Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Vēsturisko ēku uzmērīšanu plāno nodot brīvajā tirgū 11.05.2011

Sviitra

 Pirms neilga laika medijos izskanēja ziņa par jaunās būvju kadastrālās uzmērīšanas koncepcijas projektu, kura pirmais variants guvis atbalstu Ministru Kabineta sēdē. Īsumā, tas paredz atteikties no jauno būvju kadastrālās uzmērīšanas, bet vēsturisko ēku uzmērīšanu no VZD kompetences nodot brīvajam tirgum. Lai arī projekts ir vēl agrīnā stadijā, Mernieks.lv nolēma tajā iedziļināties un izpētīt sīkāk.

VZD un Tieslietu ministrijas piedāvātajā „Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepcijas projektā” pavisam iestrādāti 4 varianti, kā būvju kadastrālās uzmērīšanas procesu un reģistrācijas kārtību Nekustamā īpašuma valsts kadastra sistēmā (NĪVKIS) realizēt nākotnē (viens no variantiem paredz arī saglabāt esošo kārtību). Projekta autori kā primāro izvirzījuši variantu „Būvju datu reģistrācija, izmantojot strukturētu projekta dokumentāciju”, uz ko acīmredzot arī tiks likts uzsvars koncepcijas tālākajā realizācijā.

Šis variants paredz VZD atteikšanos no būvju kadastrālās uzmērīšanas un ēku apsekošanas dabā gan jaunajām, gan vēsturiskajām ēkām. Jaunceltņu datu reģistrācija NĪVKIS notiks, izmantojot ēkas projekta dokumentāciju, savukārt vēsturiskajām ēkām (kurām bieži nav saglabājušies šādi dokumenti) stāvu plānu izstrādei tiks piesaistīti brīvajā tirgū sertificēti mērniecības vai būvniecības speciālisti.

Jaunbūvju reģistrācijas process īsumā paredzēts šāds – vēl būvniecības ieceres vai projektēšanas stadijā VZD veiks būves pirmsreģistrāciju NĪVKIS, piešķirot unikālu būvi identificējošu numuru, pretī saņemot pirmsreģistrācijai nepieciešamo būtiskāko informāciju (piemēram, par zemes gabalu, uz kura plānota būvniecība). Būvniecības ieceres īstenotājs nevarēs saņemt būvatļauju, neveicot šo pirmsreģistrāciju. Privātpersonai (attīstītājam) šis pakalpojums izmaksās valsts nodevas summu, piemēram, 5-10 Ls apmērā. Pieņemot jaunceltni ekspluatācijā, būvuzraugs, būveksperts vai cita būvniecības jomā sertificēta persona pārbaudīs uzbūvētās ēkas atbilstību būvprojektam. Ja netiks konstatētas patvaļīgas būvniecības pazīmes, būvniecības attīstītājs (pasūtītājs, tiesiskais valdītājs) ar būveksperta starpniecību sagatavos un iesniegs VZD strukturētu projekta un pieņemšanas ekspluatācijā informāciju, kā arī digitālus būves grafiskos plānus, pēc kuriem VZD veiks būves pamatreģistrāciju. Pamatreģistrāciju nevarēs veikt tām būvēm, kurām nav veikta pirmsreģistrācija. Savukārt, būvi (telpu grupu) nevarēs reģistrēt zemesgrāmatā bez būves pamatreģistrācijas, jo pirmsreģistrētai ēkai netiks aprēķināta kadastrālā vērtība.

Vēsturiskajai apbūvei, kura nav reģistrēta NĪVKIS, ēkas strukturēto informāciju un digitālo stāvu plānu sagatavošanu īpašnieks varēs pasūtīt brīvā tirgū, izmantojot būvniecības vai mērniecības jomā sertificētu speciālistu pakalpojumus. Pēc attiecīgās dokumentācijas saskaņošanas ar būvuzraudzības institūciju, šī informācija tiks iesniegta VZD būves datu reģistrācijai NĪVKIS.

Koncepcijas projekta autori uzskata, ka šis variants sniegs vairākus būtiskus uzlabojumus – vienkāršosies būvju datu ieguves process, VZD kļūs par tipisku reģistrācijas iestādi un vairs nenodarbosies ar uzmērīšanu, samazināsies gan laika, gan izmaksu patēriņš būvniecības attīstītājiem, netiks dublēta projekta dokumentācija, u.c. No mērnieku viedokļa, protams, pozitīvi vērtējama iecere vēsturisko būvju uzmērīšanu nodot brīvajā tirgū. Tas varētu kļūt par papildus pasūtījumu avotu mērniecības komersantiem, kā arī būs izdevīgāk (lētāk) pašiem pasūtītājiem. „Tirgus konkurences princips noteiks zemāku cenu nekā valsts iestāde, kas strādā pēc citiem principiem”, uzskata Latvijas Tehniskās inventarizācijas asociācijas un Latvijas Mērnieku biedrības biedrs un sertificēts mērnieks Armands Auziņš. Auziņš piekrīt koncepcijas autoriem, ka tās pirmais variants ir optimālākais: „Mani, kā sertificētu personu, šis variants apmierina”.

