu „noturība”, jo ģeodēzisko zīme ir izveidota, lai tā būtu noturīga praksē lielāko tiesi ir jāsastopas nevis ar zīmes nenoturības gadījumiem , bet ģeodēziskās zīmes bojāšanu un pārvietošanu, veicot zemes darbus, šajos gadījumos lietot vārdu „noturība ” nav gramatiski korekti. Izteikt 11.punktu šādā redakcijā: „Vietējā tīkla ģeodēzisko punktu augstuma un plaknes koordinātu vērtību pārbaude ir jāveic, lai nodrošinātu to atbilstību noteiktajām precizitātes prasībām.”
12. Noteikumu projektā 12. un 26.punktā aizstāt vārdu „rekognoscēšanu” ar vārdu vai vārdiem latviešu valodā attiecīgā locījumā.
13. Redakcionāli precizēt punktu svītrojot vārdus „datu saskaņu” un otro teikumu. Ģeodēzisko uzdevumu risināšanai piemērotākos instrumentus un darbu izpildes metodes var brīvi izvēlēties sertificēts ģeodēzists, lai nodrošinātu nepieciešamos ģeodēziskā darba rezultātus. Darba organizatoriskās un instrumentu izvēles prasības nav tehniski pamatoti iekļaujamas noteikumu projekta tekstā, turklāt, tās ir pašsaprotamas, jo ģeodēziskos darbus ir tiesīgs izpildīt vienīgi sertificēts ģeodēzists.

15. Nav skaidrs pamatojoties uz kādiem apstākļiem un tiesību normām pašvaldībai ir jārīkojas divos minētajos veidos. Pamatojumu nepieciešams iekļaut Noteikumu projekta anotācijā.
15.2.apakšpunktā minētais princips nav ģeodēziski pamatots, jo nav viennozīmīgi atšifrēts, kas ir „mērniecības darbi”. Nepieciešams redakcionāli precizēt apakšpunktu. Un papildināt apakšpunktu ar skaidrojumu kā veicama vietējā ģeodēziskā tīkla pakāpeniskā pilnveidošana.
17.punktā nepareiza atsauce uz apakšpunktu 14.1.p.
18. Tiesību normai nav juridiskās slodzes, jo darbu izpildīšanas kārtība neietekmē izdarāmā darba rezultātu. Neveicina un neietekmē ar vietējiem ģeodēzisko tīkliem saistīti jautājumu risināšanu. Darbību izpilde ir saistīta ar finansējumu un darba apjomu, turklāt nav noteikts ka šie darbi būtu veicami viena darba ietvaros. Visām pašvaldībām ir jābūt iespējai pašām plānot un veikt veicamo darbu atbilstoši savām iespējām. Turklāt nav skaidrs ko nosaka pilnveidošanas princips „īstenot kārtās”. Kas ir kārta? Atbilstoši kam šīs kārtas nosakāmas?
19.Ir nekorekti noteikt, ka pilnveidoto vietējo tīklu veido kā poligonometrijas tīklu. Normatīvie akti nesatur definējumu poligonometrijas tīklam. Poligonometrija ir ģeodēzisko darbu izpildes metode, paņēmienu un principu kopums, kuram ir savi priekšnosacījumi un tehniskās prasības nav skaidrs kāpēc ar noteikumu projektu ir jāierobežo ģeodēzisko darbu izpilde tehniskie un ģeodēziskie risinājumi, ja tas būs nepieciešams un tehniski pamatojams tīku var veidot arī ar citām metodēm Triangulāciju, trilaterāciju, ģeodēziskajiem krustojumiem, globālo pozicionēšanu.
Svītrot pirmo teikumu no noteikumu projekta 19.punkta.
20.Svītrot 20.punktu, tas pēc savas būtības dublē noteikumu projekta 6. un 19.punkta prasības.
21. Nav skaidrs kāpēc veidojot vietējo ģeodēzisko tīklu to drīkst veidot iemantojot valsts ģeodēziskos punktus kuru savstarpējais attālums ir 1km un 2.km, kā norādīts noteikumu projektā. Visā valsts teritorijā ir ap 700 valsts ģeodēziskā tīkla(G0, G1., G2) punktiem un tie noteikti nenodrošina šī punkta prasības. Jo „doto punktu” nav tik daudz, lai vispār nodrošinātu šādu prasību blīvi un skraji apbūvētās teritorijās . Punktu svītrot vai redakcionāli precizēt, ka šie attālumi attiecās uz jaunu vietēju ģeodēzisko tīklu projektēšanu un ģeodēzisko zīmju ierīkošanu.
23. Izteikt šādā redakcijā ”Vietējā ģeodēziskā tīkla punktus apvidū nostiprina ar ģeodēziskajām zīmēm.”
29-31. punkti par tehnisko darbu izpildi
Nepieciešamo precizitāti var sasniegt arī ar citiem paņēmieniem un tehniskajām prasībām, nav skaidrs kāpēc tie ir jānosaka ja darbus izpilda sertificēts ģeodēzists.
31. punkts svītrojams. Nav saprotams kā var nodrošināt „Poligonometrisko mērījumu tīklā iekļauj valsts tīkla punktus”. Nosakot koordinātas vietējo ģeodēzisko tīklu punktiem nevar „tīklā iekļauj valsts tīkla punktus”. Punkts pēc būtības dublē noteikumu projekta 6., 19., 20. punktu prasības. Veicot mērījumus, lai noteiktu vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem plaknes koordinātu un augstuma vērtības ir iespējams izdarīt mērījumus uz valsts ģeodēziskā tīkla punktiem. Taču šāda norma ir bezjēdzīga un pašsaprotama. Punktā lietotie vārdi nenodrošina viennozīmīgu to izpratni un tātad arī tiesību normu piemērošanu.
34.punkts Instrumenta tehniskā stāvokļa pārbaudes ir pašsaprotamas normas un tās veic, lai garantētu ģeodēzisko instrumentu darbības pareizību. Nav skaidri apsvērumi kāpēc intensīva satiksme spēj ietekmēt ģeodēziskā instrumenta iekšējās darbības pareizību. Kolimācijas kļūda ir optiska instrumenta kļūda, kas rodas tāpēc, ka instrumenta griešanās ass nav precīzi perpendikulāra tās optiskajai asij. 34.punkts redakcionāli precizējams vai svītrojams.
56.punktā noteiktais termiņš ir nesamērīgi īss, jo pašvaldības ir dažāda lieluma un to teritorijā ir dažāds ģeodēzisko punktu daudzums, Turklāt, darbi ir saistīti ar ievērojamām izmaksām un sertificētu ģeodēzistu algošanu. Ierosinām pārejas periodu noteikt piecus gadus.
Priekšlikums- noteikumu projektu papildināt:
• ar ģeodēzisko zīmju aprakstu, lai tiktu noteiktas minimālās prasības pret ģeodēziskajām zīmēm, kuras būtu izmantojamas Vietējo ģeodēzisko tīklu punktu nostiprināšanai apvidū.
• Ar pienākumu ģeodēzistam atjaunojot vietējā ģeodēziskā tīkla plaknes koordinātas noteikt arī transformācijas vai pārrēķina parametrus, kas darbotos koordinātu pārrēķināšanai, gadījumos, kad no vietējā tīkla punktiem ir veikta citu punktu koordinēšana, jo šādā veidā varētu tuvināti precīzāk nodrošināt līdzšinējo koordinātu pārrēķināšanu, piemēram zemes vienību robežpunktiem, neveicot reālus mērījumus apvidū.
 