Pastāv tomēr bažas, vai bez jauno ēku uzmērīšanas būs iespējams nekļūdīgi noteikt to atbilstību projektam, piemēram, uzbūvētās platības ziņā. VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta Būvju formēšanas un nodrošinājuma daļas vadītāja pienākumu pildītājs Ints Pīrāgs skaidro, ka koncepcijas tekstam par to, kā notiks jaunceltnes atbilstības projektam pārbaude, „nevajadzētu tik ļoti pieķerties”. Galvenais, ko šī koncepcija pasakot – kādi dati VZD ir nepieciešami būves reģistrācijai, bet to, kādā tieši veidā šie dati tiks iegūti, tas jau tikšot konkrētāk risināts normatīvajos aktos. Tiesa gan, tad iznāk tomēr tāda „domāts viens, bet uzrakstīts cits” situācija, jo pirmais koncepcijas variants tomēr skaidri virza uz bez-mērīšanas reģistrāciju. Protams, neviens jau neliegs jaunbūves īpašniekam papildus būvekspertiem pasūtīt arī sertificēta mērnieka pakalpojumus, bet kurš gan to labprātīgi darīs, ja tas nav obligāti? Jautāts, vai VZD tomēr neuztrauc iespēja, ka bez-uzmērīšanas variantā kadastra informācijas sistēmā par daļu no ēkām (tām, kurām būs tikusi veikta tāda patvaļīga būvniecība, ko bez uzmērīšanas grūti konstatēt) nenonāks neprecīzi dati, I. Pīrāgs atbildēja, ka arī uzmērīšana nevarot garantēt datu precizitāti: „Arī mērot var dažādi iznākt, var arī sarunāt [īpašnieks ar mērnieku]”. Izmaiņas esot balstītas arī uz cerību, ka sabiedrības apziņa augs, un, ka nevajadzēs pārbaudi pārbaudes galā, lai panāktu godprātību. Tātad tiek pieņemts, ka būvju reģistrācijas finansiālā sloga samazināšana un pārbaudes procesa padarīšana par „vaļīgāku” veicinās projektu attīstītāju godprātību un tie mazāk veiks patvaļīgu būvniecību?

Izskatās, ka būvju datu precizitāte kļūst par „karstu kartupeli”, ko sāk mētāt no vienām rokām uz otrām. Ar jaunās koncepcijas palīdzību VZD vēlas noņemt no sevis atbildību par būvju datiem, kas nākotnē tiks ievadīti kadastrā – tam piekrīt arī A. Auziņš. Viņš min, ka arī būvvaldes nevēloties uzņemties šo atbildību. Līdz ar to atbildība, visticamāk, tiks deleģēta neatkarīgiem brīvā tirgus ekspertiem, ko faktiski paredz arī koncepcijas teksts: „būves pieņemšana ekspluatācijā notiek sadarbībā ar brīvā tirgū nodarbinātiem speciālistiem, kuri veic patvaļīgas būvniecības pazīmju konstatēšanu vai apliecina uzbūvētās būves atbilstību projekta dokumentācijai.” Tam var piekrist – lai sertificētais eksperts atbild par saviem sniegtajiem datiem ar savu sertifikātu. Tomēr paliek jautājums, vai šiem datu sniedzējiem būtu jābūt tikai būvniecības ekspertiem, kā to paredz pirmais variants, vai tomēr arī mērniecības ekspertiem, kā to, starp citu, paredz MK sēdē neatbalstītais koncepcijas ceturtais variants „Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa, kas saistīts ar būvju apsekošanu, datu par būvēm iegūšanu apvidū un to iesniegšanu reģistrācijai VZD, nodošana brīvā tirgū”, kur teikts: „(1) Būvju (telpu grupu) kadastrālo uzmērīšanu veic sertificēti speciālisti (mērnieki, projektētāji, būvnieki), nepieciešamības gadījumā fiksējot patvaļīgas būvniecības pazīmes.” Skaidrs, ka pie ceturtā varianta zūd vairākas attīstītāja priekšrocības pirmajā variantā – tas, ka vairs nebūtu jāmaksā par kadastrālo uzmērīšanu (kaut gan tirgū cena tai būtu zemāka nekā šobrīd), arī iespējamais laika ietaupījums. Projekta autori arī nez kāpēc uzskata, ka tieši ceturtajā variantā būvju datu kvalitāte būtu apdraudētāka – jo būšot grūtāk nodrošināt „procesa pārraudzību un vienveidīgu izpildi” (sk. koncepcijas projekta 54. lpp., 17. tabulā). Portālam Mernieks.lv tomēr nav saprotams, kā tikai pārbaude atbilstībai projektam, kas acīmredzot notiks „uz aci”, varētu nodrošināt kvalitatīvākus datus nekā būvju kadastrālā uzmērīšana.

Aina paveras vēl interesantāka pēc sarunas ar Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieku Juri Upmali, kurš portālam Mernieks.lv atklāja, ka būvju atbilstība projektam šobrīd tiek pārbaudīta, balstoties tieši uz mērniecības datiem („Rīgas Ģeometra” un VZD izsniegtajos dokumentos), būvinspektoram pašam nav tiesību veikt nekādus mērījumus un viņš var izdarīt tikai vizuālu apsekošanu. Kā būs iespējams precīzi pārbaudīt ēku atbilstību projektam pēc jaunās koncepcijas, kad šādu mērniecības datu vairs nebūs, J. Upmalis nemācēja teikt: „Es zinu tikai to, ka pašreizējie normatīvie akti, kas reglamentē mūsu darbību (Ministru kabineta noteikumi Nr.99), neko tādu neparedz.”

                Vai patvaļīgā būvniecība vispār ir problēma, par ko vērts satraukties? Varbūt šo gadījumu skaits ir tik margināls, ka nav ko „taisīt vētru ūdens glāzē”? Kopumā konstatēto patvaļīgas būvniecības gadījumu skaits, piemēram, Rīgas pilsētā, laikposmā no 2008. gada jūlija līdz 2010. gada jūlijam bijis 4,5%, absolūtos skaitļos – 273. Pārsvarā gan tie bijuši gadījumi, kur patvaļīga būvniecība notiek vispār bez projekta – pārbūvētas esošās ēkas, piebūvētas palīgēkas, bez saskaņojuma veiktas dzīvokļu rekonstrukcijas vai renovācijas, žogu uzstādīšana.

                Ja abstrahējas no iespējamajām datu precizitātes problēmām, tad no mērnieku viedokļa īpaši „cepties” par to, ka jaunajām ēkām nebūs brīvajā tirgū nodotas būvju kadastrālās uzmērīšanas, varbūt arī nav vērts – īpaši pie pašreizējiem būvniecības panīkušajiem apjomiem. Vēsturisko ēku kadastrālā uzmērīšana ir daudz „gardāks kumoss” – kā informēja I. Pīrāgs, kadastra sistēmā vien esot vairāk nekā pusmiljons ēku, kurām būtu jāveic būvju kadastrālā uzmērīšana (ēkas, kurām savulaik tika veikta masveida apsekošana, bet, lai nodrošinātu pilnīgus datus, tās nepieciešams arī uzmērīt). Pie pašreizējās būvniecības aktivitātes (vērtējot tikai no izsniegtajām būvatļaujām, bet, kā zināms, nebūt ne visas būvēt atļautās ēkas arī tiek uzbūvētas) būtu vajadzīgi vairāk nekā simts gadi, lai sasniegtu šādu pašu kvantitāti ar jaunajām ēkām.

                Interesanti, ka projekta pirmais variants piedāvā arī pārejas periodu, kas paredz, ka „pašreizējo VZD funkciju, kas saistīta ar būvju apsekošanu, datu iegūšanu dabā un grafisko materiālu sagatavošanu, iespējams nodot brīvā tirgū būvniecības vai mērniecības jomā sertificētiem speciālistiem kā pagaidu risinājumu”. Šis pagaidu risinājums varētu būt spēkā „no brīža, kad stājas spēkā attiecīgie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos, un saglabāt līdz koncepcijas risinājuma varianta Nr.1 ieviešanai” (sk. koncepcijas projekta 49. lpp.).

Koncepcijas atbalstīšana MK sēdē nozīmē, ka turpinājumā tiks gatavoti normatīvie akti saskaņā ar atbalstīto koncepcijas variantu. Tas gan „nenotiks steigā” - normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami minētā risinājuma varianta īstenošanai, valdība uzdevusi Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādāt un iesniegt izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē līdz... 2013.gada 1.aprīlim.

Ikars Kubliņš

Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepcijas projekts (informatīvā daļa)

 

 

Komentāri:
 
SVIESTS
12.05.2011
12:22
Arī mērot var dažādi iznākt, var arī sarunāt [īpašnieks ar mērnieku]” DOMĀ KO RUNĀ
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2019. gada janvāris Arrow_right
P O T C P S S
31123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031123
Šodiena 2019. gada 16. janvāris

Vārda diena:

Lida, Lidija
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.