lāstaka
19.08.2011
12:22
uzskatu ka šo tēmu nevajag kustināt.
Manuprāt situācija nav tik vienkārša, vēl jo vairāk ja sāk runāt par kaut kādām transformācijām, diezvai tas darbosies, jo nav jau skaidrs kas no kā ir samērīts
:)
un tad jau tā lieta nedarbojās.
turklāt kurmums ir tie speciālisti.
 
lāstaka
19.08.2011
12:23
Bet nu noteikumi ir uzrakstīt ļoti švaki, kauns autoriem.
 
Andrītis
19.08.2011
14:40
LGIA nekad šitaja jomā neko nedarīs, TĀ KA DIEZGAN LIELI MELI
 
Vilnis
19.08.2011
14:41
20 GADUS NEKAS NAV IZDARĪTS UN TAGAD DARĪS, TAS NENOTIKS
 
Lolita
19.08.2011
14:45
Kārtīgam ģeodēzistam nevajag nekādu pārrēķinus viņš pats māk strādāt ģeodēziskos darbus un ja ir vienam un tam pašam punktam vecās un jaunās koordinātes sakarību plaknei var noskaidrot ja zināmi vismaz trīs punkti. Bet nu reāli tas vis ir lieks nevienam nevajadzīgs darbs. A tie punkti jau tā nebija un vietā neuzradīsies.
 
nederīgs darbs
19.08.2011
15:09
izsaimnieko tik valsts līdzekļus, būtu labāk kautko lietderīgu darījusi
 
šneps
19.08.2011
15:34
Šitam pasākumam kājas aug no viena, visiem zināma ģimenes uzņēma, kā viņu tur sauc ģeodvzd, vai ktkā līdzīgi.
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Mērnieku laika ziņas
Sviitra_b
Arrow_left 2019. gada septembris Arrow_right
P O T C P S S
2627282930311
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30123456
Šodiena 2019. gada 21. septembris

Vārda diena:

Matīss, Modris, Mariss
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.